Vai esat apmierinātas ar savu dzīvi?

Es kopumā esmu apmierināta, bet tikai pateicoties pašai. Vienmēr esmu cītīgi mācījusies, tāpēc bakalaura un maģistra grādos nokārtoju par valsts budžeta līdzekļiem, algotu darbu strādāju jau no 2.kursa, nesen apprecējos, remontēju dzīvokli, veselība un augums-labi, milzīga ģimene un daudz draugu, paziņu,daudz saviesīgās dzīves. Gribētos vairāk paceļot, bet tas - pēc remontiem.Man viss patīk.

esmu diezgan apmierināta, jā :) bet nu daudz strādāts pie tā.

Es labprātāk vispār zāles nelietotu, bet arī nesparotu kā tikt galā. Psihologs arī man neliekas pietiekams palīgs, liekas, ka teikts gudras lietas no kurām jau labāk tāpat nekļūs.

Ja sapratu pareizi, pat neesi mēģinājusi iet pie psihologa vai psihoterapeita? Un labāk uzreiz izvēlētos zāles, jo automātiski iedomājies, ka psihologs runātu gudras lietas? Nedaudz jocīga attieksme :)

Zane-no VISIEM AD veidojas atkarîba! Var redzēt-pati lietojusi neesi, bet par speciālistu gribi būt.K un nekādu Psihiatru autorei vēl nevajag-vai viņai ir kāda psihiska saslimšana???? Šādas Problēmas ir Freida kompetencē- psihoterapeitu uz skatuves. Pievakare-kur tad met tās AD pakaļ? Sviests ! Vispār zini, ka AD ir stingrās uzskaites medikamenti!!!!

Nejūtos laimīga. Attiecību jomā viss ir forši, ir tāds izskats, par kuru būtu jāpriecājas, arī itkā rokas, kājas un galva ir, bet tas kāda pati esmu neapmierina. Liekas, ka šai pasaulei esmu nederīga ar tādām spējām kādas man ir, tieši naudas, iztikas pelnīšanas ziņā. Tāda sajūta, ka, iespējams, dzīvē esmu aizgājusi pa nepareizo šķērsielu, bet varbūt manā dzīvē viss tā ir paredzēts, ka jāiet kā pa celmiem. Njā, laikam pat jūtos līdzīgi kā autore. Te viena meitene minēja, ka būt laimīgam ir dzīves veids. Man ir viena tāda kolēģe, kurai ar izskatu kā sievietei un veselību no mūsu skatu punkta varētu būt nepaveicies, bet viņa ir tik dzīvespriecīga, vienmēr atradīs par ko priecāties. Savā ziņā ir ko mācīties. Mosties ar smaidu, darīt visu ar smaidu. Mēģinu, bet man laikam nervi par vājiem, mazākais sīkums spēj izvest no pacietības :D .

Esmu apmierināta par privāto dzīvi.
Neesmu apmierināta ar to, ka nav darba un līdz ar to arī ir naudas problēmas. Ir kredīti, kurus nevaru apmaksāt.
Taču skatos uz to visu pozitīvi, jo zinu, ka kaut kad beigu beigās viss nokārtosies.

Limeleaf - es tieši teicu, ka negribu lietot zāles. Vienkārši nav īsti ticība psihlogiem, un man liekas, ka es sēžot pre'ti svešam cilvēkam nemaz nevarētu tā atvētties, lai viņš vispār saprastu, kas man kaiš.

Pievakare-kur tad met tās AD pakaļ? Sviests ! Vispār zini, ka AD ir stingrās uzskaites medikamenti!!!!

Ja tu tiešām gribi dzirdēt manas domas, vari uzrakstīt privāti. Publiski kaut kā negribas rakstīt par tādām tēmām. :)

Ooo, cik šeit ir daudz mediķu! Katrā ziņā ap mani ir tāds kā mediķu loks un viņi vienmēr ir apgalvojuši, ka ārkārtīgi daudzas zāles izraisa organisma pieradumu, atkarību, antidepresanti pavisam viennozīmīgi, bet ko nu te plūkties, kas ir īsts speciālists, tam nav jāstrīdās par niekiem. :)

Lasot dažus komentārus tiešām bēdīgi palika. Man liekas, nav tādas apmierinošas vai neapmierinošas dzīves, bet gan veids kā mēs uzņemam pārmaiņas un redzam savu dzīvi no malas.
Man daudzus gadus atpakaļ sanāca absolūti mainīt savu dzīvi, kura toreiz likās vairāk kā perfekta, sāku visu no nulles turklāt svešā valstī, jo kā teiktu psihologi, tiku izsviesta no savas komforta zonas. Tagad jā, varu teikt, es esmu atpakaļ tajā savā komforta zonā un varu teikt, viss ir kārtībā - ir labs darbs, ir labs vīrs, ir ļoti spēcīga stbailitāte un vīzija kurp eju, ko gribu sasniegt. Manuprāt jebkuram cilvēkam ir svarīgi, atrast to savu mērķi. Ja mērķis ir savs veikaliņš, kas ir jādara, lai būtu veiksmīgs veikaliņa bizness? Ir jāstrādā veikalā, lai arī cik tas banāli neizklausītos, ir jāiziet cauri ķēķim un tā ar jebkuru jomu - ieteikums visām meitenēm, kuras meklē kā sākt ko sākt.. vēl kas, tāda grand vīzija atnāk tikai ar gadiem, tām kurām ir 20 tagad , jums 30 gados galva griezīsies no iespējām un idejām, varbūt arī nē, bet es ticu, ka idejas nāks pašas, ir tikai jāgrib tās saredzēt. Novēlu jums visām veiksmi un atrast dzīvē savu ceļu un būt apmierinātām ar izvēli.

P.S. Viedi cilvēki saka, neviens bērns nav iemācījies staigāt bez kritiniem iegūstot nobrāzumus, tāpat ir ar apmierinātību, nevar pateikt es esmu apmeirināts, ja nezini, kas ir slikta jeb savādāka dzīve.
P.S.S. Veselība, ir jārūpējas par sevi, bet vajag atcerēties, ka daudzas slimības ir tikai mūsu galvās un galvā tās rodas no pārlieku daudz brīvā laika, tātad vajag vairāk strādāt.

DIO - Jauks komentārs :)

_paris,

paldies :) Laikam tas savādāks skatījums uz daudzām lietām man ir dēļ tā, ka dzīvoju ārzemēs... un tas ir fakts, dzīvē ir abslūti viss iespējams, aboslūti viss :) bet ir jāiemācās ieraudzīt, paņemt un arī padalīties!

Vispār jau visām problēmām ir tikai viens risinājums - think outside the box. Kaut vai sajūc prātā uz pāris dienām. Pilnīgi nomainīt spēli, tā teikt. Man piem, gēnos ir extrēmie sporta veidi, bet nu neko darīt - tāds komplektiņš. Grozies savu gēnu ietvaros.

Ahh, kāpēc Tu tik zemu sevī vērtē?

Atbilde - Jā, tagad patiešām esmu apmierināta ar savu dzīvi. :)
Viss aizgāja uz augšu, dzīvoju jau kā pusgadu kopā ar savu draugu,
abi tikām ļoti labā darba vietā, kontrakta darbs (ko Anglijā ir diezgan grūti dabūt.)
Daudz draugu apkārt parādījās, garlaicīgi nav. Un ir ar ko lepoties. :)

Un ja Tu domāsi, ka viss ir nožēlojami, viss ir slikt u.tt, tad tā arī BŪS.
Nepiesauc nelaimi pati sev un viss Tev būs kārtībā. Laika jautājums tikai.

iksdee - esmu kardināli mainījusi vidi (atrodos citā valstī), domāju, ka tas palīdzēs, bet te atkal uzradušās citas problēmas, liekas, ka vēl bonusā visam kas man ir nāk klāt vēl jaunas nelaimes. Vienkārši nezinu ko iesākt.... Atgriezties negribu, palikt šeit arī ne, liekas, ka varētu karāties gaisā...
Vienkārši nespēju visu sakartot, tikt visam pāri. Viss mani vienkārši iekšēji grauž...

1) emocionālā vienlīdzība - Savādak nedzīvotu kopā
2) intelektuālā vienlīdzība – Sievai augstākā, man vidējā (ļoti laba pieredze nozarē kurā strādāju). Nav aizspriedumu par to cik papīru katram ir jābūt.
3) materiālā vienlīdzība – Man ir lielāki, bet ir bijis visādi: man bija neregulāri ienākumi, tad vairāk iznāca balstīties uz sievas ienākumiem. Bet ģimene ir kopums un tad nav problēmu.
4) lemttiesību vienlīdzība – Praktiski par visu – ko ēdīsim, līdz auto izvēlei un ceļojumiem.
5) praktiskā vienlīdzība – Es cešos visu darīt pa mājām. Iepērkos tikai es, ēst gatavošanā 50/50; mājas uzkopšanā piedalos, kad esmu mājās.
6) rūpju, uzmanības vienlīdzība - noteikti
7) izdevumu vienlīdzība – jau daudzus gadus nešķirojam naudas. Tā ir kopīga.

Dionysus - īsti nesapratu tavu domu, ko tu ar to vēlējies pateikt?

BekiLu Viņš to noteikti bija domājis citā diskusijā, netīšām te trāpīja. :)

:D:D:D:D:D:D Sajauca diskusijas.

Man jau likās, ka ne pa tēmai :D