Nosaukums dikten matemātisks, bet skaitļus negaidu precīzus, vien raisu diskusiju.
Šādam tematam mani rosināja dažas no pēdējām sarunām še pat forumā, kā arī pēdējā laika pārdomas par pašas pieredzēto. Proti, aizdomājos par to, ka tāda aplaimība kā orgasms katrā mīlēšanās reizē man dota vien dažās pēdējās attiecībās. Ar iepriekšējiem vīriešiem bijis dažādi - agrā jaunībā gadījās eksemplāri, kuri pēc dzīvības sulas ieplūšanas manī vienā mierā pagrieza man dibenvaigus un minūtes piecas vēlāk jau paskaļi krāca. Es savukārt paliku viena un nesaprašanā - vest sevi pretī kulminācijai pašai vai palikt gribot. Ar laiku, saprotams, kļuvu gudrāka un šādiem sava ego vergiem ātri vien ierādīju gultas kājgali. Tomēr nereti gadījās visvisādas nesaskanības - viens beidza pārāk ātri, cits neprata ieņemt nepieciešamo leņķi, vēl kādam drauģelis tāds pastrups, īstos punktus aizsniegt nespējošs.
Tad nu jāsaka, ka tieši pēdējās divas attiecības ir tās, kurās jūtos pilnībā lolota un piepildīta tieši kaisles deju jomā. Ir tā, ka nav pat īsti jāpiedomā un jāizstrādā kādas tehnikas.
Varbūt skanēs neierasti fizisko prieku patriotei Hannai, tomēr, atzīšos, meitenes, sliecos domāt, ka sava nodeva šeit atvēlama karalienei Mīlestībai (...).
Kā ir ar Jums, dāmas?
Vai orgasms, jūsuprāt, ir seksa pamatmērķis, vai arī tīri labi iespējams iztikt bez tā?