kā jūs ignorējat?

Neiespringstot un neieciklējoties uz nebūtisku personu viedokļiem .

Nu, es te speciāli cenšos atbildēt mierīgi, neceļot tračus, lai gan dažkārt gribētos tā asāk ko pateikt vai atbildēt :D Līdz ar to nav jāseko līdzi diskusijai visas dienas garumā un jādomā, ko atbildēt, ja kāda mani ne tā nosauca. Cenšos neizsaukt uguni uz sevi, lai gan ir diskusijas, kuras man neliek mieru un tracina, izaicina, bet tad vienkārši nelasu un neeju tādās tēmās iekšā.
Ui, ārpus interneta gan ir grūtāk, dažkārt es pārāk jūtīgi uztveru kāda teikto par mani, kaut arī tas cilvēks ir to teicis neapdomīgi, nemaz tā nedomājot. Cenšos to aizmirst un, ja kāds man uzbāžas, sakot "Zini, ko man par tevi teica?", tad atbildu, ka negribu zināt un lai nemaz nesaka man.

Es vienmēr izvērtēju negatīvo komentāru pamatotību. Ja uzskatu, ka tie ir neobjektīvi tos tā arī norakstu, ja uzskatu, ka zināmā mērā tie ir nepamatoti, es sāku domāt no kura gala mainīt to vai ko citu, lai situācija uzlabotos. Bet atzīstu negatīvo tikai tad, ja arī man pašai šķiet, ka īsti labi kaut kas nav. Citādi, dzīvoju ar domu, ka katram ir sava vajadzību, vērtību un lietu sistēma, kura savstarpēji var nesakrist. Ja mani mēra pēc pretējas tabulas nenorakstu viedkli, bet necenšos to pielāgot sev.

nepamatoti, - oi, pamatoti. :D

Ja cilveks ir laimigs vins citus nesūnīs uin nelamās. Arī prātīgs cilveks neteiks kka ir guraks ka citi, ka citi ir muļķi vai slimi. Lidz ar to smejos par tadiem dzives pabērniem:D

Kapec deell kada vispar ir jaiespringst?

Izvērtēju konstruktīvu kritiku. Bet visādus apvainojumus un muļķības neuztveru nopietni, jo tas tik runā par paša rakstītāja līmeni un domāšanu.

Ārpus interneta neviens neko sliktu nesaka man. Vismaz nezinu neko tādu un būtu arī pilnībā vienalga.

Dzīvoju saskaņā ar sevi un ja kādam kkas nepatīk, tad tā vairs nav mana vaina. Un neko arī tur mainīt nevarētu, jo negribētu mainīties, lai kādam liktos labāka.

Runājot par cosmo - kkā vnk iegnorēju negatīvos komentārus. Tie ir katrā diskusijā, līdz ar to vnk tādus vairs nepamanu. :D

Lai emocionāli nepārdzīvotu aprunāšanas vajag "biezu ādu". Lielākoties neviens nav tāds kurš 100% vienaldzīgi izturās pret dubļiem ko gāž virsū. Vislabākais ierocis pret to ir vienaldzība. Jo vairāk centīsies pierādīt ka baumām nav taisnība, jo vairāk par tevi runās.
Tā ir cilvēku psiholoģija. Nevienu īpaši neinteresē slavenība par kurām nav nekas aprunājams.

Medīji ļoti labi šīs cilvēku īpašības izmanto, tāpēc jau viss ir pilns ar dzelteno presi.
Un pilns ar cilvēkiem kuri pērk un lasa.

Es atbalstu konstruktīvu kritiku, jo liekas, ka ir lietas, kuras labāk ir redzamas no malas. Protams, ir jāskatās no kāda cilvēka un kādā sakarā nāk šī kritika.

kā lai uzaudzē biezu ādu? varbūt esmu pārāk emocionāla

Vienaldzība? Tas nav priekš manis. Piemēram, Ušakovu dienu no dienas noliek par darbiem un nedarbiem. Viņš vienmēr atbild asprātīgi iekožot. Es mācos no viņa.

Kāda Tev daļa par to, ko citi domā un raksta? Uzmet pofigu..

Kad man dažreiz vajag akūtu palīdzību, es pie sevis nodziedu šo latviešu dziesmiņu vai paklausos telefonā.

https://www.youtube.com/watch?v=aNOLUcP_6k0

Parasti jau citu kritika tik ļoti sāpina, ja ir trapījusi vājajā vietiņā. Respektīvi, ja pati neesi par sevi konkrētajā aspektā pārliecināta. Tad arbūt ar to būtu jāsāk, lai citu raidītu kritiku varētu laist gar ausi.

Agrāk diezgan ātri varēju sagruzīties no dažādiem nelabvēlīgiem komentāriem, bet "biezāka ādā" uzauga (tā sakot) kad iepazinos ar puisi, kuru kļuvām par labiem draugiem, viņš ir sarkastisks cilvēks un tā es iemācijos pasmieties par sevi, tagad ir tā, ka neņemu vērā citu teikto, jo pati zinu kāda esmu, kas manī labs vai slikts. Kritiku izvērtēju mierīgi, ja ir trula dir*ana, tad neņemu vērā, ja saprotu, ka taisnība ir tam, kas kko teicis / rakstijis, tad apdomāju vai gribu un varu kaut ko mainīt vai arī ir labi tāpat!

Man ir vienkārši dziļi vienalga, ko citi domā. :) Svarīgs ir tikai tuvinieku viedoklis.
+ citam dzīvi čakarēt grib (vai netīši darbojas tā) tie, kas ir paši ļoti nelaimīgi vai ir vienkārši nelabojami. Neuzskatu, ka tādu cilvēku viedoklis ir vērā ņemams.
Ja kritika ir pamatota un vērtīga, tad cita runa. :)

Savādāk - kaut vai vnk pagriez muguru un ej prom. :D

Ir jāmaina attieksme un jāpāriet no iedomu pasaules realitātē

Kubieti citējot

Ja cilveks ir laimigs vins citus nesūnīs uin nelamās. Arī prātīgs cilveks neteiks kka ir guraks ka citi, ka citi ir muļķi vai slimi. Lidz ar to smejos par tadiem dzives pabērniem

Ne vienmēr
Vērā ir ņemama audzināšana, raksturs, psiholoģiskais rakurss, spoguļneironi...urpināt var bezgalīgi

Internetā jeb te ir max kādas 5 meitenes, par kuru viedokli aizdomātos, par ņemšanu pie sirds vispār nav ne runas. Tu izslēdz datoru un tāda Cosmo vairs nav.

Dzīvajā - vienīgie, kas mani kritizē, ir ģimene, to ņemu vērā, bet neapvainojos, jo 99% teiktais ir konstruktīvs.