Ko jūs apskaužat/apbrīnojat?

Apbrīnoju cilvēkus, kuriem nez no kurienes uzrodas piedāvājumi ,par kuriem citi visu dzīvi var sapņot, kuri apkārtējiem neattopoties paliek bagāti un veiksmīgi un tā turpina... Bet cilvēkus ,kuri panāk ko vēlas ar smagu darbu nevis apbrīnoju, bet ļoti cienu!

Visbiežāk apbrīnoju īpaši skaistās sievietes ,kurām arī man liekas nevajag neko smagu darīt ,lai varētu daudz ko panākt dzīvē, ja vien galva strādā.

Apbrīnoju sievietes, kas izsitušās ar savu biznesu būdamas ļoti jaunas! Piemēram, 21 gada vecumā izveidot savu biznesu, nopirkt labu labo mašīnu un māju par savu sapelnīto naudiņu + vēl izskatīties ļoti labi.

Tas ir tas uz ko pati tagad eju, tāpēc arī apbrīnoju.

Vēl es apbrīnoju cilvēkus, kas atrod līdzekļus, lai apceļotu pasauli un izbaudītu pilnībā savu jaunību. Es savos 20 īsti nekur neesmu bijusi, bet "pieaugušo" dzīve jau sākusies, jāvada uzņēmums un jāiet cauri grūtībām, jo pagaidām augļus vēl plūkt nevaru. Reizēm gribētos pamest visu un aizceļot uz Indijas kalniem padzīvot mierā, bet pēc pāris nedēļām būt Kalifornijas pludmalē vai sazin vēl kur. :)
Tā kā tie, kas vēl izbauda jaunību un ceļo pa pasauli arī, manuprāt, ir apbrīnas vērti!:)

Riot!
Vārds vārdā.
Arī apbrīnoju enerģijas pilnos, cilvēkus, kuri prot iejusties jebkurā kompānijā.
Man kā intravertai melanholiķei vs. flegmai, tas nākas grūti. :D
Nav man tās harizmas. ;D

Vēl apbrīnojami, kad cilvēks no rīta pieceļas, lai ietu uz darbu, un ir laimīgs!

Apskauzu cilveekus kas nodarbojoties ar savu sirdslietu var nodroshinaat sev labu dziivi . :)

Apbrīnoju cilvēkus, kuriem ir augsts enerģijas līmenis un spēja nepārtraukti iet uz priekšu un darīt vairākas lietas vienlaicīgi, visas kvalitatīvi un ne brīdi nesēdēt mierā. Es tā nevaru, un tā ir viena no manām lielākajām problēmām, man visu laiku vajag atpūtu, pauzes, es varu koncentrēties tikai kādam vienam mērķim. Es nerunāju par vienu konkrētu brīdi, piemēram par vienlaicīgu TV skatīšanos un čipsu graušanu. :D Bet par to kā piemēram, kādas manas iecienītas grupas vokālists, kurš ne tikai dzied pasaulslavenā grupā, bet ir arī pilots un paralēli viņam ir vēl top cits savs bizness un ir ģimene un atliek laika kaut kādiem hobijiem. Skatos uz viņu un saprotu, ka vēlos tā dzīvot, bet man tas nāk grūti, esmu tā kā tāds bruņurupucis. Vai nu tāds piedzimst, vai arī jāatrod kaut kur sevī to augstās produktivitātes režīma pogu, jo darīt vēlos daudz. :)

lasu daudzas apbrīno cilvekus, kas vnm ir enerģiski, pozitīvi un optimisti! man gan tieši otrādāk - nevis apbrīnoju , bet brīnos pa viņiem. man reāli izbesītu , ja es visās dzīves situācijās būtu smaidošs saules stariņš, kuras viss po barabanu :D man patīk dusmoties, man patīk justies agresīvi , nikni, kad tas nepieciešams. mani laikam agresija ved augstāk un augstāk pa dzīves ceļu :)
es tagad nesaku, ka tie cilvēki neko nesasniedz utt.,sasniedz. un pat ļoti daudz! bet es nevarētu visu laiku būt tik priecīga. :)

ārkārtīgi mērķtiecīgus cilvēkus un tos, kuriem ir apbrīnojama gaume!

Apbrīnoju 1) pozitīvus, dzīvespriecīgus, līdzsvarotus cilvēkus
2) vienkārši tā saucamos pohujistus
3) cilvēkus, kas grib un prot savienot mācības, darbu, hobijus, intelektuālo pilnveidošanos, sava ķermeņa fizisko pilnveidošanu
4) cilvēkus, kas manā vecumā sasnieguši kaut ko ļoti ievērojamu
5) bija viens skolotājs vidusskolā, kuru apbrīnoju par vēlmi turpināt izglītoties un pilnveidoties, un iesaistīties dažādos pasākumos, kas bija ar viņa jomām saistīti
6) daudzus manas fakultātes pasniedzējus par to, ka viņi sasnieguši tik daudz.. un arī izskatās labi. :)

7) cilvēkus, kuri tagad dzīvo emocionāli labu un piepildītu dzīvi pēc tam, kad spējuši izārstēties no visādām slimībām, kad bija licies, ka dzīve ir sūds un nekas nemainīsies. piemēram, depresija u.tml.

Apskaužu pozitīvos, superenerģiskos cilvēkus, kas vienmēr visās situācijās ir optimisti un prot sulīgi smieties par visādiem jokiem. Uz viņu fona es esmu Grinčs.

Man tas pats, tikai es sevi salīdzinātu ar Grumpy cat :D

Es wot gan apskaužu (bet ne ļaunā nozīmē) tos, kuri patiešām māk dziedāt, kuriem ir tā dziedamā balss. Es arī ļoti gribu dziedāt, patiešām dziedāt un darīt to skaisti un pareizi, nevis kko dunngot, kad neviena nav, jo tas vnk ir šausmīgi. :(

Apbrīnoju daudzus cilvēkus. Piemēram, savu maģistra darba vadītāju par viņa zināšanām, personību un attieksmi pret studentiem. Viņš vienmēr bija atsaucīgs un nekad neizturējās augstprātīgi.
Apskaužu tādus cilvēkus kā viens mana drauga draugs - var ēst visu ko grib un cik grib, jo viņam tas nekur nenosēžas.
Apskaužu arī tos, kuriem mērķi piepildās bez lielas piepūles - kā teikt, uztaisīja kolāžiņu un tad pēkšņi augstāki spēki kā dzirdēdami, visu priekšā nolika. Nekādu asaru vai neizdošanās - viss kā pa sviestu...

Apskauzhu tos, kas maak buut laimiigi. Es jau no kaut kaadu 4 gadu vecuma esmu nelaimiiga. Pilniigi nopietni :D

Es ,godiigi sakot ,apbriinoju pati sevi-speeju iziet cauri neveiksmeem dziivee , rausties augsaa ,un saakt visu atkal no gala!Esmu loti meerktieciiga!
Apbriinoju savu mammu-liels ciinas gars ieksaa,milziiga atdeve!

Gudrus cilvēkus ,kuri rada jaunas tehnoloģijas un pēc tam kļūst par millionāriem.
Varbūt mazliet arī tādus ,kuriem dzivē viss nāk viegli un nekad niekuļas nepatikšanās un kaut kā peld par dzivi un ir nepārtraukti laimīgi.

demoiselle,kā tu vari būt visu dzivi nelaimīga?????????????????

Happy123. nu ne jau gluzhi pa iistam nelaimiiga nelaimiiga, bet man ir kaut kaada nenormaalaa melanholikja dveesele, turklaat tagad liekas, ka esmu arii kaut kaada moraalaa mazohiste. Nu man vienmeer ir kaut kas par ko buut beediigai. Diezgan drausmiigi, jo es jau censhos pozitiivi domaat un taa, bet to nav tik viegli kontroleet. Nav jau arii taa, ka kaa taads mazs emo raudaatu stuuriitii, jokojos, smaidu un smejos arii, bet visu laiku kaut kaada stulbaa nelaimiibas sajuuta sirdii. Kad buus nauda, ieshu pie psihologa :D

nemedzu apskaust, bet es apbrinoju sievietes, kuras savos gados izskatas skaistas, frisas, feinas un modernas!...jo, es ari gribetu pec 45 labi izskatities.