nevar buut beernu

Tieši par šādām lietām ir jāvienojās attiecību +/- sākumā. Cmon,nodraudzējas 4 gadus,piemēram,un tad pēkšņi viens pasaka(kad ir tā saruna par ģimeni n stuff),ka nevar vai negrib bērnus. Forši 4 gadi 1kārt palaisiti vējā,lai satiktu sev līdzīgu 2kārt,ja jau tik nopietnas bija,tad varēja pateikt ātrāk par ko es personīgi būtu ļoti dusmīga.

Un paldies dievam vismaz šajā jautājumā tatler nav vīrietis. Es laikam tādam pimpim pautus nogrieztu,kurš momentā pagrieztos ar visiem koferiem. Pat ja tas nozīmē attiecību beigas,ir jāizrunājas un jāšķiras par draugam.

Es neteiktu nekādā gadījumā, puisim ar kuru tiekos tikai pusgadu. Man tādu attiecību ir bijušas daudz un par dažām es nožēloju, ka cilvēks zin, kur es dzīvoju...

Un tam puisim šobrīd jebkurā gadījumā prātā nav bērnu un šobrīd viņu tā problēma īpaši neuztrauks.
A duročku var notēlot vienmēr un tad, kad viņam sagribēsies bērnus, aiziet pie ārsta un izliekties, ka tikai tad tu uzzināji.

Cik daudz lietas vīrieši slēpj no mums??

Tieši par šādām lietām ir jāvienojās attiecību +/- sākumā.

Moš uzreiz arī mantu sadalīt un izstāstīt par visām slimībām, piemēram kā hemoroīdi utt?
A davai uzreiz pirmajā randiņā?

Tāds murgs...

A pēc tam izrādās, ka šis ir bijis pēdējais auns un tagad staigā un bazūnē pa visu pasauli...

Arī tām,kurām pasaka,ka nevar būt bērni pēkšņi piesakās. 100% galvu nokārt nevajag. Tos vienu vai divus procentus vajag cerēt. Sliktākajā gadījumā varēsiet tak adoptēt.
Un jā,noteikti vajag pastāstīt par to draugam.

Viens šamanis:D (dziednieks) stāstīja, ka ģimenes draugiem - pārim arī ārsti pateikuši, ka sievai nevar būt bērnu. Viņš tur kaut ko "apstrādājis" - atbrauc nākošreiz tas pāris un mazais jau klāt! Pēc tam aizbrauc vēlreiz un sievai jau liels puncis- tad šie smējušies, ka dziednieks, labāk vairs neskatās uz sievu, savādāk atbrauks nākošreiz atkal ar lielu vēderu:D

Viss ir iepsējms:)

Iesaku nenokārt degunu. Noteikti izstāsti savam puisim. Attiecības ir jāvalda godīgumam vienam pret otru. Būš gājējs aizies. Pastaigā par vairākām iestādēm. Es tavā vietā izmantotu visas iespējas, ko piedāvā. Izbraukātu visādus dziedniekus.

Biju ar puisi mazliet vairāk kā pusgadu kopā, un tad viņš man arī pateica, ka, iespējams, bērni nevar viņam būt. Tai brīdī tas man nelikās svarīgi un šķiet, ka tagad, kad esam teju 2 gadu kopā, arī ne, jo zinu, ja būs mums lemti bērni, tad viņi tāpat būs, lai arī ko kāds ārsts būtu teicis :D
Domāju, ka jāpasaka vien ir.

man ar liekas ka japasaka,bet tad, ja liekas ka attiecibas nopietnas..bet japasaka nevis tapec kaa nazis teica ka pec 4gadiem pasakot vecis sapratis ka izniekojis dzivi ar tevi,bet tapec, lai nebutu aizvainojums,ka esi kko tadu noklusejusi..iespeja ir maksliga apauglosana,un ticu ka daktere ir kludijusies

Es gan uzskatu,ka pagaidaam neko nevajag teikt. Pus gads attieciiibaas,tas nav nekas. Peec kaada gada,ja veel buusiet kopaa,tad gan jau vajadzeetu izstaastiit, bet pirms tam noteikti aiziet pie veel kaadiem aarstiem.

Piekrītu kozii. Pusgads nav nekas.

zini,es sitiem nevar but berni neticu! atra cilveka organisms ir individuals, un ja vien olnicas vai dzemde nav izoperetas, tad pastav, manuprat, kada iespeja, ka tomer var gan but! zinu lotidaudzus gadijumus, kad arsti sita pasaka, un sievietei tomer ir tie berni! attiecibas jabut atklatiem. pasaki.

Es izstāstītu, jo tā ir nopietna lieta un uzskatu, ka attiecībās jāvalda uzticībai. Vismaz es noteikti negribētu, lai mans draugs no manis slēpj nopietnas lietas.

Domāju, ka jāpastāsta gan.
Tām, kas saka, ka pusgads jau nav nekas nopietns - vēl jo vairāk tāpēc. Ko tad, pagaidīt, kamēr attiecības kļūst nopietnas? Par šīm veselības problēmām sākt runāt, kad džeks būs jau nometies uz viena ceļa jūsu priekšā, vai?
Nu un nav jau tas nekas katastrofāls, jo - visticamāk, ka var pie bērniem tikt, tikai ne tik vienkārši, kā citas. Tāpēc arī nevis taisīt drāmu un džekam teikt, ka Tev nekad nevarēs būt bērnu, raudāt un pārdzīvot, bet gan pastāstīt, ka - biji pie ārsta un uzzināji, ka, iespējams, ka ir veselības problēmas, kuru dēļ, ja kādreiz sagribētu bērnus, tas būtu sarežģītāk (kā jau meitenes minēja - mākslīgā apaugļošana).
Es arī nedomāju, ka tā jātaisa kā briesmīgi svarīga saruna, par cik droši vien viņš nemaz par bērniem nav domājis. Vienkārši pastāsti, tāpat, kā pastāstītu, ja būtu uzzinājusi, ka ir jebkādas citas veselības problēmas.

1. es uzskatu,ka nav jāsaka, jo - veči ir ar veču domāšanu, pateiksi,ka nevar būt bērnu un šis gribēs bez gumijas mīlēties un cik dzīvē nav dzirdēts,ka tādām,kas domā,ka nevar būt bērnu - bēbis uzrodas. pēc pusgada ilgām attiecībām un ko džeks? domās,ka tas tika izdarīts ar nolūku.
2. jā..nu visādi dzīvē var gadīties un nevajag sevi norakstīt,jo tagad ir dažādas iespējas tik pie mazuļa, tā,ka - viss ir iepējams, ja vien tev nav izgriezta dzemde vai abas olnīcas.

Hmm, par čāčas teikto (1. punkts) gan nebūtu iedomājusies... Bet to jau varētu paskaidrot, ja džeks būtu pret kontracepcijas lietošanu, tad pateikt, ka ir tādi gadījumi, kad tomēr tiek pie bērna, un nevēlies riskēt.
Domāju, ka vajadzētu izstāstīt. Gan to iemeslu dēļ, ko rakstīju augstāk, gan arī tāpēc, ka pati droši vien šādu noslēpumu droši vien izjutīsi kā kaut ko tādu, kas neļaus pilnībā atvērties otram cilvēkam.

es domāju,ka reti kurš vīrietis to saprastu - ja nevar būt bērnu, tad priekškam jāvelk gumija? protams,ka lielākajai daļai gribās bez un ar visu beigšanu iekšā.
es tomēr nedomāju,ka ir jāstāsta,jo visādi var gadīties un ir visādi vīrieši - ir kas nesapratīs. un kamēr neesi 1000% pārliecināta un pamēģinājusi - tikmēr neteikt nevienam.
tās ir manas domas.

pateikt, ka ir tādi gadījumi, kad tomēr tiek pie bērna, un nevēlies riskēt

nu tādā gadījumā - priekš kam mētātie sra vārdiem, par kuriem tu neesi 10000% pārliecināta?
es par tādu iespēju pateiktu,ka attiecības būtu pavisam niopietnas un,ka draugs sāktu domāt un izteikt vēlmi par mazuli. es pateiktu,ka ārsti man ir teikuši tādu lietu, bet neteiktu,ka nē - vot viss..nevar būt un basta.

Jā, ir visādi vīrieši... ja tāpēc, ka sieviete pasaka, ka, iespējams, ja kādreiz izlemtu ieviest bērnu, tad tas varētu būt sarežģītāk (nevis, ka pilnīgi noteikti nekad nevarēs tikt pie bērna), vecis pamet un aizskrien pie citas - tad vai tāds vispār ir vajadzīgs?
Nevajag mētāties ar vārdiem, par ko nav pārliecināts, bet vajag izskaidrot situāciju tādu, kāda tā ir (tātad - arī piebilstot, ka gadās visādi, katra cilvēka organisms ir unikāls, un ārsti reizēm savās diagnozēs pieļauj kļūdas).

zaptesburka - piekrītu. nevajag slēpt, bet nu comoon..pusgads kopā. es esmu pie tiem,kas tas liekas kā nekas. nezvai pēc pusgada kopā būšanas viņš grib domāt par bērniem, it sevišķi,ja tik cītīgi pārbauda prezervatīvus. viņš par bērniem notiekti nedomā. es nebiedētu vīrieti.

Es savu sāpi draugam izstāstīju jau pēc nepilnu 2 mēnešu kopā būšanas, jo zināju cik viņam ir svarīgi bērni. Bija grūti. Stāstot raudāju, viņš pārdzīvoja.

Iepriekšējās attiecībās gan nestāstīju.

Ar šo problēmu dzīvoju jau 5.gadu.
Man gan visi ārsti teica vienu - būs problēmas ar bērniņa ieņemšanu, bet viss ir iespējams. Ārstējos.