smēķēšana

nepīpēju

Nesmēķēju.
Niekojusies tusiņos esmu, bet nepatīk, ka smird :D

Nesmēķēju un vispār nekad savā dzīvē neesmu pamēģinājusi.
Tā pretīgā smirdoņa vien atbaida, nemaz nerunājot par pārējo.

Līna- un kas tieši no tās grāmatas palīdzēja?

mellene88 nu vispār jau tā grāmata visa ir jālasa, jo tā ir smadzeņu izskalošana.
Es īstenībā izlasīju tāpat, nemaz netaisījos atmest.

Esmu kreņķu un, kad apriebies birojā sēdēt, pīpmane.
Patīk process, ne tas dūms. Biju nopirkusi elektronisko cigareti, bet no tās palika slikti.. baigā sintētika tomēr.

Tā kā domājam par bērniņu, tad praktiski jau vispār vairs nezinu kas tas ir - smēķēt. Bet tā bija nu.. cigarete dienā. Ja rēķina vidējo.

Nesmēķēju. Kādas 5 reizes dzīvē esmu, bet nu nekas baudāms tas nav. Tās reizes pāris vilcienus tīri tikai kompānijas pēc, jo tas, ka pīpējot raisās vislabākās sarunas, ir fakts :D

Nekad neesmu pīpējusi, nepīpēju arī tagad un nepīpēšu turpmāk. Es to neatzīstu! Tā ir apzināta savas veselības bojāšana. Negribu sev kaitēt. Nespēju atrasties blakus pīpmaņiem, neciešu to smaku.

reizem paciņa.Atkariba no bezmiega stavokla.

No cigaretēm vēmiens nāk. :D Atliek tikai vienreiz ievilkt plaušās tos dūmus, tā rauj uz augšu. Labi vien ir.... nav ko nodarboties ar tādām muļķībām.

Biju kādreiz mēģinājusi,bet man riebjas.:D

pīpēju tikai ballītēs, ikdienā neprasās :D

agrāk arī smēķēju, tagad jau kādus 2 gadus to vairs nedaru, atmetu tādā veidā, kā ar nazi nogriezu, tagad pat vairs negribās..

Nepiipeeju! Man nekad taa lieta nav patikusi un aizraavusi... Bija laiki, kad pilniigi visas draudzenes piipeeja un es biju vieniigaa, kas tusinjos negaaja uzvilkt smeeki. Tagad puse atmetusas un mees jau esam taads nepiipeetaaju barinjs. :)

esmu tikai skolas laikā pamēģinājusi, tā vispār nepīpēju vispār un bieži vien no pīpmaņiem atskan pārmetumi vai uzslavas :D
Bieži vien kompānijā esmu vienīgā nesmēķētāja, bet man i neprasās, priecīga, ka nesmēķēju, i nauda ietaupās , i veselība :)

Draugs meiģina atmest, kas tik 2 gadu laikā nav mēģināts, bet pīpē arvien, apmēram mazā paciņa dienā, ļoti ceru , ka tomēr viņam kādreiz izdosies.

Smēķējām abi ar vīru (ilgi) un abi arī praktiski vienā dienā atmetām.
Es vienmēr biju pārliecināta smēķētāja un domāju, ka smēķēšu visu dzīvi, bet....
Kādā vakarā aizpīpēju pēdējo cigareti no paciņas un pie sevis nodomāju - tā būs pēdējā cigarete manā dzīvē. Tā nu vienu dienu pamocījos, kad visu laiku viena doma tik bij prātā, bet nākamajā dienā izlasīju to Alana Karra (kkā tā bij) grāmatu un vēl vairāk sevi pārliecināju, ka nevajag man to. Un nesmēķēju, bet ja būtu darījusi, kā tur rakstīts - pīpētu, kamēr lasu, man efekta nebūtu...
Tā nu ar vīru nesmēķējam vairs, par viņu lepojos vairāk, jo bija pieradis darbā ļoooti daudz smēķēt :)

Nesmēķēju. Bet draugs gan ļoti kūpina....

Pīpēju jau 13 gadus, ar dažiem pārtraukumiem, nopīpēju apmēram līdz 10 cigaretēm dienā, kad tusiņi, tad vairāk! Atmest - it kā jau varētu, bet patreiz nejūtu vajadzību to darīt!
Nelepojos ar to, ka pīpēju, bet arī traģiski nenosodu sevi!

Smēķēju, bet ik pa laikam uz kādu laiku atmetu. Nedēļā neiziet vairāk par paciņu. Taču briestu kārtējam nesmēķēšanas periodam. :)

Nesmēķēju. Nav priekš manis. Draugs šad tad tusiņos uzsmēķē, bet tā ikdienā- ne.
Nāku no ģimenes, kur neviens īpaši neaizraujas ar šo nodarbi, vienīgais smēķētājs, tētis, atmeta pirms kādiem 15-20 gadiem, māsas esmu redzējusi uzpīpējam tusiņos tikai tad, kad prāts nav īpaši skidrs :D