Vai esat apmierinātas ar savu dzīvi?

iksdee - esmu kardināli mainījusi vidi (atrodos citā valstī), domāju, ka tas palīdzēs, bet te atkal uzradušās citas problēmas, liekas, ka vēl bonusā visam kas man ir nāk klāt vēl jaunas nelaimes. Vienkārši nezinu ko iesākt.... Atgriezties negribu, palikt šeit arī ne, liekas, ka varētu karāties gaisā...
Vienkārši nespēju visu sakartot, tikt visam pāri. Viss mani vienkārši iekšēji grauž...

Es jau arī atrodos citā valstī, jau praktiski gads kā Anglijā. :)
Uzspļauj Tu uz tām problēmām.. )
bet vai drīkst jautāt kas ta citā valstī Tev pa nelaimēm klūp virsū?

iksdee - Šeit atrodos pie māsas. Nezinu, kas viņai noticis, bet viņa savu dzīvi vienkārši laiž postā. Manī viņa neklausās, kaut gan viss ko saku ir tikai lai palīdzētu. Tā kā viņa man ir ļoti svariga nespēju nedomāt ari par viņas problēmām, kas man uzkrauj vēl lielāku "morālo" smagumu.
Arī man izskats liekas, ka arvien vairāk pasliktinās. Esmu vēl ļoti jauna, bet liekas, ka dzīvei jau vairs nav jēgas paskatoties uz sevi spogulī. Tie melnie komedoni uz sejas paliek arvien vairāk un vairāk, īsti pat vairs negribas rādīties nevienam acīs, nepatīk atrasties tuvu cilvēkiem, jo liekas, ka viņi mani redz tikpat briesmīgu...
Arī darbu man te īsti nesanāk atrast un vēl visam pa virsu jūtos viena, jūtos vēl vientuļāka savā ziņā. It kā pēdejā laikā vairs nav uznākušas VD "lēkmes", taču vienalga sevi visu laiku sevi iekšēji graužu...Dažreiz vienkārši gribas padarīt sev galu, liekas, ka vairs nav spēka cīnīties pašai ar sevi.

Jā, esmu apmierināta ar savu dzīvi.Man tiešām nav par ko čīkstēt.Vienmēr jau var būt labāk, bet citiem iet vēl grūtāk.

BekiLu, es nelasīju visu garo diskusiju.Kurā valstī tu tieši dzīvo? Kas tev tieši nepatīk savā izskatā?Cik tev ir gadu? Ar ko nodarbojies/mācies?

Lexyyy -Tagad atrodos Īrijā. Man laikam vieglāk būtu uzskaitīt to kas man patīk nevis to, kas nepatīk - neesmu apmierināta ar savu figūru (to pašlaik mēģinu izlabot - sportoju, bet pēdejā laikā liekas, ka vairs nav nekāda progresa), riebjas arī savi mati, ir arī liela problēma ar melnajiem komedoniem, pinnes arī ir, bet to nav tik daudz, taču melnie komedoni laikam pārņem manu ķermeni - viss deguns, zods, arī mazliet uz pieres, vaigiem, ausu ļipiņām, pleciem un muguras, vienkārši vājprāts, esmu izgrūdusi to ārstēšanā tik daudz naudas, bet rezultātu nekādu. Ir maza problēma ar liekajiem matiņiem. Ai problēmu bez gala, un visa tā dēļ es sevi tirdu, moku un iekšēi graužu, tāpēc esmu iedzīvojusies arī VD. Laikam esmu viena nelaimes vācēlīte. Tagad man ir 19 gadi un tikko pabeidzu vidusskolu - esmu paņēmusi akadēmisko un nākamgad iešu mācīties tālāk.

Es pamanīju, ka ir cilvēki, kuri lai ko arī darītu, vienmēr jutīsies nelaimīgi. Tas ir vienkārši viņu dabā. Visur vienmēr spēs saskatīt problēmas. Tādi cilvēki neprot novērtēt to, kas viņiem ir. Piedodiet, ka tik skarbi.

riebjas arī savi mati

Nu tak priecājies, ka tev vispār ir mati! :D

Savu dzīvi šobrīd vērtēju kā - normālu. Vai es esmu apmierināta ar "normāli" ? Nē, gribu -lieliski!

Ceru un ticu ,ka pierādīšu sevi nākotnē ,jo esmu vēl jauna! Vispirms labi jāpabeidz 12. klase, vēl gribu nolikt auto vadīšanas tiesības, vēlos atrast darbu, ceru ,ka iespējams pēc 12. kl. beigšanas caur paziņām varētu sarunāt man atbilstošu vakanci ,lai sāktu viedot pieredzi jau... Tālāk vēlos būt finansiāli pašpietiekama ,lai varētu atļauties sevi vizuāli mazliet "uzlabot" ,tad justos 100% pašpārliecināta par sevi! :) Un ja būtu pilnībā apmierināta ar sevi, tad nebūtu problēmas arī veidot nopietnas attiecības ,ja paveiktos ar cilvēciņu!


Izklausās jau pēc pasakas. :D Bet nav jau tomēr nekas nereāls, ceru uz labāko! :)

Jā, esmu apmierināta, jo man ir darbs manā specialitātē (alga gan nav liela, bet vsm ir), man ir lieliska ģimene, kura ir iemācījusi galvenās dzīves vērtības. Šogad sāku studēt maģistros. Kaut netiku budžetā, tomēr nolēmu studēt. Man ir daži patiešām lieliski draugi ar kuriem kaut karā iet! Tāpat mani mīl 4 kaķi un 6 suņi! :D Un galu galā man ir VIŅŠ! Pacieš manus stiķus un niķus, manu spītību un visu pārējo! :D
Un vispār protu atrast kādu gaišu staru it visā! Daudz smejos. Bieži līdz asarām. Tik pat daudz jokoju.
Un galu galā esmu priecīga, ka man ir rokas, kājas utt. Ja bērnību nebūtu pavadījusi slimnīcā, tad liela iespēja, ka šodien sēdētu invalīdu ratiņos! Es ļoti novērtēju to, kas man ir dots!
Gribu teikt, ka vajag ikdienā mēģināt ieraudzīt ko jauku un pozitīvu. :) Piemēram, es šodien redzēju, kā jauns, glīts, izskatījās, ka arī turīgs vīrietis palīdzēja vecam babulim uznest viņas somu no veikala lejas stāva uz augšu. :) Jā, redzot ko tādu es pasmaidu! Un vēl pasmaidīju par bērniem, kuri lēkāja pa peļķēm! Mums tak apkārt ir tik daudz pozitīvā! :) Vajag tikai vēlēties to ieraudzīt! :)

Video par kādu ļoti, ļoti pozitīvu un, manuprāt, jauku cilvēku!
http://www.youtube.com/watch?v=9YxlKDTuonI#t=218