Jautājums aizņemtajām??

Es nevaru pat iedomaaties ,ja man nebuutu mans miiljotais,patiik buut kopaa visu laiku un negribeetu buut bez vinja.
Citreiz man vajag laiku tikai sev,padariit savas lietas,un tas ir tikai normaali. :)

Man pietiek ar to, ka pa dienu jau neredzamies, tāpēc negribās man būt vienai.

Ja kādreiz strīdu karstumā uznāk tāda doma par to, ka - aj, būtu labāk, ja es būtu viena, tad tik pat ātri šī doma aiziet.. nebūtu nekas labi, būtu briesmīgi, ja tā cilvēka nebūtu manā dzīvē.

gluži manas domas .

mēs tiekamies ļoti reti 4-6dienas mēnesī, paspēju izdarīt visu,ko gribu viena

nē, negribu. nezinu, tas nav pat tā paskaidrojams. mums bez vnk attiecībām ir arī kopīgi draugi un paziņas, izklaides, kopā pavadām brīvo laiku. nezinu, varbūt būtu savādāk, ja mums būtu vienāds darba grafiks. bet cittreiz gadās, ka viņš naktis strādā (tas nenozīmē, ka es tajā laikā skrienu uz randiņiem vai tusiņiem) vai atkal strādā līdz vēlam vakara. ir arī protams, kad viņš ir ātrāk mājās, bet es vēl esmu darbā. nu tā mums atliek laika arī katram pašam priekš sevis.
ja gribu satikt draugus, es varu viņus uzaicināt pie sevis. bet tieksme skriet uz randiņiem, nevis paklačoties ar draudzenēm, ne par ko labu neliecina.

ja godīgi,pēdējā laikā aizvien biežāk gribas. Pašai tas šķiet jocīgi,bet nu tā ir...

Brīžiem gribās.

Nē, nekādā gadījumā:) Mums ir ļoti stipra savstarpējā pieķeršanās:) Abiem vislabāk vienmēr un visur ir vienam ar otru. Draugi smejas, ka esam radīti viens otram:)

Stāsts ir no pieredzes. Kad man bija 20-21 gads bija ļoti labs puisis, viss bija labi, bet toties pēc kāda laika kļuva garlaicīgi un gribējās brīvību kaut uz laiku, kā arī negatīvs piemērs no citām paziņām, kuras varēja iet vienas pašas kur grib. Izdomāju, ka gribu pabūt viena pati un izšķiros ar džeku. Tagad man ir citas attiecības, bet to rīcību, ko izdarīju muļķības dēļ, pēc tam ļoti nožēloju.

Jā un nē.
Jā, tad,kad ir kašķi, strīdi un citas neforšas lietas...
Nē, tad,kad viss ir ideāli! :D

Dažreiz gribās, bet tas tāds īss mirklītis ir :D piemēram, kad atpūšos kopā ar draudzenēm, kam nav otrās pusītes.

Lai gan vīrs neierobežo, esam kopā no 17 gadiem un jūtos tā kka kkādu posmu no brīvas meitenes ballēšanās esmu izlaidusi.

Bet kopumā esmu arī laimīga, ka man 24 gados ir attiecības ar 7 gadu stāžu. Reti kuram manā paziņo lokā ir tik ilgas attiecības, tāpēc esam kā paraugs un tas liekas forši.

Nē, jo mani netur pie ķēdes mājās.Es arī tagad varu iepazīties ar jauniem cilvēkiem, iet kur gribu un darīt,ko gribu. Man nav jāatskaitās.Es pati gribu izstāstīt, ko darīju un ko redzēju. Dažreiz liekas,ka cilvēki jauc vārdu " brīvība" ar " kniebjos ar visiem,ko gribu". Vai arī vīri/draugi ir pārākie kontrolieri.

Tik ļoti apskaužu jūs. Nesaprotu , kas par lietu, kāpēc es nevaru atrast tādu meiteni. Es neierobežoju, mīlu, lutinu ar gastronomiskām izvirtībām, rūpējos. Ko vēl vajag?

Liktenim bietē jāsadod!

Varbūt ne tur meklē, vai arī pavisam citā pilsētā atrodas. utt

Nu, jā.... 2 no manām ex ir no iepazīšanās portāliem! :D
Man nav laika citur iepazīties, par klubiem/bāriem aizmirst!

Dakteri, es Tev nesitu kanti, bet būšu mūžīgā parādā, ja Tu man atbildēsi, kā pareizi sauc šito iekārtu latviski:

Surgical light source:


un Surgical Headlight:

nu piem tu biblioteka ilgi sēdi, vai skolā, kapēc tur nekomunicē naravienu. Zinu vienu puisi, kuru atshuvu tik tapēc ka no neta iepazinos, beigās viņš kojās iepazināsun vienā un tajā pašā skolā mācījās. tagad ir precēti. :D Jā un arī sūdzējās pirmstam ka neiet.

Becky, piedod, bet nevarēšu Tev iztulkot. Praktiski medicīnā viss ir angliskots. Valodnieki nejaucās iekšā :D

Es attiecības uzsāku ļoti jauna, līdz ar to bija šādi periodi - vēlēties būt brīvai, iet uz randiņiem flirtēt, ballēties.
Bet pēc pāris gadiem, kad sapratu, ka man blakus ir īstais cilvēks, šādas domas vairs nav mani piemeklējušas :)
Es šādu vēlēšanos norakstītu uz jaunības maksimālismu, pārāk ātru attiecību veidošanu vai vienkārši to, ka nav īstais cilvēks blakus.

becky a kur tu ar savējo iepazinies? :D