Veģetatīvā distonija

Palasi VD forumu http://vdist.join.lv/f/?login=1, vēl draugos.lv ir divas domubiedru grupas - tur ir tādi paši cilvēki kā tu, kuri mokās.
Es nosacīti. Man ir depresija, VD it kā arī, bet nekad nav bijis tik stipri, cik dažiem citiem un tagad VD vispār vairs neizjūtu, bet es dzeru zāles un ārstējos.

Man šī slimība izpaužas ar trauksmes sajūtu, roku un kāju trīci, pēkšņām dusmu lēkmēm, sirds klauvēm, apgrūtinātu elpošanu, sliktu miegu, biežām galvassāpēm un reiboņiem u.c.
Izārstēt līdz galam viņu, diemžēl, nevar, bet viņu var atvieglot, lietojot ārsta izrakstītus medikamentus un vajadzības gadījumā, apmeklējot psihologu.

Malinka,
Paldies es taja foruma jau esmu :)
Man ari itka nav stipri, man izpauzas tiesi ta kaa cidonijai - sirdsklauvem, apgrutinatu elposanu, dusmu lekmes man ir tad kad elpa trukst, tad viss riebjas, izmisums, briziem reiboni...
Es dzeru zales fenezapem + fluanxol, ieprieks palidzeja elpas trukumam, tagad nepalidz - vrb tapec ka tad centos nepieverst tam uzmanibu, a tagad esmu dzilak ienemusi to galva, raudu del taa diskomforta, skiet ieeju depresija, tik pa gultu un maz edu.

Cidonija, bet vai tev ari ilgi turas apgrutinata elposana? Kadas zales tev palidz?

Man oficiāli šī slimība nav konstatēta, jo neesmu ar šiem simptomiem griezusies pie ārsta, bet saprotu, ka man tā ir. Ja ir kāds stress, uztraukums, sākas sirdsklauves, elpas trūkums, sāku raudāt. Pagājušajā nedēļā bija viens nepatīkams gadījums, tagad man ir slikti, jau vairākas dienas sāp sirds rajonā, ik pa laikam raudu, reibst galva, likās, ka mani žņaudz un nevaru paelpot.
Tuvākajās dienās došos pie ārsta.
Meitenes, ko jūs darat, kad ir kārtējā lēkme? Turpinat ikdienas gaitas, strādājat, ejat uz skolu vai ņemat slimības lapu?

Man pie mazākā stresa sākās visi tie simptomi kā lidošana/reibuma sajūta, ausu krišana ciet, sirds straujāk sisties, galvassāpes, vēdersāpes, elpas trūkums, trīce, acīs bilde izplūdusi, svīšana utt. Šad tad tas izpaudās bez acīmredzama stresa, piemēram, veikalos (līdzīgi kā klaustrofobija, ja tā padomā). Taču es pat vairs neatceros pēdējo reizi, kad man tas viss izpaudās. Agresijas un kaut kādas prāta aptumšuma lēkmes gan vēl ne tik sen bija, taču vispār stāvoklis sāk stabilizēties. Protams, paldies jāsaka zālēm. Es dzeru Elify, Seroquel, Solian, litiju un pēc vajadzības Lorafen.

Ko es varu ieteikt tev.. Ej pie ārsta un saki viņam to, pamainīs zāles varbūt. Vai arī atceries, ka tas viss ir tikai galvā, ka tu to vari kontrolēt.

Meitenes, ko jūs darat, kad ir kārtējā lēkme? Turpinat ikdienas gaitas, strādājat, ejat uz skolu vai ņemat slimības lapu?

1) Ja visi distoniķi ņemtu slimības lapu, pasaule apstātos, jo neviens nestrādātu. Tas, protams, pārspīlēti, bet domāju, ka doma skaidra.
2) Darbs (un jebkas cits aktīvs) ir tieši tas, kas aizdzen VD vai depresiju. Guļot gultā būs tikai sliktāk.

Man ir distonija 6 gadus apmēram.
Man fiziskie simptomi ir maz(bet arī var gadīties), vairāk ir tieši trauksmes un paretam panikas.
Ir dažas panikas lēkmes pa šiem 6 gadiem (apmēram 4 reizes) bijušas tik spēcīgas, ka vispār knapi kājās noturēties. Bet ikdienā man tas netraucē, terapijā esmu gājusi, harmonizējusi savu dzīvi un pasliktinājumi ievērojami ir ļoti reti, pie tam no tiem 6 gadiem pa vidu bija 2 gadi bez simptomiem. Vienīgais ko neesmu apkarojusi kopš ar mani tas notika ir negatīvu domu uzplaiksnījumi parastās ikdienas situācijās un klaustorfobija. Pēc dabas esmu dzīvespriecīga ļoti, depresija nespīd un reizēm brīnos kā tik harmoniskam cilvēkam kā man, vispār tas var būt. Bet pietiek vienu reizi padzīvot izteikti neharmoniski(diemžēl, agrāk biju dumja un dzīvoju nepareizi) un pēc tam par sekām maksāt ilgi. Daudzas sievietes ko pazīstu ir briesmīgi neharmoniskas, sevi nepazīst, dara muļķības savā dzīvē, bet neirozēs neiedzīvojas, laimīgās cūkas :D
Bet nu maļinka dzer kārtīgu dozu. Es nekad vairāk par vienu medikamentu pastāvīgi un vienu ja traki slikti paliek neesmu dzērusi, bet tas laikam dēļ depresijas, tā ir nopietnāka lieta.
Un vispār, par slimību to īsti nevar saukt. Traucējumi jā. Bet slimības piemēri ir depresija, bipolāri afektīvie traucējumi, psihozes utt. Distonija jeb neiroze ir starp veselo un slimību, bet ir pa vidu. Un tā ir katrai 5. vai 6. sievietei, pēc manas pieredzes spriežot. Dažām vieglā pakāpē, tāpēc nevar to klasificēt, jo reizi gadā kkas saasinās un neilgi. Bet raksturīgāk ir tieši sievietēm, vīriešiem daudz retāk un agrīnā vai vēlīnā briedumā. Meitenes, iepriecināšu - vecumdienā nebūs distonijas :)

Un vēl, VD ar dusmu lēkmēm īsti sakars nebūs. Tas nav tas raksturīgais, tas ir kaut kas vēl papildus cits.

Nu man tas dusmu lekmes uznak tikai tad kad paradas sie traucejosie fiziskie simptomi, bet vairak nevis dusmu lekmes, bet liels izmisums, ka nezinu ko darit, kada bus mana dzive un kad tas paries, kad dzivosu kaa pirms sii elpas trukuma.
Un vistrakakais ir tas kad es sezu un domaju a vrb sirds, vrb plausas, vrb kkas cits...ko arsti izlaida garam ;(

Nikola

Ta jau es ja visu laiku stresoju un domaju pa elpas trukumu, varbut tapec man vins neatkapjas, jo visu dienu tik domas ir par to kaa lai tiek vala, ka zales nepalidz, ka neviens nespes palidzet utt.
Un parasti pie stresa cik ilgi tev ilgst reiboni un znaugsanas sajutas?

Malinka

Mna ari ir brizi kad pusgadu nekas nekais, viss ir ok, un par tadu VD pat aizmirsusi biju, bet redz ka atgriezas...vrb tapec ka naktis stress, naktis neguletas, stridi, nervozivitate utt.

Es jau reiz biju cosmo ieteikusi kādai, lai nodarbojas ar jogu (tur ir visādi elpošanas vingrinājumi), lai galvenais aiziet pie fizioterapeita laba - tas tā tevi saspaidīs, ka saspringums aties, visu savās vietās nostādīs no kā automātiski elpot būs viegli. Man nav problēmas ar elpošanu, tikai mazliet, bet tā bija patīkama blakne kad gāju tur cita iemesla dēļ. Varu ieteikt speciālistu Alvi Paeglīti. Tas noteikti strādās. Vēl var aiziet pie masiera, kurš pārzin daudzus veidus un pakonsultēties kas varētu atvieglot šos simptomus.
Kā arī varbūt kāds baseins, ūdens procedūras. Daudz guli un atpūties.
Patiesībā laikam panikas pat nav tik briesmīgas kā tava problēma.

Nu un ja tu neej terapijā, tad vaino tikai pati sevi.

Bet nu maļinka dzer kārtīgu dozu. Es nekad vairāk par vienu medikamentu pastāvīgi un vienu ja traki slikti paliek neesmu dzērusi, bet tas laikam dēļ depresijas, tā ir nopietnāka lieta.

Dzeru kārtīgu dozu, jo man viens medikaments neiedarbojas. Es esmu dzērusi vienu pašu Noofen un vienu pašu Citalopram (dažādos laikos, protams) - efekts bija minimāls (ja vispār bija). Tad es dzēru Xanax kopā ar beta blokatoriem, tur kaut ko just varēja tikai sākumā.

Man arī grūti saprast, kā harmoniskiem, laimīgiem cilvēkiem var būt VD. Es neesmu ne harmoniska, ne laimīga, tāpēc par sevi man viss skaidrs. :D

Nu man par sevi arī viss ir skaidrs. Pusaudžu vecumā vnk bija smaga dzīves krīze sakritusi + nepareizs dzīvesveids. Esmu harmoniska tādā ziņā, ka dzīvespriecīga, esmu sevi dziļi iepazinusi terapijā, mana dzīve ir piesātināta ar pozitīvām attiecībām un cilvēkiem. Bet tāpat nervi bojāti un uz stiprākiem stresiem reaģē kā nu reaģē. Tagad VD atsākās, jo ļoti tuvs cilvēks sirgst ar šizofrēniju un es to smagi pārdzīvoju. Manis pašas dzīvē tādu īpašu problēmu nav, bet sirds sāp par citu cilvēku.

Es jau kādus 4 gadus mēģinu sadzīvot ar VD.. It kā jau esmu pieradusi, bet tāpat kaitina, ka man ir ar kaut ko tādu jāsadzīvo. Nezinu, vai to vispār var izlabot. Varbūt tikai ar laiku.

Man arī ir VD,jau kādus 5 gadus,netieku vaļā nekādīgi,tomēr zāles dzert nevēlos,jo zinu,ka no tām var rasties pieradums un tomēr vēlos savest sevi kārtībā un funkcionēt,neesot atkarīgai no medikamentiem.

Nazīc, VAJAG dzert zāles paretam, kad sliktāk paliek un tici man, gudra speciālista vadībā atkarīgam palikt NEVAR!!!! Zb, cilvēki brīvprātīgi mokās :D
Es nez kāpēc 6 gadu laikā neesmu bijusi atkarīga, interesanti gan kā tā...

Nazīc, atkarība neparādīsies ja iesi pie laba psihoterapeita, kurš ir ar psihiatra izglītību, zināšanām un tiesībām, jo psihiatrs pret zālēm mēdz būt pārāk tolerants, tam es piekrītu.

nu palasot stellaglmr ieteikto lapu visi simptomi atbilst 1:1 un esmu runājusi ar ar medicīnas jomā strādājošu draudzeni pastāstot visu kas notiek viņa arī saka ka tā ir veģetatīvā distonija.

Tad nu gan diagnosti! :D Distoniju (normālos gadījumos) piedēvē, ja nevar atrast citus iemeslus sūdzībām .. nevis parunājot ar draudzeni :)