Eiropā un ASV arvien biežāk var sastapt pārtikušus cilvēkus, kuri piesaka boikotu patēriņam un tādēļ pārtiek no lielveikalu miskastēs atrasta ēdiena. Pienācīgas pārtikas iegāde šiem brīvdomātājiem ir pa kabatai, bet pusdienu sastāvdaļas viņi daudz labprātāk meklē, "ienirstot" lielveikalu atkritumu konteineros.
Šī dzīvesveida piekritēji nav dīvaini vienpaši, bet gan apjomīga starptautiska kustība ar nosaukumu frīganisms (freeganism). Sestdiena mēģināja saprast, vai šādi iespējams dzīvot arī Latvijā, bet pēc desmit lielveikalu atkritumu konteineru apsekošanas varam secināt, ka šeit frīganiem nāktos palikt badā, jo vienīgais guvums bija pāris kilogrami tomātu un viens ābols.
Iedomājoties rakņāšanos miskastēs, acu priekšā, visticamāk, parādās ar paunām nokāries bomzis. Šķiet, ka no domām vien degunā iecērtas arī šādai ainiņai raksturīgā smaka. Riebums, žēlums un reizē varbūt arī prieks, ka jums dzīvē ir paveicies vairāk. Bet, ieraugot frīganu, kurš iepazīstas ar miskastes saturu, jūs droši vien pārņemtu neizpratne. Ko tas "kārtīgais" cilvēks dara pie miskastes? Patiesībā tas ir nevienam nekaitīgs brīvdomātājs, kurš nodarbojas ar savu ikvakara "ieniršanu atkritumu konteinerā" (angļu val. — dumpster diving). Frīganu mērķis, rakņājoties miskastē, gluži tāpat kā bezpajumtniekiem, ir atrast kaut ko vēdera tiesai, bet apsvērumi, kādēļ katrs no viņiem ar to nodarbojas, ir atšķirīgi. Tāpat visai atšķirīgi būs arī abu dzīves apstākļi, jo vidusmēra frīganam ir gan pastāvīga dzīvesvieta, gan algots darbs. Citi frīganus uzskata par dīkdieņiem, bet viņi paši savu dzīvesveidu skaidro kā protestu pret arvien pieaugošo patēriņu. Viņuprāt, laiku, ko cilvēki tērē naudas pelnīšanai un pēcāk arī tās tērēšanai, lietderīgāk ir pavadīt kopā ar ģimeni un draugiem.
Tāpēc vecā pārtik par velti ir utopiska un
Cilvēkiem dot pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš?