« iepriekšējā | 1 2 3 4 5 6 7 8 9 | nākamā »

Vai esat apmierinātas ar savu dzīvi?

841

Reģ: 17.06.2011

Vai esat apmierinātas ar to kā dzīvojat, izksataties un kāda vispār ir jūsu dzīve kopumā?
Es savu dzīvi pagaidām uzksatu par nožēlojamu. Varbūt citām liksies, ka es pārspīlēju un, ka man vēl visa dzīve priekšā, jo esmu jauna, taču dažreiz gribas, lai dzīve ātrāk beidzas. Jūtos nekam nederīga, nekas man šajā dzīvē nesagādā prieku, ir VD, ienīstu visu sevī, savā izskatā, man nekad nav bijis attiecību, vienmēr palieku kā otrais varinats.. varētu turpināt mūžīgi. Zinu, ka šāda vaimanāšana neko nedos, bet vienkarši nesaprotu, ko, lai ar sevi iesāku. Jūtos tā, ka es nevis dzīvoju,bet vienkārši izdzīvoju. Man rodas sajūta, ka es sev ar katru dienu pierādu ar vien vairāk, cik nožēlojama un bezcerīga es esmu, neviens mani arī īsti nesaprot - visi tikai saka smaidi, esi pozitīva, tas viss ir tikai iedomas utt., visiem tas liekas vienkārši, bet es sēžu un raudu, jo vairs neko nevaru un negribu darīt. Apnicis būt man...

27.05.2013 19:20 |

4258

Reģ: 18.06.2012

Ā, un, protams, no tā izriet tas, ka neesmu apmierināta ar savu dzīvi.

27.05.2013 20:02 |

krista21

9169

Reģ: 23.02.2012

galvenā doma ir tāda, ka vienkārši nesaprotu šīs dzīves jēgu un būtību. Kādēļ jādzīvo un kam no tā ir labums.

To arii nav sapratushi filosofi visus peedeejos 30 000 gadus. Jo vairaak saac par taadaam lietaam domaat, vairaak raknjaajies, jo vairaak saak jumts braukt prom. Ne pa velti saka, ka mulkji esot vislaimiigaakie. Vairaak domaa par taadaam lietaam kaa laime, dziives meerkji utt, jo mazaak laika atliek izbaudiit mirkli un ne par ko nedomaat, kur arii patiesiibaa sleepjaas taa iistaa laimes izjuuta.

27.05.2013 20:05 |

so.so

2910

Reģ: 27.08.2009

Esmu apmierināta.

Jūtos nekam nederīga, nekas man šajā dzīvē nesagādā prieku, ir VD, ienīstu visu sevī, savā izskatā, man nekad nav bijis attiecību

Kas tev liktu justies derīgai? Kā tu varētu atrast kaut ko, kas sagādā prieku? Ko tieši tu sevī ienīsti? Kā tev, tavuprāt, būtu jāizskatās un kāpēc? Kāpēc tev ir vajadzīgas attiecības? Vispirms godīgi atbildi sev uz šiem jaut.

27.05.2013 20:06 |

4258

Reģ: 18.06.2012

Krista, zinu, domāšana, filozofēšana un tādu lietu analizēšana ir mana negatīvā rakstura iezīme. :D Pašlaik nav sanācis no tā tikt vaļā, kaut laikam vajadzētu.

27.05.2013 20:07 |

Zoyy

2957

Reģ: 03.03.2013

neesmu

27.05.2013 20:07 |

quest

424

Reģ: 29.06.2012

BekiLu, varu piedāvāt savu plecu uz kā paraudāt, bet nezinu vai dalīta bēda nepaliks par dubultbēdu :D
Ai, šī man tuva tēma po žizņi, negribu aizrauties, īsumā - viss bija forši, kamēr dzīve čakarēja tikai mani personīgi, domāju tas tikai tā, rakstura rūdījumam. Pārdomas no sērijas, pati sūds, dzīve vēl sūdīgākā, kliedēju ar pozitīvo domāšanu(tas, ka tā neiedarbojas vai pietiek īsam laika sprīdim ir cits stāsts), bet tagad, kad sāk čakarēties arī man tuvo cilvēku dzīves, slūžas ir vaļā.
Vienīgais mierinājums - tas taču nevar turpināties mūžīgi, bet reizēm šķiet, ka kādam tur augšā tieši šāds plāns ir padomā!

27.05.2013 20:07 |

René

7908

Reģ: 05.02.2011

Jā, esmu :)

27.05.2013 20:09 |

4258

Reģ: 18.06.2012

Esmu nelaimīga. Esmu (kā Lust For Life minēja) sēdējusi un domājusi, kas dara nelaimīgu un kā to mainīt. Bet gala beigās nonāku tikai pie viena secinājuma- man 20 gados vēl nav bijušas nopietnas attiecības. Es gribu, lai mani kāds mīl, samīļo, atbalsta un ir ar mani. Šķiet, ka mana aura visus vīriešu dzen prom, un es nezinu, kā to varētu mainīt. Bet kā jau te minēja, galvu augšā un ar pozitīvo attieksmi uz priekšu.

Mēs, protams, katrs esam dažādi, bet tas, ko secinu no savas pieredzes - otrs cilvēks nespēj dot to laimi, kas vajadzīga pašam. Jā, tiek sniegti labie mirkļi, mīļums utt., bet ja tu pats ar sevi jūties nelaimīgs, tad otrs to nekā nespēs mainīt un šie nelaimīguma mirkļi vēl daudzkārt uzpeldēs arī attiecībās esot. Tā kā tā varētu arī nebūt vaina attiecību neesamībā.

27.05.2013 20:09 |

Artemzija

5346

Reģ: 03.01.2012

Šitādas domas rodas no prastas izlaišanās. Sāciet nopietni strādāt un mācīties, tad gribēsiet izgulēties, nevis katru mīļu brīdi pavadīt iekš cosmo un sūdzēties par visu un sevi visvairāk. :D
Kop sevi, vingro, ēd veselīgi un esi mierīga. VD ir kaut kāda izlaidība, manuprāt. Tu nezini, kas ir īsta traģēdija, tad tev gribēsies tiešām izlekt ārā pa logu. :)
foxfun - iesaku samazināt savas prasības. Nebūs tev Latvijā princis, nāksies samierināties ar vidusmēra čali, jo labākie ir aizņemti. Nemēģiniet man pierādīt pretējo. Padomā vai pati esi princese, lai pieparasītu princi. :D

27.05.2013 20:10 |

Dominika

3350

Reģ: 29.01.2009

Es loti noverteju to, ko esmu sasniegusi ne tikai darba, bet ari sava galvaa. Esmu laimiga, ka man pashas spekiem sanaca atbrivoties no VD, esmu loti pateiciga par savu darbu un cilvekiem man apkart. Man patik mana dzive, iespejas, cilveki taja utt. Laigan uznak melnie, ka visa ir par maz, esmu iemacijusies novertet to kas ir un ka saka "smarzhot rozes, nevis taustities tik pec erkskiem". Cerams, ka driz nokartosies ari manas attiecibas vai nu uz vienu pusi vai uz otru.
Bet komuma - ja, esmu loti laimiga un apmierinata, jo viss vareja but pavisam bedigak!

27.05.2013 20:11 |

palmira

676

Reģ: 08.10.2009

Es arī bieži vien nenovēreju, bet ideāli laimīga būtu, ja man būtu pašai savs dzīvoklis, haronija lielākoties ģimenē (raid, vecāki), protams VIņš.. bet tas jau kaut kad :D

27.05.2013 20:16 |

Zīle

10509

Reģ: 13.12.2009

Jā un nē :D

27.05.2013 20:16 |

Neprātīgs

298

Reģ: 09.01.2013

Autore, nemeklē laimi citos cilvēkos ;)

Par visu pārējo - pasaki, man lūdzu ar ko tev dzīve ir tik ļoti iegriezusi? esi bez rokām, kājām, galvas uz pleciem?

Nu tāda ir vienkārši dzīve, ka ir jāiemācās panest visas nastas un tajā pat laikā ieraudzīt skaistas lietas, kuras tevi piepilda. Novērtēt visu, kas tev ir ne žēloties, ka neesi no karaliskas ģimenes. Tev ir visas iespējas savu situāciju vērst par labu. (iespējas tiešām ir bet tas protams nav viegli ;)

Jā mani ar noteiktas lietas dzīvē neapmierina, bet es strādāju pie tā, lai tas mainītos un lēnām, lēnām tas viss mainās :)

27.05.2013 20:17 |

4258

Reģ: 18.06.2012

Šitādas domas rodas no prastas izlaišanās. Sāciet nopietni strādāt un mācīties, tad gribēsiet izgulēties, nevis katru mīļu brīdi pavadīt iekš cosmo un sūdzēties par visu un sevi visvairāk.
Kop sevi, vingro, ēd veselīgi un esi mierīga. VD ir kaut kāda izlaidība, manuprāt. Tu nezini, kas ir īsta traģēdija, tad tev gribēsies tiešām izlekt ārā pa logu.

Tas ir tipiskais pozitīvo cilvēku uzskats. VD ir tāda pati slimība kā angīna. Tā nepazudīs no trulas sevis pārslogošanas, drīzāk tikai izpaudīsies vēl vairāk.

Piekrītu, ka no pārāk lielas bezdarbības cilvēkam var iestāties melnie, bet tas darbojas tikai nosacīti uz tiem cilvēkiem, kam melnie periodi nav tikai "ai, dabūju skolā 2", bet gan kam tie nāk no slimības vai no dabas. Nevar taču visus mērīt pēc vienas mērauklas. :)

27.05.2013 20:18 |

Lust For Life

1283

Reģ: 02.09.2012

Bante - tādus spriedumus par VD un kopējo nomāktību var izteikt tikai tāds cilvēks, kuru tas dzīvē nav skāris. Atceries, ka visi ir dažādi, arī emocionalitāte cilvēkiem atšķirās. Man ir Pievakares pieminētā tieksme visu analizēt, iedziļināties tādās lietās, kurās nevajadzētu. Tam man nav vajadzīgs ''brīvs laiks'' - arī skolā un darbā tādas domas neviļus nāk prātā.

Otrs cilvēks tev nedos laimi, tomēr, ja viņš būs pietiekami saprotošs un pacietīgs, tad viņš tev palīdzēs tikt pāri tieši šādiem brīžiem.

27.05.2013 20:19 |

imeli

377

Reģ: 29.11.2012

Teoretiski man vajadzetu but laimigai :D Jo man ir absoluti viss, ko velejos kadus 2-3 gadus atpakal.
Reali? Daudz ko boja veselibas problemas. Bet pati lielaka problema, kas trauce but laimigai ir pashapzinas trukums, gribetu but pashparliecinataka, vairak milet sevi. Kaa to dabut gatavu man nav ne jausmas.

27.05.2013 20:19 |

Ewane

1017

Reģ: 29.01.2009

Es nezinu, bet es domāju, ka tas ir saistīts ar to, ka valstij trūkst stipru līderu, tāpēc sabiedrība ir dezorientēta.

izksataties

- Daudzu cilvēku nāves iemesls

uzksatu par nožēlojamu

- nav cilvēkam mērķu

Jūtos nekam nederīga

- nav domas par kādu specializēšanos, nevienā jomā nejūtas labāks par citiem

nekas man šajā dzīvē nesagādā prieku

- trūkst hobiju

ienīstu visu sevī

- tīnis vai ieildzis tīņu sindroms par atšķirīgumu, bet ar gadiem pāries

ko, lai ar sevi iesāku

- dezorientācija, nepieder nevienai sociālajai grupai

vienkārši izdzīvoju

- trūkst mērķa formulējumu

Hujova, ko lai saka. Es jau nu zinātu, ko darīt.Kaut vai dibinātu līdzīgi domājošo klubiņu vai iestātos kādā jau eksistējošā klubiņā.

27.05.2013 20:20 |

quest

424

Reģ: 29.06.2012

Hujova, ko lai saka.Kaut vai dibinātu līdzīgi domājošo klubiņu vai iestātos kādā jau eksistējošā klubiņā.

27.05.2013 20:23 |

Abalone

4129

Reģ: 29.01.2009

Ja nebūtu veselības problēmu, tad būtu bez piecām minūtēm pilnībā apmierināta ar savu dzīvi. :)

27.05.2013 20:24 |

4258

Reģ: 18.06.2012

Ewane tīri labi noformulēja vispār.

Es jau nu zinātu, ko darīt.Kaut vai dibinātu līdzīgi domājošo klubiņu vai iestātos kādā jau eksistējošā klubiņā.

Bet šo gan neiesaku. :D Ar atsevišķiem cilvēkiem ir interesanti parunāt, ja viņu viedoklis liekas saistošs, bet es zinu, kas notiek, piemēram, VD forumā vai tamlīdzīgos domubiedros un.. es tiešām neiesaku, jo ar visu savu negatīvismu lasot to negatīvismu, kas sareizināts ar visiem līdzīgi domājošiem, var sajukt prātā. :D

27.05.2013 20:26 |