Nu man mamma arī sarakstija tādus briesmu stāstu,ka uhh. Nevar to un nevar šito, un ja vēl grūtniece ir līgava ,tad vispār.. elles ugunīs visi degs. Nu muļķības pēdējās.
Un ka līgava nedrīkst pati sev šut kleitu un redz mana mamma to esot darijusi. Nu bet nejau tāpec vecāki izšķīrās! Tu taču raksturi un visādas problēmas noteicošais bija un es neticu,ka tas notika tāpēc,ka līgava sev šuva kleitu.
Vēl nedrīkstot kleita būt divdaļīga, jebšu korsete un svārki.
Paskatijos vēl ,ko viņa rakstijusi :
Pirms kāzu dienā jābaro vīra vecāku suņi, tad būšot labs laiks kāzās.
Kurpes nedrīkst būt vaļējiem purniem.
Apģērbā nedrīkst būt nekas svītrains (piem., šlipse).
Vedējpārim jābūt precētam.
ticejums: ja pie altara ejot toposa sieva uzmin uz kajas toposajam viram, tad ta par vinu valdis (laikam jau ari otradi iespejams)
Ja līgava nebrauc kopā ar līgavaini uz baznīcu - drīz izšķirsies, ja kopā, būs kā balodīši;
vedējmāte nedrīkst būt stāvoklī;
ja līgava savā kāzu dienā stāvoklī - ļoti slikts ticējums
ja nokrīt laulības riņķis - kāds no laulātajiem drīz mirs (tpfu3x), pie tam ir piemērs iz dzīves;
ja līgava kāzu dienā raud - raudās visu dzīvi
ja līgava daudz smejas - būs jautra sadzīvošana
ja līgava pati sev izvēlas un pērk līgavas pušķi - uz kašķiem dzīvē
ja sievas māte vai vīra māte kāzās komandē - nebūs ar viņām draudzīgas sadzīvošanas;