Man ir tas, ko var slīcināt un tas, ko var glābt, man ir tas, ko var mīlēt un tas, ko var krāpt, man ir tas, ko var glaudīt un tas, ko var pērt. Man ir viss, jo man esi tu.
Kaut esmu tālu - es ar zvaigznēm aiziešu pie Tevis, bez skaņas - klusi, klusi, bez pieskaršanās noskūpstīšu Tevi...
Tu aizgāji...
Vai tādēļ sapņiem gals?
NĒ!
Tava vieta skan cita balss!
Tas cilvēks, ko tu mīli manī, protams, ir labāks par mani, es tāds neesmu, bet tu mīli, un es centīšos būt labāks nekā esmu...
Es mīlu Tevi ar sirdi un dvēseli, ar miesu, kas kūst Tavā priekšā, ar asinīm, kas vārās Tavā tuvumā. Es mīlu Tevi!
Būt mīlētam nozīme vairāk nekā būt bagātam, jo mīlētam nozīme būt laimīgam.
Ja man pazustu lūpas,
Es skūpstītu tevi ar rokām.
Ja pazustu rokas,
Skūpstītu ar sirdi.
Bet ja pazustu arī sirds -
Tad zini, viss tevis dēļ!
Tu esi viens no eņģeļiem, kas mīt uz šīs zemes, bet vienīgais, kurš ir mans engelis. Tu esi viens no vismīļākajiem, skaistākajiem eņģeļiem, bet vienīgais pēc kura es ilgojos ...
Tici tam, ka 2+2 ir 4, tici tam, ka reizēm zvaigznes krīt, tici tam, ka pasaule ir mīļa, tici tam, ka Tevi mīlu es!!!
Paņem mani cieši, velc sev tuvu klāt, skūpsti mani bieži un lūdzu neapstāj. Tavi skūpsti kā sapņi man šķiet, neliec man tiem garām iet.
Viens tevi mīl, un tu esi vajadzīgs pasaulē, tu vienu mīli un tev vajadzīga visa pasaule, lai viņam to dotu...
Būt divatā ar tevi, pie kamīna, kurš kvēl, gribu to izbaudīt kādreiz, lai vēlāk nebūtu žēl. Būt divatā zem zvaigznēm, kuras spoži spīd, sajust tavu augumu, kurš nekur neaizslīd.
Tava mīlestība dod man spēkus, lai katru vakaru no debesīm, es spētu nonest vienu zvaigzni, kuru dāvāt tev - savu mīlestību ...
Klusi krīt sniegs uz Tavām plaukstām un lēni tajās kūst, Tu tagad esi tālu, man Tevis ļoti trūkst... Es gribētu par sniegu kļūt un Tavās plaukstās tagad būt...
Ja nebūtu jūras, es nezinātu, kas ir plašums. Ja nebūtu zvaigznes, es nezinātu, kas ir sapņi. Ja es nesatiktu tevi, es neuzzinātu, kas ir īsta mīlestība...
Es jautāju, kur dzīvo eņģeļi... Debesīs, gaisā vai uz zemes? Bet tagad es skaidri zinu, ka viens mīļš enģelītis patreiz tur rokās telefonu un lasa šo sms
Es nedrīkstu tevi mīlēt, taču nespēju tevi nemīlēt... Es nespēju paiet tev garām, un nespēju tuvoties tev... Es bēgu no tevis projām, un meklēju tevi no jauna...
Manas fantāzijas izplēnē un tu zini, ka tās tevi meklē. Kur esi pazudis? Kāpēc klusē? Bez tevis mana dzīve lēnāk pulsē.
Es tevi mīlu, tevis dēļ ciešu, bet nedomā, ka pakaļ skriešu!
Ļaušos tavam tuvumam, tava ķermeņa siltumam. ļaušos sapnim gaistošam, manu sirdi plosošam.
Tavas acis pavedina, tavi vārdi pamudina, tavi glāsti samulsina, tavi skūpsti apklusina.
Šonakt es saņēmu zvanu no debesīm. Dievs meklēja kādu eņģeli, bet nebaidies, saulīt, es viņam nepateicu, kur tu esi!
Tavos glāstos reiz es slīkšu, tavu elpu sajutīšu. Tavā varā būšu es, prom no visas pasaules.
Ja es būtu asara, es gribētu piedzimt Tavās acīs, dzīvot uz Tava vaiga un mirt pie Tavām lūpām...
Es vēlētos būt ūdens lāse, lai lēni slīdētu garām tavam skatienam. Es būtu tik tīrs kā enņģeļu acis, es atvēsinātu un piedzirdītu! Tu apreibtu un iemīlētos!
Vakarā, kad jūra sapņo un, kad saule zemē riet, manas domas klusi, klusi vakarā pie tevis iet!
Tava mīla dod prieku skumjās, mieru trauksmē, cerību izmisumā ...
Tu man jautā - ko es mīlu,
Es tev varu pasacīt.
Visus lielos burtus saliec,
Iznāks gluži pazīstams!
Sajust vēlreiz tavu elpu, tavos glāstos vēlreiz slīkt. Aizpildīt šo tukšo telpu, kura manā sirdī mīt!
Cik tūkstoš rasas pilienu ik rītu puķes slacina, tik tūkstoš mīļu bučiņu es tev no sevis nosūtu...
Vakarā, kad saule riet, Vēlos es pie tevis iet, Vēlos mīlet, skūpstīt, glāstīt Un par sevi blēņaas stāstīt, Un tad vienīgais tu būsi, Kas par mīļāko man kļūsi!
Lai Tevi sasilda maiga mšness gaisma, un jaukie zvaigžņu dēli dāvā Tev jaukākos sapnīšus, kuri rītdienai mirdzēt liks!
Bez tevis es nepazinu mīlestību, bet bez mīlestības es nebūtu iepazinusi Tevi ...
Mēs kā 2 ledus kalni okeāna straumē klīstam, mēs kā 2 ledus kalni vēl viens otru nepazīstam. Bet vēlos pietuvoties tev, lai abi ceļotu uz mīlestības salu...
Lai visi mazie velniņi, kas ellē dzied tik priecīgi, tev naktī pēdas kutina, no manis mīļi sveicina!
To laimi, kuru meklē, To savā sirdī rod, To sirdi, kuru mīli, nevienam neatdod!
Cilvēki saka, ka vislabākie dārgumi slēpjoties zem zemes, bet es taču nevaru ņemt un aprakt tevi!
Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda, telpa pēc telpas, pilda un ārda... viss ir tik pilns un nav vairs kur dēties... varbūt mums ņemt un 1 otrā iemīlēties?
Es nevaru vairs valdīt sevi, Jo sapnī redzu tikai tevi. Tie vairs nav nekādi joki, Ka Tu manas jūtas moki!
Vēlos lai Tu mīli mani,
Izjust to kā skūpsti mani.
Tavās rokās aizmigt,
Sapnī tevi satikt,
Bet tad pamostos no rīta un sev vaicāju
Vai lai šīm iedomām ticu ...
Manas jūtas kā puķes, kas naktīs zied - tam zvaigžņu augstums un mēness baltums. Tu drīksti pa piena ceļu nākt un tās visas salasīt...
Labrīt, tev ziņojums no Marsa. Kā tev klājas, kā tev iet? Vai uz zemes vēl ir mīlestība skaista, gaisa, vai mēs varam satikties?
Es prasīju Dievam ūdeni un
Viņš deva okeānu.
Es prasīju Dievam zvaigzni,
Viņš deva debesis.
Es prasiiju Dievam eņģeli,
Viņš deva man TEVI!
Kad galviņu spilvenā liksi, tad pie saldiem sapņiem tiksi. Nu Tev brienot sapņu taku, es ar labu nakti saku.
Koks koku balstīt var
Kaut abi kalst.
Sirds sirdi sildīt var
Kaut abas salst!
Ir tikai maza vēlēšanās... Redzēt, ko tu domā, sajust, kā tu elpo, pasmaidīt un pieskarties...
Velk pelītes uz tavu migu kādu ļoti dārgu šmigu - sastāv tā no zaķīšiem un no mīļiem sapnīšiem!
Ja skūpsts būtu lietus lāse, aizsūtītu tev negaisu, ja apkampiens būtu sekunde, aizsūtītu tev stundas, ja smaids būtu ūdens aizsūtītu tev jūru.
Gribu skūpstīt tavas lūpas,
Gribu izjust tavu kvēli šo,
Gribu pateikt, ka es vēlos
Tikai tevi vienīgo!
Ar prieku uz lūpām es atminu TEVI,
Ar smaidu uz lūpām es ieraugu TEVI,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu TEVI,
Jo kvēli un karsti mīlu TEVI!!!
Es zinu tu vari
Ja gribi tad dari
Noskūpsti mani
Ja mīli tad zini
Ka es to gribu, bet neprasi man
Vai es to vēlos
Jo atbildi zini
Tu to vari, droši dari
Man mācija ka dienā ir 24 stundas; stundā-60 minūtes; minūtē-60 sekundes... betman neviens nebija teicis ka pat 1 sekunde bez tevis var likties kā mūžība.
Es tevi mīlu, dievinu
Bez tevīm dzīvot nevaru
Mana sirds pieder tev
Tikai tev mana mīļā!
Mīlestību nevar atrast tur, kur tās nav, un nevar uzburt, ja tā nav... Tāpēc neslēpies aiz krūmiem, bet pasaki: "ES TEVI MĪLU"
Es Tev atklāšu noslēpumu: īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskākais nav acīm saredzams.
Eņģelītis zvaigznes kaisa, visas tās ir spožas, skaistas, kamēr sniegs un kamēr sals, pasakai šai nebūs gals...
Palikt pie Tavas uguns, tas ir viss ko vēlos, zinot, ka ne jau mūžīgi, viņa priekš manis kvēlos.
Es Tevi mīlu, gribu un jūtu -
Skaistu, jauku un simpātisku
Tūkstoš reiz tevi noskūpstītu,
Bet tik un tā man nepietiktu
Iemīlēties - vājprāts.
Mīlēt - ārprāts,
Bet kad viss beidzas,
Iestājas saprāts.
Mēs gribam viens otru sajust un pasaulē šajā pazust, kaut uz stundu, divām un bez liekām ziņām. Es nezinu vai tas mums būs pa spēkam, līdz šim mēs no tā bēgam, bēgam, bēgam.
Klusums skaists, lūpu pieskāriens maigs... Tikai tu un es, tikai 2 mēs... Tikai neatstāj mani, tikai neatdod nevienam, Ja reiz mana mīlestība lemta tikai tev!
Vakars vēls - acis pamodās tavs tēls,
Acis sniega pārslas birst,
Sirds bez tevis skumjās mirst.
Dzīve ir kaa varavīksne, bet bez tevis es nezinātu ka varavīksnē ir veselas 7 krāsas, nevis tikai viena ...
Krīt zvaigznes ... Mēs visi kaut ko vēlamies, bet ja nokristu visas zvaigznes, arī tad es vēlētos tikai vienu - būt kopā ar tevi!
Es brokastis neēdu, jo mīlu Tevi.
Es pusdienas neēdu, jo mīlu Tevi.
Es vakariņas neēdu, jo mīlu Tevi.
Es naktis neguļu, jo gribas ēst!
Es ciešu tevi mīlēdams, bet manas sāpes svētas, jo viņas gaišām cerībām, kā zvaigznēm apmirdzētas...
Es mīlu Tevi nevis par to, kas esi Tu, bet par to, kas esmu es, kad esmu Tev blakus
Mēs katrs esam eņģelīts ar vienu spārniņu. Lai varētu lidot, mums vajag apskauties...
Tu laupi man sapņus, jo kopā esot ar Tevi, es jūtos kā sapnī! Naktī es nevaru aizmigt, jo man nav vairs par ko sapņot!
Paliec vēl! Es dzirdēt gribu, kā tavas maigās lūpas zvēr. Kaisles pilnu mūsu nakti, sirdī paturēt vienmēr!
Es baidos no taviem skūpstiem, es baidos no taviem glāstiem, es negribu pierast pie tiem, man ir bail, tik ļoti bail. Tik bail sastingt tavās rokās, tik bail izslīdēt no tām, tik bail sajust tavu elpu, ak dievs, cik bail...
Kad tu tuvojies man, es baidos. Kad pieskaries - es nodrebu. Kad skūpsti - izbaudu, izbaudu to, ko vēlos. Sniedz man baudu, skūpsti mani biežāk...
Reiz Tu man jautāsi, ko es vairāk mīlu - Tevi vai dzīvi? Es atbildēšu, ka dzīvi, un Tu aiziesi tā arī neuzzinot, ka tā dzīve esi Tu ...
Es labprāt būtu sapnis, kam ļauts, tik vienu mirkli īsu - tavās domās kavēties un dzist ar kaisles trīsu.
Kaut arī tev toreiz teicu, lai nenāc pie manis vairs. Gaidu daudz kvēlāk kā senāk, gaidu... kā vēl nekad
Ļauj man atkal sajust tavu elpu, no jauna mīlestībā slīkt. No jauna laimi ieraudzīt, no jauna sapņot, ilgoties un tvīkt.
Viens zelta stars mums katram tieši sirdī krīt, jo tieši sirds ir tā vieta, kur mīlestība mīt!
Es vēlos būt tev blakus, kur tava smaida, tava glāsta elpu jūt. Kur drīkstu gaidīt tavus skatus, kur tikai tava būt.
Es bieži vēroju tevi un salīdzinu ar sevi... Un manis pēc, lai debesis jūk ar zemi, es tik un tā mīlēšu tevi!
Šinī pasaulē...iespējams, tu esi vienkārši
cilvēks, bet kādam.. tu esi visa pasaule!
Vēlā naktī mēness kad spīd-
Bezgala tālēs domas man klīst,
Gribētos satikt skūpstu Tev dot
Un kvēli kvēli samīļot...
Lai Tevi sasilda maigā mēnes gaisma, un jaukie zvaigžņu dēli dāvā Tev jaukākos sapnīšus kuri rītdienai mirdzēt liks!
Es jūtu tikai Tevi,
Tavus pieskārienus maigos,
Saldi teiktos vārdus.
Tu esi man dzīve
Manas jūtas
Mani sapņi neizsapņotie
Vārdi neizteiktie...
Man maacija ka dienaa ir 24 stundas; stundaa-60
minuutes; minuutee-60 sekundes....bet man neviens nebija teicis ka
pat 1 sekunde bez tevis var likties kaa muuziiba!
7
