Sveiki, izdomāju nedaudz padalīties ar savu stāstu. Patiesībā tāpat nav problēma, vienkārši manī nedaudz ir skumjas un reizē prieks.
Tātad man ir labākā draudzene, kura jau kādu piekto gadu dzīvo UK,viņai ir lielisks draugs. Pati nesen biju aizbraukusi ciemos - tiku uzņemta kā karaliene un lieliski pavadīju laiku.
Ar viņu kontaktējoties ir tā, ka varam par visu kopā pasmieties, izrunāties un ja vajag izraudāties. Esam draudzenes jau kopš pamatskolas laikiem.
Bet nesen viņai ir pieteicies mazais un viņai ir tikai 21! Jā, es zinu, ka citiem jau šajā laikā ir divi vai trīs bērni, bet man šķiet, ka viss notiek pa strauju. Protams, es neesmu viņa un nemāku pareizi spriest, bet kur tad paliek ballītes un jauniešiem bez bērniem aktuālās lietas?
Jā, varbūt skanēs mazliet (ļoti) egoistiski, bet es negribu pazaudēt savu draudzeni! Nepārprotiet, es priecājos par topošo ģimeni, man nav nekas pret maziem bērniem un tā, bet baidos, ka viņai būs mazais un viss mainīsies. Jaunās māmiņas (vismaz sākumā) runāt rinķī apkārt tikai par mazajiem un tā (kas ir pilnīgi normāli un saprotams), bet es ar savām lietām, problēmām varēšu iet bekot :D :/
Jāpiebilst, ka viņas foršajam draugam ir jau pie 30 un viņš vēlas ģimeni (kas arī pilnībā saprotams), man ir prieks par viņiem, bet man žēl, ka jaukā draudzība lēnām, bet nemanāmi pazudīs. Protams, draudzene saka, ka vienmēr būšu gaidīta pie viņiem U.K, bet man šķiet, ka tas vairs nebūs tas. Tā jau ir tāda lielo, pieaugušo dzīve.
Kā Jums šķiet? :) cerams, ka nedzirdēšu daudz pārmetumu un tā.
Jauku vakaru ^^
211
