izgāšanās...?

nē tā nekad nu gadījies.
Kas notika?

Jā, man tā bija. Briesmīgs priekšnieks un uzdeva izcili debīlus jautājumus. Nepatika arī tas, ka palūdza atsūtīt CV un pat nebija lasījis. Vēl tā lepni paziņoja, ka laika viņam nav. Daudzi te brēc, ka darba meklētāji ir nejēgas, bet ir tādi DD, kas vnk gāž no kājām.

Pēc intervijas jūtos kā muļķe, godīgi. Ļoti nepatīkama sajūta bija.

Esmu pēc darba intervijas jutusies pazemota. Jo uzdeva tik nepiedienīgus jautājumus un lūdz izdarīt tik nepiedienīgas kustības, ka vispār šokā biju par ko tādu un ātri vien sapratu,ka esmu iepinusies kaut kur - ne tur,kur vajag.

Nu tā, ka galīga katastrofa, gan nav bijis... Bet ir bijušas intervijas, pēc kurām jutos nepatīkami un kaut kā ne tā.

Esmu dzirdējusi, ka Maximā darbā pieņem, neprasot ne CV, ne debīlus jautājumus... Sarkazmo

Nezinu, kur Marilyn bija ieklīdusi, bet normālā darba vietā, manuprāt, ir nepieciešams pārbaudīt potenciālā darbinieka stresa noturību gan uzdodot pretīgus jautājumus, gan neizskatot CV. Atkarīgs arī, kādu darbinieku meklē. CV jau var būt nepieciešams, piemēram, grāmatvedībai, bet ne priekšniekam.

Ewane ,tas bija Anglijā, uz sekretāra/asistenta vietu. Bet vadītājs laikam meklēja sev mīļāko.

Es vienreiz biju uz interviju, kur vadītajam ( tas kurš mani intervēja būtu arī mans tiešais vadītājs) smirdēja elpa. Elpa smirdēja nenormāli, tas bija jūtams pat otrpus galdam. :D
Gaidīju brīdi, kad intervija beigsies, un cerēju, ka manas sejas grimases neizrādīs to, ka kaut kas nav kārtībā!

Biju darba intervījā.Pastāstīja kas jadara,kas vajadzigs -iziet arod komosiju u.t.t. Uzdeva man jautājumus ko māku ,kur strādāju praksi . tad pateica samaksu un ka nākamā vakance brīvā man būs. Lai gan uz to nieciklēšos, meklēšu caur paziņām darbu un tad tikšu ātrāk darbā.

Nu, man bija jārunā krieviski - darba devēja valodā. Ikdienā varu runāt nonstopā, bet šoreiz aiz uztraukuma likās, ka izklausos vnk drausmīgi :( nevarēju īsti nevienu vārdu sakarīgi pateikt, juka locījumi utt. dusmas uz sevi :(

Intereses pēc aizgāju uz vienām pārrunām, nezinu kādus tur cilvēkus ņem, bet mani riktīgi uzdzina kokā viņi ar saviem jaut. Vajadzēja neko neteikt, bet tur laikam tādi cilvēki sēž ka var pa riktīgo izprovocēt. Kaut gan labi ka mani tur nepieņēma. Dīvainākais ttas ka atzvanīja ar nepatīkamu ziņu. Varētu iet vēl mēģināt uz pārrunām, bet nevaru, strādāju pārāk labā uzņēmumā, kur priekšniecībai nebūtu jāzina, ka eju uz pārunām. Sabojātu tikai savu reputāicju. :D ar šādiem izgājieniem.

Izgāšanās sajūta nav bijusi, bet esmu jutusies ļoti nepatīkami pēc intervijas. Toreiz jautātājai sejā bija rakstīts, ka kaut kādu iemeslu dēļ es viņai riebjos no pirmā acu uzmetiena un viņai nav pat nav domas ņemt mani darbā. Tas bija stulbi. Es toreiz domāju - ja zini, ka neņemsi darbā, vismaz ieturi pieklājību un pēc tam atsūti klasisko atteikuma e-pastu vai beigās pieklājīgi pasaki, ka nebūs, nevis atklāti šķobies un vaiksties intervijas laikā.

Nepatika arī tas, ka palūdza atsūtīt CV un pat nebija lasījis.

Mani kaitina, ka aizejot uz interviju desmit minūtes pavada uzdodot jautājumus uz kuriem atbildes ir redzamas CV. Kad es atbildu, tad pārsteigums(apmēram - gaidījām, ka jums būs cita izglītība utt) - ja būtu lasīts CV, tad nebūtu nekāds pārsteigums par to, kādas ir manas valodu zināšanas un kāda izglītība utt.

atbildes ir redzamas CV.

- cv stāv uz galda, un tagad šis saka pastāstiet pa sevīm. Man protams nebija ko teikt :D

man arī lika pastāstīt to, kas redzams CV, bet DD neprot lasīt latviski, tāpēc tas bija pieņemami :D

Izgāšanās nē, bet nu tā kā es eju uz darba intervijām sportiskas intereses vadīta un man ir daudz jautājumu, tad viens darba devējs, vīrietis, man teica, ka brīžam likās, ka intervē viņu, nevis otrādi un āķīgus jautājumus uzdodu es, nevis viņš. Atzvanīja toreiz tās pašas dienas beigās, piedāvāja darbu.

Esmu dzirdējusi, ka Maximā darbā pieņem, neprasot ne CV, ne debīlus jautājumus... Sarkazmo

Oops, dzīves ironija. Kāda aprakstītajā darba devējā ir atpazinusi sevi?


Jasmin, man tas pats bija. Pēc ta,, kad tas DD pateica, ka viņam nebija laika izlasīt manu CV teica, lai stāstu visu to, kas bija CV. Es godīgi sakot, biju dusmīga. Teicu, ka viss ir rakstīts CV, bet man jau nav grūti atkārtot. Laikam toč daži DD domā, ka tagad darbinieks atnāk un klanīsies kājās tikai tāpēc, ka viņam bija iedota iespēja tikt te.

Jā un vēl intervijā jautā vai tu proti to un to. Es saku ka nē. Šis tā pablisina acis. nu neko. Kā es varu to un to mācēt, ka tikko skolu beidzu. :D Vajadzēja tā arī pateikt. BEt tur man tāpat nepatika, visi darbinieki vienā telpā, šefam sava telpa.

Man bija darba intervija ar virieti, kurs satikas ar manu klases biedreni un vispar, kad bija sikas akstijamie un zvanijam tam virietim, bet es tur biju vairak ena. Kaut ka sanaca ari tuseties gan ar vinju, gan ar vinja draugiem, bet tad nu pec paris gadiem vins mani uzaicina uz interviju. Viss notiek loti zolidi, it ka viss norit veiksimigi no abu puses peksnji sis jauta - klau, a kas tev ar to Albertu bija, ka vins par tevi slikti izsakas. Es saku - nu atsuvu es to Albertu, tpc ari sliktu runa par mani :D Tad man lika iziet ara no kabineta (kas ari bija jocigi) un pec 5 minushu apspriedes es tiku pienemta darba :D

Vienreiz darba intervijaa peec taa, ka potenciaalais darba deveejs izlasiija, ka viena no manaam dzimtajaam valodaam ir krievu, pilnaa nopietniibaa paprasiija, vai man sagaadaashot neertiibas tas, ka darba laikaa neesot atljaut dzert vodku. Es pajautaaju, kas vinjam liek domaat, ka es dzeru darba laikaa un samais atbildeeja, ka tak visi krievi dzerot. Tai briidii es pieceelos, pateicu, ka par shaadaam rasisma izpausmeem vinjsh var iekljuut smagaas nepatikshanaas un aizgaaju prom. Peec tam 3 dienas atvainoshanaas mailus un iiszinjas suutiija.

vienreiz. pēkšņi intervētājs sāka runāt krieviski un tā es izgāzos pa pilno :D