Vīriešu un sieviešu draudzība.

Mans mīļākais video par šo tēmu :))
http://www.youtube.com/watch?v=T_lh5fR4DMA

Ticu tad, ja vīrietis ir gejs. Citos gadījumos - neticu.
Manas draudzenes nav ne skaudīgas, ne nenovīdīgas, ne riebīgas, tāpēc man nav tik sliktas domas par sieviešu druadzību.

Būsim atklātas, mēs takš sievietes mēdzam būt arī riebīgas, riktīgas stervas , kas arī brīžiem izpaužas meiteņu draudzībā.

Šo nekad neesmu piedzīvojusi.

Atbildot uz jautājumu - es ticu un to redzu sev apkārt ikdienā, pati gan ciešas draudzības ar pretējo dzimumu nedibinu, vieglāk ar meitenēm.

Jā, ticu, pašai ir izveidojusies cieša draudzība ar pretējā dzimuma pārstāvi.

man tāda draudzība beidzās ar kāzām.
nepiekrītu, ka draudzenes ir skaudīgas, nenovīdīgas, gatavas atņemt veci un vēl sazin ko riebīgu izdarīt. Tātad tās nav īstas draudzenes. manā draudzeņu lokā tādu meiteņu, par laimi, nav

Tā par 100% neticu. Man kaut kā šķiet, ka atklāti vai slēpti, bet no vienas vai otras puses ir(vai arī ar laiku parādās)kaut kas vairāk par draudzību(kaut kādas simpātijas, iekāre utt). Nez...nē, nu ja kādai ir draudzība ar čali bez visa tā - jauki. Pašai man tādas draudzības nav un es ļoti apšaubu, ka spētu tādu izveidot, jo man būtu arī problēmas ar uzticēšanos un atklāšanos.

Būsim atklātas, mēs takš sievietes mēdzam būt arī riebīgas, riktīgas stervas , kas arī brīžiem izpaužas meiteņu draudzībā. Parādās skaudība, naids, dusmas,

Liekot roku uz sirds varu pateikt, ka no savām draudzenēm savas dzīves laikā neesmu piedzīvojusi pilnīgi neko no tā un arī pati neesmu tā izturējusies. Es vienmēr esmu pārsteigta, kur visas apkārtējās izrauj tās draudzenes - draņķes, jo man nav nācies ar ko tādu sastapties. Varbūt manējās ir kaut kādi superizņēmumi, bet nu viņas ir lieliski cilvēki.

Būsim atklātas, mēs takš sievietes mēdzam būt arī riebīgas, riktīgas stervas , kas arī brīžiem izpaužas meiteņu draudzībā.

Es gan esmu šo piedzīvojusi.

Vispār domāju, ka draudzība - jebkāda, starp sievieti un sievieti vai vīrieti un sievieti - pastāv tik ilgi, cik abām pusēm vai vienai no pusēm tas kaut kādā ziņā ir izdevīgi. Piemēram, vienam trūkst sarunbiedra, kāds, kam paraudāt uz pleca, kāds, ar kuru iet izklaidēties utt., otrs to kompensē un saņemt kaut ko pretī. Kad vienam vairs nevajag to, ko saņem/atdod, tad draudzība pajūk, tāpēc, manuprāt, tādas īstas draudzības, kas turpināsies neskatoties ne uz ko utt., vispār nepastāv. Tomēr tās draudzības, kuras es aprakstīju, jau nav kaut kādā ziņā sliktākas, vienkārši saproti, ka tas ir uz noteiktu laiku. Pēc tam, iespējams, var palikt labām paziņām, uzturēt kontaktus, bet tā draudzība vairs neturpināsies tādā kvalitātē, kādā bija agrāk.

Nu un tā kā vīrieši un sievietes ir pretējais dzimums, tad bieži vien (protams, ne vienmēr) kādam no viņiem šis saņem/atdod nav saistīts (vai pakāpeniski kļūst nesaistīts) ar cilvēciskām rakstura iezīmēm un vajadzībām, bet gan kā ar pretējo dzimumu. Un tās, kuras saka, ka viņām ir draugi vīrieši, bet nekad nekas intīms nav bijis - nu tur vēl vajag pārbaudīt, vai otra prātā tiešām nekādi tādi scenāriji nav bijuši.

Baigi gari sanāca, bet nu īsumā ir tā, ka ticu ļoti labām attiecībām uz kādu mirkli, bet ne uz n gadiem un nevar galvot, ka neradīsies jūtas kā pret pretējo dzimumu.

Man vienu laiku bija labs draugs vīrietis. Bet diemžēl draudzība bija jāpārtrauc, jo viņam uzradās otrā pusīte, kas neatbalstīja šāda tipa draudzību. Tāpēc ar laiku mūsu komunikācija samazinājās, līdz brīdim,ka kļuvām tikai labas paziņas. Un šad tad tik parunājam.

Ja tā iedziļinos un padomāju, man zināmās meiteņu-puišu draudzības dalās :
A) meitene draudzējas ar draudzenes puisi vai sava puiša draugu/radinieku
B) abi ir draugi, bet kaut kad senākā vai nesenākā pagātnē vismaz bučošanās ir bijusi
Galu galā jau vienalga, draudzība tāpat tur ir un ar to, domājams, pietiek. :)

Nē.

Vīrieši pēc 40, kuriem personiskajā dzīvē viss ir kārtībā (bet - ne visi) varētu būt mazāk "bīstami" draudzībai nekā jūsu vienaudži.

10 gadus domāju, ka tā var būt. Nebijām labākie draugi gan, bet viņš to pašu sabojāja.

Visdrošākās šāda veida attiecības ir tad, ja Jums ir bijušas pirms tam attiecības kā pārim. Ja esat šim posmam izgājuši cauri, saprotot, ka tas nav priekš Jums, draudzība ir pavisam reāla starp sievieti un vīrieti bez domām - kā nu būtu, ja ...
Ja nav bijušas pāra attiecības, ir tikai draudzība ... es tomēr sliecos domāt, ka agrāk vai vēlāk, kāds spers soli, uz ko vairāk. Jo visi vairāk vai mazāk otrajā pusītē meklē arī labāko draugu, līdz ar to saprotiet pašas.

Nē, tas vienmēr beidzas ar to, ka vienam pret otru parādas jūtas.

Vīrieši pēc 40, kuriem personiskajā dzīvē viss ir kārtībā (bet - ne visi) varētu būt mazāk "bīstami" draudzībai nekā jūsu vienaudži.

Tu gan tā pateici it kā vīrieši pēc 40 vairs nav vīrieši, bet "ono". :D Un tas, ka viss kārtībā personiskā dzīvē, itin neko nenozīmē, cik nav stāstu dzirdēts, ka vienalga iepatīkas cita vai nokrāpj ar citu, vai tml., kaut pašam ar savu sievieti viss kārtībā.

Pēc pieredzes saku, ka nevar.

Es nesaprotu - nu un, ka kādam parādās jūtas? Vai tad tas uzreiz nozīmē, ka draudzība tūlīt izbeidzas?? Kaut kāda dīvaina loģika :D Man, piemēram, arī ir labākais draugs, kuram es neesmu vienaldzīga, bet draugi tik un tā esam, kaut arī viņš zina, ka viņam nekad ar mani nekas vairāk nesanāks.

protams var, ja sieviete ir resna vai gara.

salaveci,
un ja nu vīrietis ir vēl resnāks vai vēl garāks?

Ja puisis vizuāli nav manā gaumē, tad jā :) Vai arī ļoti izskatīgs, naudīgs, bet ar jākļa slavu. No šiem diviem tipiem sastāv mans draugu pulks, nav nekādu problēmu.