Pašizaugsme

sadas lietas, manuprat, neskrien modei pakal.
domaju, ka katram cilvekam dziv pienak tads bridis, kad vins sak visu apdomat. es noteikti pasizaugsmi mazak saistu ar kaut kadiem kursiem, bet drizak ar ieksejo stavokli, kad cilveks nobriest sava domasana, pamainas uz labo pusi.

Marta, es tieši iedomājos, ka mani pārpratīs neveiksmīgi iesāktās tēmas dēļ. Par to arī atvainojos! Šī brīža haotisms atspoguļojas arī rakstībā.
Es biju domājusi no jums smelties vērtīgas atziņas, kas būtu ievērīgas cienīgas. Kādu ieteikumu, ko noteikti vajadzētu izlasīt, apdomāt... Padiskutēt par šo tēmu. Laikam jau esmu kaut kur minējusi to, ka šobrīd man ir tāds posms, ka esmu kaut kur iestrēgusi. Meklēju izeju.

+ Marta un neviens cits izņemot Tu pati no tās '' iestrēgšanas '' sevi neizķepuros ārā

Turklāt tas jau atkarīgs no tā ko tieši Tev nozīmē pašizaugsme , kādā veidā

citiem jau palidz gramatu lasisana, citi cilveki skatas to raidijumu par domu speku, kas nez cik stundas gaja. bet man ir ta, ka es vienmer domaju, ka viss nokartojas taja istaja laika, un iespejams tas haoss ir tiesi tas, kas tev sobrid ir nepieciesams. tas tads periods, kuram ir jaiziet cauri, lai uz to varetu atskatities un nodomat:"cik labi ir tagad."