Ko darījāt?

385

Reģ: 14.05.2013

Pirmā tikšanās, tauriņi vēderā, kopdzīve, lielā mīlestība, tik daudz kopīgu atmiņu un vietu. Gan bēdas, gan prieki, laime. Un tad visi ideāli sabrūk, kāds atsvešinās un tam otram sāp.
Kad sapratāt, ka jūs vairs tik ļoti nemīl un vairs nevēlās laiku pavadīt ar jums, viegli aizgājāt, pārdzīvojāt?Vai gaidījāt, kamēr jūs pamet? Mēģinājat ko mainīt un izdevās?
Un ja tomēr izšķīrāties, vai nebija tā, ka jutāties slimas? Man strīdu rezultātā ir piemetusies temperatūra, ik pa laikam slikti ar sirdi paliek un tā, kā no uztraukuma tirpst roka no pleca līdz lejai. Plus milzīgs bezmiegs, neesmu gulējusi un nespēju izturēt darba dienu :(

Kauns, ka esmu tāda vārgule :D

23.05.2013 11:17 |

Scarlet

385

Reģ: 14.05.2013

Nu jā, nedaudz savādāka situācija,cormeum. Man šie 3 gadi bija paši laimīgākie manā dzīvē, tāpēc tagad esmu neizpratnē par to, kas notiek, kur paliek cieņa :(

23.05.2013 12:00 |

aloe

5481

Reģ: 17.08.2010

Scarlet riebums uzreiz nebija, bija dusmas. Dusmas uz sevi. Tagad ir riebums, jo uzzināju kā cilvēks ar mani manipulēja. Iepriekš man likās, ka stāstīja taisnību. Ai, negribas stāstīt :)

23.05.2013 12:03 |

cormeum

16391

Reģ: 09.10.2011

Situācija jau ir savādāka, bet arī es 2 gadus jutos laimīga.. vai vismaz sev to iestāstīju.. :) Turklāt mocīja arīatbildības sajūta.. Nevari jau grūtībās mest plinti krūmos.. utt.

Kāpēc Tu vēlies būt kopā ar cilvēku, kurš Tevi īsti negrib? Kur pašcieņa? Kāpēc lai otrs cilvēks cienītu Tevi, ja pati sevi necieni?

23.05.2013 12:04 |

❧♡❧

3966

Reģ: 29.01.2009

no sākuma runā, bet neizdara, utt laikam tomēr jāuzliek ignore. Bet kā rezerves varinats ir ok.

23.05.2013 12:05 |

Scarlet

385

Reģ: 14.05.2013

Tik stulbi, ka tā pašcieņa man darbojas uz visiem citiem, bet tikai ne tur. Man, ja godīgi ir baigi lielais kauns par to manu uzvedību, zemošanos, lai tikai man sniedz kkādas atbildes.

Jē, es muļka desa! :D

23.05.2013 12:30 |

snupis

585

Reģ: 14.05.2013

Mjāaa, ir bijušas līdzīgas sajūtas un tagad varu pateikt, ka galvenais nebūt vienai, mudīgi izveido jaunas attiecības, nav būtiski iemīlēties, bet galvenais lai ir vīrietis. Un apkārt lai ir draugi, graugi un draugi, izklaides, tusiņi. Tad tas ātrāk pāries.. Izrunāties ar kādu labu draugu, izraudāt un viss. Es kad jutu, ka attiecības atdod galus laicīgi vēl pirms pašā beigām jau atradu vietā vīrieti, lai ne mirkli nebūtu viena. Nebiju iemīlējusies, bet kopā bija jautri un bijušais lūdzās atpakaļ, bet es pat redzēt viņu nevēlējos un nevis aiz aizvainojuma, bet apsolūtu man viņš bija izsāpēts un vienaldzīgs. Nu katrā ziņā raksturu un jūtas norūdīju.

23.05.2013 12:33 |

Scarlet

385

Reģ: 14.05.2013

Un kāpēc ģimene vienmēr caur daudziem kilometriem saož, ka kaut kas nav lāgā :D Tagad zvana, prsa, it kā visu zinātu, knapi asaras noturēju :D tāpēc arī negribu ar tuvākajiem dalīties, lai nav jāraud :D :)

23.05.2013 12:34 |

Scarlet

385

Reģ: 14.05.2013

snupis, tā jau jā, teorijā skan labi, bet praksē esmu nūģe :D Man vispār ir grūti kādam pieķerties(vīrietim), pirms šī puiša, es īsti nemaz nevienu nemīlēju un man nepatika būt kopā, pat likās traucējoši būt kopā ar kādu, pret kuru neko nejūti :D Tā, kā man liekas, ka jaunu simpātiju man būtu jāmeklē kā adatu siena kaudzē :D

23.05.2013 12:37 |

snupis

585

Reģ: 14.05.2013

Nu nēeee, vari gan. Aizej uz klubu un tikai izvēlies! Tu jau pati zināsi, ka tas ir uz laiku (bet kas zin..;)) Nu ja tas galīgi neder, esi vislai draugu lokā! Izdomājiet kko interesantu katru nedēļas nogali. Pasauc draudzeni padzīvot pie sevis utt! Es pēc tās reizes vispār mīlu ar prātu nevis sirdi. Tā vieglāk;)!

23.05.2013 12:39 |

Scarlet

385

Reģ: 14.05.2013

Jā, mīlēt ar prātu - ja vien tā var, ir pareizi. Man mamma vienmēr ir teikusi arī, ka jāmeklē vīrietis, kas tevi mīl vairāk nekā tu viņu :D
Draudzene jau teica, ka šonedēļ vilks laukā no mājas atpūsties beidzot, būs vien jāiet, bet ceru, ka šodien paspēšu izgulēties un aizmigšu :D :)

23.05.2013 12:45 |

Arbuuzs

551

Reģ: 02.03.2013

Man arī tas ir bijis, bet es nepametu, es nevaru to izdarīt, es negribu, lai kādam sāp, labāk, kā muļķe paciešu to, kā mani sāpina. arī vilkās garumā tā lieta, izšķīrāmies, kādu laiku netikāmies, dažas dienas, un nu viss bija labi. Takā skaties savā situācijā, varbūt pavelc, ja ļoti negribi viņu pazaudēt, bet ja ir ļoti traki, tad pamet. man tagad arī ir tāds posms, ko tu aprakstīji, mēs paņēmām pauzi viens no otra, un tad jau redzēs kā būs.
Bet lai tev veicas! :)

23.05.2013 12:46 |

Ieva54

103

Reģ: 29.10.2010

eh, man ir tieši tāpati problēma, kas te dažām meitenēm, es nevaru saņemties pamest. Nav jau tā, ka sit vai krāpj (vismaz neko neesmu dzirdējusi), bet jūtu, ka šis nav mans īstais cilvēks :( Bet pašai saņemties aiziet, pamest - nevaru :/

23.05.2013 12:49 |

Scarlet

385

Reģ: 14.05.2013

Paldies, Arbuuzs :)
Nu es gribētu kaut ko mainīt, uzlabot, es nez.. :D tikai viņš ir izslēdzis telefonu un ar mani pat nerunā. Iespējams būs vakarā mājas, bet nav nekādas garantijas, ka varbūt arī nerādīsies nemaz :( Un tā neziņa, kur un ar ko ir un ko dara ir smacējoša :D :(

23.05.2013 12:50 |

Scarlet

385

Reģ: 14.05.2013

Spūlgacīte, tā, kā mīli un reizē saproti, ka nav īstais? Vai arī nav jūtu, bet pamest nevari, jo žēl vai kaut kā tā viņa? :)

23.05.2013 12:51 |

Estere8

3244

Reģ: 18.12.2012

Kad es biju attiecībās ar strīdiem 24/7, nepārtraukti sāpēja galva, biju galīgi izvārgusi, pilnīgi sabojājusi nervus, neuzmanīga, nelaimīga un vispār tāda bremzēta.
Jebkurā dzīves gadījumā - iesaku no strīdiem kā tādiem vispār izvairīties, cik vien ir iespējams. Tie pamatīgi var sabojāt veselību.

23.05.2013 12:52 |

Estere8

3244

Reģ: 18.12.2012

Un runājot par šķiršanās brīdi...
Viņš šķirties negribēja, es gribēju. Ilgi nevarēju saņemties, baidījos. Šķīrāmies kādas reizes četras pāris mēnešu laikā, līdz tā saikne vienkārši beidzot pārtrūka pavisam un labi, ka tā! Neatceros pat, kas bija tas 'pēdējais piliens'. Dažreiz šķīrāmies strīdā. Citreiz - abi par to vienojoties. Kā bija ar to pēdējo reizi... Laikam pat neizšķīrāmies aci pret aci, tāpēc arī bija vieglāk.

23.05.2013 12:54 |

Ieva54

103

Reģ: 29.10.2010

Scarlet
Nav jau tā, ka galīgi riebjās, bet nu viņš ir pirmkārt par mani vecāks, galīgi nesaprot mani, ka gribās kādreiz kaut kur iziet un citas lieta. Kaitinošs, un protams te jau pieminētā problēma, ka es tikai visu izdomāju ja kādreiz kaut ko pasaku, ka viņš ir svētais!!! Man ir žēl pamest, principā bail no viņa, nezinu ko viņš darīs ja saņemtos un pateiktu, ka viss cauri :(
Brīžiem pat domāju, ka varētu viņam kādu citu atrast, lai pašai vieglāk aiziet :D

23.05.2013 12:55 |

Scarlet

385

Reģ: 14.05.2013

Spūlgacīte, ja man būtu tā, kā tu aprakstīji, es laikam vieglāk varētu izšķirties :D Sameklēt savam čalim meiteno- tas ir šo dienas citāts :D :)

Estere, jā, veselība pamatīgi iedragājās, bet tagad pat laikam īsti nenomierināties, jo gribu pateikt visu , ko jūtu un domāju, bet man jārunā ar telefona atbildētaju :D tizli :D :(
laikam tā sāpe grauž no iekšas baigi :(

23.05.2013 12:58 |