Vispār, pirmkārt, iesaku aiziet pārbaudīt vairogdziedzeri, otrkārt, hormonus. Es pati cīnos ar lielu lieko svaru jau kopš bērnības un tikai pāris gadus atpakaļ atklājās, ka pie vainas ir hormoni. Man tas vispār sanāk apburtais loks - svars ir liels hormonu disbalansa dēļ, savukārt hormoni aizvien vairāk iet čupā dēļ svara.
Man tracina cilvēki, kuri domā, ka liekais svars ir tikai un vienīgi kaut kāda nenovīdība vai slinkums. Es nodarbojos ar fiziskām aktivitātēm ļoti regulāri un arī ēdu veselīgi, taču svaru ar šo izmainīt nevaru tikpat kā nemaz. Protams, uznāk brīži, kad noslinkoju, nepasportoju vai apēdu ko treknāku, bet šie daži brīži noteikti nav iemesls tam ciparam, ko redzu uzkāpjot uz svariem.
Starp citu, šādi lūzuma brīži man vairākkārt ir uznākuši tādēļ, ka acīs kāds iecērt - beidz rīt! vai - ej taču pakusties! Ir sāpīgi to dzirdēt, jo es zinu, ka es kustos un ēdu iespējams pat veselīgāk, nekā tas,kurš rāda uz mani ar pirkstu... un tad sāk likties - bet kāda gan jēga kaut ko darīt - dari tu vai nē, tāpat kāds uzbrauc augumā. Nu jau gan esmu iemācījusies šādus tekstus laist gar ausīm.
Saraksti kaut uz lapiņas visus iemeslus, kāpēc Tu gribi, kāpēc Tev VAJAG notievēt, uz otras to, kas notiks ar Tevi un kāda būs Tava dzīve, ja paliksi tāda, kāda esi tagad. Pārlasi katru dienu kā atgādinājumu. Varbūt pat neieciklējies tik ļoti uz svara nomešanu, bet vispār veselības un pašsajūtas uzlabošanu. Nu esmu pieradusi pie sportiskām aktivitātēm un veselīga uztura tā, ka pēc tām dienām, kad noraujos vai noslinkoju, jūtos nekāda, nogurusi, pieēdusies un pilna motivācijas darīt atkal visu, lai tā nejustos.
VEIKSMI TEV :)