Nu es nevaru iedomāties situāciju, ka pārim absolūti nebūtu kopīgu interešu. Kādām kopīgām interesēm taču ir jābūt, intereses arī norāda uz cilvēka personību un absolūti pretēji cilvēki diezvai ieskatīsies viens otrā.
Runa nav par mani. Draudzenei tagad parādījies vīrietis. Abi pilnīgi dažādi cilvēki, bet, acīmredzami, saskatījušies! Daudzi cilvēki no malas jau bāž savas replikas visam pa vidu, ka nekas tur nevar sanākt, džeks tikai atradis sev miesas gabalut utt. Izskatās, ka abi tiešām iemīlējušies, bet man jau liekas, ka var viss sanākt. Nav gan no dzīves man piemēru, kam arī tā bijis.
Man tādas ir jau pus otra gada garumā, šobrīd ir krīze, un abi saprotam, ka nekas normāls turpināties nevar. Ne intereses, ne vērtības.
Bet pieradums, ikdiena. Ir grūti pielikt punktu, bet vēl grūtāk turpināt mocīt vienam otru.
Un tad es aizdomājos, ka sievietēm taču arī gribas tīri emocionālā līmenī dzīvesbiedru, kas ir kā puzles gabaliņš viņu dzīvei. Viss sanāk kā uz jaunas, baltas lapas rakstīts, bet varbūt, ka tas ir tieši tas, kas vajadzīgs!
jāsaka godīgi, nē. Esam ļoti atšķirīgi audzināti. Nav viņam jēgas savu sirdi izkratīt, jo neiedziļinās.
Mums saikne ir tikai pieradums, ka esam viens otram.
Veiksmigam attiecibas nevajag kopigas intereses, bet lidzigu vertibu skalu.
+++
Mēs ar vīru arī no malas esam pilnīgi dažādi cilvēki, tādu kopīgu interešu (motosports vai adīšana) nav. Vērtību skala līdzīga. Ir OK.
Kāpēc puzles gabaliņš būs tikai tad, ja mēs abi mīlēsim dejot latīņamerikāņu dejas, bet ja ne, tad nebūs? Manuprāt, mūsu dažādums nozīmē, ka viņš mani lieliski papildina jomās, kurās es esmu nulle.
Uzskatu , ka nevar būt tā, ka pilnīgi nekas nav kopīgs interešu ziņā. Ja abiem patīk kaut parkā uz soliņa pasēdēt, tad pilnīgi vienalga, ja džeks brīvajā laikā fano par futbolu, bet meitene iet uz operu katru nedēļu.
Mums ar draugu arī nav daudz kopīgu interešu, bet es respēktēju viņa hobijus, viņš manus. Kopā tāpat uz kādu teātri vai pasākumu aizbraucam. Arī filmu ziņā atrodam kompromisus.
1517
