Veģetatīvā distonija

Pazīstama problēma. Diemžēl. Man gan bija/ir trauksme, kas neārstēta lēnā garā sāka sev pievienot depresiju. Šobrīd gan eju pie terapeita, gan jā- dzeru zāles. Un negribu dzirdēt to, cik zāles ir briesmīgas un taml. Esmu izdzīvojusi ļoti smagus brīžs, izmēģinājusi adatu terapijas, dziedniekus, baznīcu,grāmatas, sportu, visus iespējamos ārstus un analīzes. Nekas nelīdzēja, diemžēl. Un zāles mani izglāba. Tās man palīdzēja nonākt uz ceļa, lai sāktu mainīt uzskatus, ikdienas ritmu un spētu dzīvot bez trauksmes, ko manā gadījumā neizraisīja psihloģiski pārdzīvoumi, bet gan izjaukta bioķīmija. Esmu ceļā, lai to sakārtotu, turklāt ķīmiskos procesus organismā atjauno, diemžēl, ar zālēm. Lai nonāktu tur, kur esmu tagad, pie normālas dzīves, esmu izgājusi cauri daudz kam. Tāpēc labprāt dalīšos pieredzē un varbūt kādā atbalstošā vārdā. Man var rakstīt, ja kāda vēlas parunāt. Vēstules par zālēm, to briesmīgumu un taml.pārpīlētām lietām gan nevēlos saņemt, jo pati tās lietoju un zinu kā jūtos un ko jūtu.

Padoms Annai, kura ir grūtības elpot!

Anna, tev šķiet, ka tev trūkst gaiss, tas tādēļ, ka iespējams pārāk ātri
elpo un smadzenes tiek apgādātas ar pārāk daudz gaisu, tāpēc arī galva reibst!
Elpošanas vingrinājumi varētu to uzlabot:)!

Piekrītu viedokļiem, ka zāles nav risinājums, tikai lielākā purvā ar tām..
Jūs taču neziniet,
kas tajās zāles iekšā, kā tās uz katru individuāli iedarbojas? Labāk neaizrauties!

Kate Tev pēc adatu terapija nebija pilnīgi nekāds efekts? Tā kā man pēc smadzeņu satricinājuma parādījās ne tikai VD, bet arī epilepsija(labi ka ātri atklāja, jo ir vieglāki simptomi un vieglāka ārstēšana), tad ārsts man neļāva iet uz adatām, bus jau pagājuši 2 gadi no traumas, bet rudenī cerēju aiziet. Tagad šaubos. :(

Man nepalīdzēja, kaut es ļoti gribēju, lai palīdz. Izgāju 10x kursu, tad nozīmēja vēl pāris reizes un tad es sapratu, ka jēgas nav nekādas. Varbūt tikai psiholoģiski tā doma, ka kaut ko dari lietas labā, bet kopumā nē.
Taču negribu to vispārināt, pieļauju, ka fiziskas kaites, sāpes adatas ārstē, bet man nepalīdzēja.
Gāju Barona kvartālā pie adatu terapeita.

Kate Es gan esmu no Kurzemes. Zinu vienu ļoti gudru un labu ārsti. Kā tu uzzinaji ka tev ir izjaukta bioķīmija?

Mani diagnosticēja vairāki ārsti attiecīgajos jautājumos. Detaļās forumā neiedziļināšos.

kate es tev uzrakstīju vēstuli. :)

xerty,

Nelidz man tie vingrinajumi, un es neelpoju atri, man vnk aizpiez kkas elpcelos, kakla. pieliec roku pie kakla un nedaudz saspied - taka sevi znaugtu, vot taa man ir kad gruti elpot paliek, atlaiz pec kada laika un tad vnk sajuta ka smagi elpot ka gruti ieelpu uztaisit, ka nav speka...

Sintija

Man reizēm ir tā pat un nekāda "straujā elpošana" pirms tam nav bijusi.
Vēl reizēm ir tā ka pēkšņi stipri sirdī dur, nevar paelpot un kad viss ieiet normālā ritmā, tad nenormāli slāpst, un arī pirms šiem simptomiem "straujā elpošana" nav novērota.
Protams visam tam nāk klāt reibšana, reizēm lielāka, bet reizēm knapi manāma.

Man ir dazadi izpaudusies tie elpas trukumi - ir taa ka smagak vnk ieelpot paliek, izelpa liekas ka pa maz, tad itka znaudz kads, kkas aizpiezas, kamolsajutata kakla, visos iespejamos veidos :D

Ir bijis taa ka pilnigi aizpiez ka jau domaju atros saukt, tad atlaiz un paliek taa sajuta ka gruti elpot, liekas ka pa maz gaiss. Piemeram kaa sobrid :( Visbiezak sajuta ir ka pa maz gaiss, gribas dzili nozavaties. Bet tas ir izturami un trauksme nesakas. Meginu cinities ar trauksmi un nemeginat pieverst uzmanibu tam ka trukst taa elpa. Ja galigi slikti, iedzeru fenezapem trankvilizatoru.

Reibsana man ir tikai tad kad piecelos no kresla vai gultas, vai daru ko fizisku.

Ja kādam ir interese par semināriem - mērķu sasniegšana, baiļu pārvarēšana un veiksmīga sadzīvošana ar VD, atradu šodien draugiem.lv ieteikumos: http://www.liferestart.mozello.lv/

Starp citu, vienmēr esmu gribējusi lai man būtu draudzene kurai arī ir VD. Varbūt kāda grib sakomunicēt?

Es arī, bet šī lietotāja vairs neeksistē. :D varbūt ir kāda cita?

Man arī ir šī slimība. Apturēt lēkmes palīdz tikai aktīva nodarbe. Viss sākās ar patēva slimību un viņa nāvi, jo mana mamma visu laiku kāju dēļ nestrādāja. viņš bija vienīgais, kas viņus abus apgādāja. kad sapratu,ka viņš mirs, man sākās reāla panika. es sapratu,ka man būs jāuztur mamma, bet pašai taču ir knapi mazs algas + skola jāmaksā. man sākās tāda panika un vainas sajūta. tagad joprojām ar to cīnos. nekad nenovēlu nonākt kādam tādā panika un nesaprašanā. patiesībā palīdzību vajag ne tam kuram kāds mirs, bet tam kurš uzturēs to kam kāds mirst. ja ir tāda situācija kā man.

Es nezinu, dēļ kā man sākās, vēl neesmu visu līdz galam savilkusi, bet tas, kas man šobrīd besī ir tas, ka es nevaru pastrādāt, man tas reāli traucē darbam, es nezinu, ko darīt, vai palikt un mēģināt kko, kkā (ko es arī daru) vai iet prom kamēr viss nokārtojas, riskējot, ka atpakaļ netikšu..

Sveikas, meitenes! Rakstu ZPD par veģetatīvo distoniju un man ļoti, ļoti būtu nepieciešama jūsu palīdzība - man jāaptaujā cilvēki ar VD (nevis aptaujas, bet intervijas veidā), taču manā paziņu lokā tādi ir tikai daži. Vai kāda būtu gatava atbildēt (privāti) uz pāris jautājumiem? Tas neaizņems ilgu laiku :-)

Valerija_bul
Vari privāti man rakstīt jautājumus.

diagnoze kopš 14 gadiem :D
nekas traks. tam ir dažādas formas - pats sliktākais, ko redzēju - cilvēks daudzas dienas pēc kārtas pat staigāt normāli nemāk.
Mums gandrīz visiem tā distonija ir, bet daudz vieglākā formā:)
diagnozi dabūju pēc pārbaudes, kuras laikā tu sēdi pilnīgi tumšā telpā, pie galvas kaut kādi sensori (vai kas tas bija?:-| ) pielipināti, brīžiem mirgo lampa, brīžiem skaņa, brīžiem viss vienlaikus.
Diemžēl, neatceros šim pasākumam nosaukumu:)
Gājām galvassāpju dēļ.
Neko ar to nedarīju. Vienīgais, ko varu pateikt: laika gaitā simptomu mainās. Teiksim, grūtniecības laikā tikai 3 reizes galva sāpēja :D ĀRPUSGRŪTNIECĪBAS laikā atradu manuālo terapeitu, kas palīdz līdz 2 mēnešiem dzīvot normāli:) 8-)

Man palīdzēja tas, ka apkartējie palīdzeja brīžos, kad sākās panikas lēkmes. Sākumā neviens neticeja, ka tas viss ir nopietni, bija grūti. :(

ĢĀ izrakstīja nervu zales, neteiktu, ka baigi palīdzeja. Vajadzīga liela paškontrole un jāpieņem, ka nekas slikts nenotiks, ka tas pāries. Sākums ir pats grūtākais, kad šīs lēkmes sākas, jo nevar saprast, kas notiek.

Man arī konstatēja VD, bet agrā bērnībā skolas laikos.. Kad biju trīs reizes zaudējusi samaņu. Biju uz daudziem izmeklējumiem, atceros ka man arī bija līdzīgs izmeklējums kā MassaSieva

galvas kaut kādi sensori (vai kas tas bija? ) pielipināti, brīžiem mirgo lampa, brīžiem skaņa, brīžiem viss vienlaikus.

Esmu arī diezgan nervoza, pārdzīvoju par uzstāšanos, jo tieši tad var sākties elpas trūkums. Gadu atpakaļ man bija panikas lēkmes autobusos, kad likās, ka man ir elpas trūkums.

Pēdējo reizi zaudēju samaņu 8 gadus atpakaļ... Panikas lēkmes īpaši vairāk nav, kad man sākās elpas trūkums es mēģinu sākt domāt par kaut ko, lai atslēgtos no šīs situācijas/novērst savu uzmanību. Un tas tiešām palīdz. Man liekas ka manā gadījumā VD iet no "galvas"... :-/

VD ir iespeejams pilniiba izaarsteet bet ja nepareizi dziivosi vinja var atgriezties atpakalj! Ja shii kaite ir atklaata tad ieteiktu nevilkt garumaa ar taas arsteesanu! Jo ilgaak gaidiisi jo gruutaak buus tikt valjaa no VD! Pati ari ar sho kaiti slimoju jau otro gadu! Viss saakaas ar nenormaliem galvas reibonjiem, sliktu duushu, nespeeku, roku triici, taada sajuuta ka tuuliit nogjiibsi jo metas melns gar aciim! Pirmaa leekme man saakaas kad braucu taxi, peec tam veikalos, sabiedriskos transportos, utt. Un liidz ar to tu saac baidiities no taam vietaam kur tev ir palicis slikti, tev sakaas paniskas bailes bez iemesla un tu jau ejot uz kaut kadu konkreetu vietu tu jau saac baidiities ka leekme var atkartoties un lidz ar to saac izvairiities apmekleet publiskas vietaam, jo baidies no taa kad tev paliks slikti. Un katru reizi kad tu paarvar sevi un aizej kkur, tev paliek slikti. Un apkarteejie tev nevar nekaa paliidzeet, ja nu vieniigi censties tevi noveerst no domaam ka tev ir nelabi, bet pec pieredzes varu pateikt ka tas viss neliidz! Tas viss pasam ir jasakarto galvaa! Varu teikt ka taa ir drausmiiga kaite, un nevienam nenoveelu. Biju aizgajusi pie gjimenes arsta, kur man iedeva nosutiijumus, un nodot pilnu asins analiizi, kur viss paraadija ka esmu vesela fiziski, tad man ari noteica VD un iedeva nosuutijumu pie psihiatra! Ilgi negaaju pie shi daktera, jo bija stereotips ka sho arstu apmeklee tikai crazy cilveeki, bet tad sapratu ka shis priekstats ir aplams! Aizgaju pie psihiatra, kur peec aptaujas man noteica sleeptaa depresija kura ir ievilkta! Neesmu isti apmierinata ar lietam ko daru, biezi sevi piespezu dariit to kas nepatiik, veelu eju guleet un maz sporta aktivitaasu. Tas viss ari bija stimuls kapec VD paradijas! Izrakstija vieglus antidepresantus kuri bija jaadzer pusgads, apmeklejums pie pshioterapeita un sports! Teiksu godigi dzert antidepresantus taa bija laba izveele, jo ljoti man paliidzeeja. Psihoterapijas man nepatika, lidz ar to atri pieliku tam punktu, jo daudz jaruna par sevi ( kas man nepaiik) plus arii daargs prieks 25 eur viena viziite nedeeljaa! Dzeru zaales pusgadu un saaku sportot, pavadiit laiku svaigaa gaisaa un tas deva plusus! Un jaa nekaadu alkoholu VD slimnieki nedrikst dzert! Ari labak atteikties no smekesanas! Pec pusgada bija jau labaak, bet ne 100% bet uz laiku ar dakteri izdomaajam partaukt dzert zaals un skatiities kaa taalaak! pa lielam tagad juutos labaak, vieniigi izjutu kaut kadas sirds klauves kad ir kkas ilgi jaagaida vai staavot rinaas veikalaa, kas liecina par to ka tomeer vajadzees paturpinaat padzert antidepresantus!