Kā izkļūt no apburtā loka?

 
Reitings 55
Reģ: 10.02.2013
Sveikas!
Tā nu ir sanācis, ka jau 3. gadu pēc kārtas pavasaris man atnāk ne visai priecīgs, jo dzīvē atkal kaut kas ir nogājis greizi. Tiešām liekas, ka mana dzīve pēdējo reizi bija normāli sakārtota pirms 3 gadiem, kad pabeidzu vidusskolu un likās, ka visa dzīve priekšā un nu tik būs. Saprotu, ka pieaugušo dzīvē jāsāk aizmirst par vidusskolas bezbēdību, bet nu jau šos 3 gadus es netieku ārā no melnās strīpas. Viss sākās ar lielām cerībām un prieku, kad pārvācos uz Rīgu un uzsāku mācības augstskolā un biju pārlaimīga, jo biju tikusi savā iecerētajā programmā. Taču drīz vien man sākās pamatīgas veselības problēmas - šeit jau pieminētā veģetatīvā distonija. Cietu no briesmīgām panikas lēkmēm, nomāktības, motivācijas nekādas. Apmeklēju ārstu, bet veseļošanās nesanāca tik ātra kā cerēts. Protams, tas nekādi nenāca par labu mācību procesam. Ļoti ilgi turēju visas savas sliktās emocijas sevī, jo esmu vienkārši tāds cilvēks, līdz vienā brīdī eksplodēju un sanāca pamatīgs kašķis ar labāko draudzeni (ar kuru nekad praktiski nebijām strīdējušās) par pilnīgu stulbumu, jo vienkārši mans trauks bija pilns līdz maliņām. Lieki teikt, ka tas bija manas dzīves zemākais punkts un viss tas gads kopumā bija vienas lielas šausmas, kuras atceros nelabprāt. Ar visu to vairs nesapratu vai izvēlētās mācības ir tas, ko vēlos un līdz šim brīdim to vēl nesaprotu, jo toreiz biju tik nomākta un man nekas nepatika, ka tagad liekas, ka vienkārši iestrādājušās negatīvas emocijas par visu, kas saistīts ar to laiku. Mācības pametu. Arī nākamais gads aizskrēja kā pa kalniem un lejām, cīnoties ar savu veselību lielākoties. Šoruden likās, ka sākšu jaunu dzīvi jaunā skolā, bet atkal mani piemeklēja dažādas neveiksmes, kuras bija manis pašas rīcību rezultāts un, godīgi sakot, man vienkārši nolaidās rokas.
Tagad, kad beidzot it kā esmu tikusi galā ar savām veselības problēmām, man gribas sakārtot savu dzīvi. Bet vispār nesaprotu ar ko sākt, jo vēl aizvien esmu kaut kādā bezdibenī. Man ir pilnīga identitātes krīze un nav īsti sajēgas ko sagaidu no nākotnes un kas gribu būt. Ar visiem šiem nervainajiem gadiem, liekas, ka esmu palaidusies raksturā un kļuvusi daudz neuzņēmīgāka un neatbildīgāka, jo iepriekš visu norakstīju uz to, ka jūtos slikti. Arī privātā dzīve nekāda, jo tagad sāk atkārtoties vecs scenārijs (jau iepriekš identiska situācija ar citu puisi), kad labs draugs ir manī iemīlējies un es īsti nesaprotu ko iesākt ar šo situāciju, jo, kā jau pašas noprotat, man vispār nevajadzētu nemaz par attiecībām domāt, jo sevi jāsakārto.
Tāpēc tagad esmu kaut kāda iesākuma meklējumos. Apsvēru domu, ka jāmeklē jauna dzīves vieta, jo, ievācoties šeit, arī sākās visas manas problēmas un tik daudz negatīvu emociju saistās ar šo vietu. Turklāt, man jau no paša sākuma ļoti nepatika mana guļamistaba - tumšas sienas, saule iespīd ļoti maz.
Esmu pat apsvērusi aiziet pie zīlnieces, kaut gan vienmēr esmu bijusi skeptiska pret šādām lietām. Un saka jau, ka vāji cilvēki tikai uz ko tādu pavelkas, bet, godīgi sakot, šobrīd tāda arī jūtos.
Varbūt grūti saprast no mana vervelējum, jo neatklāju visas savas likstas pilnībā, bet nu aptuveni ir skaidrs -iet sūdīgi. Tāpēc, lūdzu, droši virtuāli iepļaukājiet mani vai kā citādi sapuriniet, lai sāku rīkoties. Es vēl aizvien dzīvoju cerībā, ka viss notiek tā kā tam ir jānotiek un viss šis mani novedīs pie kaut kā labāka.
10.05.2013 13:02 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Ja, tev visu laiku ir jādomā kur nopelnit naudu , kā pabeigt kursa darbus plus vēl atrast laiku, draugiem un ģimenei, tad nav laika slimot ar šādām kaitēm.

Tieši šādā situācijā kad visa kā ir gana, šī kaite var piemeklēt jo cilveks var justies, ka netiek galā utml. Liels ilgstošs stress ir labvēlīga augsne. Laimīgu, mierīgu cilvēku kuram ir labi, dzīve rit savu veiksmīgu gaitu, šāda nervu pārslodze nepiemeklēs.
10.05.2013 13:48 |
 
Reitings 4343
Reģ: 01.10.2012
tas viss ir galvā.
Man pat šķiet, ka tā tāda modes lieta agrāk visiem bija depresija bet tagad VD


Tad jau vienu solīti tālāk varētu arī teikt, ka arī hipnoze ir tikai izdomājums, vai, ka patiesībā visi ar jebkādām psihiskām kaitēm tikai tēlo slimus, vai, ka narkotisko vielu ietekme arī ir tikai mīts?
Jo pie šīm slimībām, kam "neticat", arī mainās dažādu ķīmisko vielu organismā daudzums, tas, kā organisms funkcionē utt.
10.05.2013 13:48 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Vispār brīnos cik ļoti dezinformēti ir jaunieši, jo īpaši tas manāms šajā forumā ntājās tēmas.
10.05.2013 13:48 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
Jo pie šīm slimībām, kam "neticat", arī mainās dažādu ķīmisko vielu organismā daudzums, tas, kā organisms funkcionē utt. Nu tieši tā, tas ari ir atslēgas vārds. Izmainās ķīmiskie procesi kuri atbild gan prāta spējām, emocijām un pat fizisko stāvokli un labsajūtu.
10.05.2013 13:50 |
 
Reitings 161
Reģ: 29.01.2009
Kas ir tas, kas Tevi šobrīd uztrauc/padara nervozu?!

VD ir modernākā diagnoze , laikam, ko ārsti izraksta pie emocionālas spriedzes!

Ja dzīvesvieta uzdzen depresīvas domas, tad maini to, veic kosmētisko remontu, ja nevari mainīt! :)

Privātā dzīve: izklaidējies! :)

Ko ieteikt?
Sakārtot dzīvi! (to pateikt ir vieglāk nekā izdarīt) :)
Saraksti uz lapas ko gribi mainīt un sāc domāt kā to darīt un pamazām, pamazām viss sāks atrisināties. Neko nerisinot iedzīvosies vēl lielākā izmisumā!

Zīlniece: izvēlies ļoti(!) rūpīgi pie kā iet, jo vari aiziet pie tādas , kura sastāstīs zilus brīnumus un pat tos ne tos labākos! :)
10.05.2013 13:50 |
 
Reitings 7682
Reģ: 31.01.2013
VD ir modernākā diagnoze , laikam, ko ārsti izraksta pie emocionālas spriedzes!

VD IR emocionāla spriedze īsi raksturojot.
10.05.2013 13:51 |
 
Reitings 13796
Reģ: 23.10.2010
Nu ne visi ārsti atzōst VD kā īstu slimību/diagnozi, bet nu skaidrs - nervu problēmas, to gan viņi apgalvo. Ieteikt gan neko nevaru.
10.05.2013 13:53 |
 
Reitings 55
Reģ: 10.02.2013
varu deret, ka nemaz nopietnus arstus neapmekleji, bet tikai sedeji majas cetras sienas un juties slikti!


Vai divi psihiatri (viena no tām Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas stāvokļu nodaļas vadītāja) un viens psihoterapeits būs gana nopietni ārsti? Nezinu, varbūt vari ko labāku ieteikt? :)

Paldies, meitenes! Prieks, ka daudzas ir saprotošas un zinošas. Bet kā jau minēju, man veselība ir krietni uzlabojusies ar saviem izņēmumiem ik pa laikam, protams, bet tie ir ziediņi salīdzinot ar maniem drūmajiem gadiem. Mana lielākā problēma laikam ir tā, kas aiz tā visa palicis un tas, ka viss piedzīvotais mani ir iztukšojis, bet gribās to vērst par labu.
10.05.2013 13:53 |
 
Reitings 9917
Reģ: 24.05.2012
Mazāk vajag pie interneta sēdēt un lasīt par visām slimībām.

Domām ir spēks, ja tu salasies kaut kādus simptomus un sāc intens''ivi par tiem domāt, tad tas ir tikai laika jautājums, lai būtu sirdsklauves, panikas u.c. Es nerunāju konkrēti par autori, bet tā kopumā.
10.05.2013 13:55 |
 
Reitings 4258
Reģ: 18.06.2012
Mazāk vajag pie interneta sēdēt un lasīt par visām slimībām.

Kā izskaidrot to, ka ļoti daudzi, kuriem ir VD, nemaz agrāk par šādu slimību nebija dzirdējuši, kur nu vēl internetā kaut ko meklējuši par tās izpausmēm? :)
10.05.2013 13:56 |
 
Reitings 7781
Reģ: 12.11.2010
nu ja esi izveselojusies, tad stajies ieksa un aiziet! neredzu iemeslu tavai bremzesanai pirms liela starta!
10.05.2013 13:57 |
 
Reitings 17280
Reģ: 29.01.2012
Mana lielākā problēma laikam ir tā, kas aiz tā visa palicis un tas, ka viss piedzīvotais mani ir iztukšojis, bet gribās to vērst par labu.


Ja pati problēma ir daudz maz novērsta, ar laiku sāksi arī visādi citādi justies labāk. Tava personība atgriezīsies vecajās sliedēs, bet tas nenotiks ne nedēļas, ne mēneša laikā.

Bet būs labi :)
10.05.2013 13:58 |
 
Reitings 161
Reģ: 29.01.2009
Tēmas autore:
Bet paskaties uz to visu (veģetatīvo distoniju) no cita skatu punkta piem.,:
Paldies Dievam, tas murgs TEV ir aiz muguras, un tagad vari sākt izbaudīt dzīvi! :)

Man jau šķiet, ka Tev tagad vienkārši vajag tādu kā iedrošinājumu no sērijas: Ej un dari!
Tev vajag jaunas un pozitīvas emocijas/notikumus: Tas dod spēku un piepilda!
10.05.2013 14:05 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Izlasot autores stāstu tā arī nesapratu - viss tik slikti, viss tik slikti... Kas slikti???
Veģitatīvā distonija ir reāla slimība, bet nu ne jau tādos apmēros, ka tas ir šobrīd novērojams ikdienā. Saprotu, ka ir cilvēki, kuri nav pietiekoši psihiski un morāli stipri, lai izturētu stresu. Bet tapēc ir jāmāk regulēt savs dienas ritms! Jūti, ka paliek par smagu - atpūties, paslinko, pasali grāmatu, paskaties kādu filmu, izej pastaigā, paņem slimības lapu, nebrauc lieku reizi pie vecākiem u.t.t. Nevienam nav vajadzīgas vāveres ritenī! Kur problēma?
Ir man bijušas dienas, kad uznāk šīs VD lēkmes - sirdsklauves, galvas reibonis, panika, dezorientācija. Ko es daru? Eju paēst, uzdzeru ūdeni, apguļos un lēnām dziļi paelpoju un tad izeju pastaigāties. Tajā laikā pie reizes izdomāju, kas ir nogājis par traku, kurā situācijā stress ir pārlieku liels vai arī kas manā dzīvē nav pareizi (gadās, ka tas nav nemaz ar stresu saistīts, bet gan ar iekšēju konfliktu strap domām un darbiem). Man gan tādas lēkmes ir bijušas tikai kādas 2-3 reizes. Bet nu nav viņas tik nereālas, ka tajā brīdī nespēj sevi kontrolēt vai nespēj kaut ko darīt.
Lai nu kā - autores dzīve nemaz neizskatās, kā stresaina cīņa. Tāpēc liels FUJ par tādu gļēvulību!
Nomaini dzīvokli, rajonu, izklaidējies, atjauno studijas un beidzot izdari kaut ko līdz galam, nevis meklē attaisnojumus! Jebkurš cilvēks šaubās kādreiz par to, kas vinš grib kļūt un ko darīs nākotnē. Visa tā eksistenciālā figņa... Tas nav nekas īpašs. Ja reiz esi izvēlējusies kaut ko (gan jau tam bija savi iemesli), tad to arī pabeidz un tad skaties, kurp doties tālāk. Ja nepārtraukti raustīsies, mainīsi domas, tad visa dzīve būs saraustīta un laiks izniekots veltīgi.
10.05.2013 16:14 |
 
Reitings 4258
Reģ: 18.06.2012
Man gan tādas lēkmes ir bijušas tikai kādas 2-3 reizes. Bet nu nav viņas tik nereālas, ka tajā brīdī nespēj sevi kontrolēt vai nespēj kaut ko darīt.

??
Kā tu vari apgalvot, ka tikai tāpēc, ka tev lēkmes ir bijušas tik retas un vājas, citiem tās nav biežas un stipras, kur patiešām nespēj neko padarīt?
10.05.2013 16:20 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Pievakare, tu tiešām tici, ka vot pēkšņi pēdējās desmitgadēs te katram 5 ir šī te slimība? A kāpēc tāda nebija agrāk? Kas mainījās? Tāpat tak dzīve daudziem nebija rožu dārzs... Paskaties uz 35 - 50 gadīgajiem, kuram no viņiem ir tāda diagnoze? Tiešām liekas, ka daudzi cilvēki tik meklē attaisnojumus savai nespējai un bezatbildībai tikt galā ar grūtībām dzīvē...

Es mācījos savulaik ļoti stingrā un ļoti prestižā skolā. Man bija laba draudzene, kursa biedrene. Nu jauka meitene. Bet, kad sākās grūtības, tad šī uzreiz sāka nenormāli slimot, krita kaut kādās depresijās, bastoja, meloja pasniedzējiem, krita ģīboņos un ko vēl ne. Bez tam - man bija daaaaudz vairāk problēmu kā viņai. Viņai burtiski daži parādi bija un viņai bija talants, nemaz nevajadzēja daudz piepūlēties, lai ar visu tiktu galā. Bet viņa to vnk nedarīja! Rezultātā - es pabedzu, bet viņa mēģināja atsākt kādas 3 reizes un vienmēr scenārijs tas pats.
Pagāja gadi, viņai piedzima bērns (varēja tak pati piedzemdēt un visu izturēt!), apprecējās, atrada darbu un viss kā normāliem cilvēkiem - nu nav viņa ne slima, ne nevarīga! Cik tagad runājām - tikai tagad viņa sasniedza to briedumu un ar atbildības nastu saprata, ka nevar tā luņoties. Ļoti nožēlo, ka toreiz viņai "piemetās" visādas iespējamās kaites...
Tiešām lielai daļai viss ir galvā! Dzīvē ir daudz smagāki pārbaudījumi un lielāka atbildība, nekā studijas un dzīvošana patstāvīgi.
10.05.2013 16:42 |
 
Reitings 2133
Reģ: 09.05.2011
noteikti turpini apmeklēt ārstu,jo neviens cits Tev tik labi palīdzēt nevarēs.atrodi kādu uzticības personu ģimenē vai psihologu,kam uzticēt to visu kas Tevī vārās.iesaku tomēr studēt vai strādāt,jo tas palīdz sevi savākt.varbūt labāk izvēlies neklātieni,kur ir mazāk lekciju.strādā ar sevi,sporto,lasi,darbojies.neticu tam,ka esi viena kā pirksts un ka neviens Tev nevar palīdzēt.izraudies,saņemies un ej tālāk.dzīve nav rožu dārzs un vienmēr būs ērkšķi.es smagos brīzos parsti lūdzu Dievu un eju uz baznīcu,paliek vieglāk.Izštuko kas Tev var palīdzēt un cīnies!Lai izdodas!!! :)
P.S.Ja gribi parunāt - uzraxti!
10.05.2013 16:46 |
 
10 gadi
Reitings 2587
Reģ: 07.03.2011
Pirmkārt, atzīsimies varbūt pašas sev. Ja cilvēks pats sev iegalvo, samierinās, ka ir "slims", turklāt vēl ar psiholoģiskām kaitēkm, viņš nekad var arī nekļūt vesels (ir arī pavisam smagi gadījumi, par tiem es nerunāju). Tā ka es tiešām novēlu autorei nedaudz izmainīt pasaules skatījumu. Tu nedrīksti visas neveiksmes attaisnot ar slimību. Jāiet pa dzīvi ar smaidu un gaišām acīm, nevis jānoēd sevi ar "slimībām".

Otrkārt, mani bažīgu dara Tava pāreja no bezrūpīgās pusaudzes dzīves uz pieaugušo, varbūt Tev jau bija problēmas agrāk? Iespējams, ne visi pieaug līdz ar 18, 19 gadu vecuma sasniegšanu, tātad esi pārforsējusi un par agru ielēkusi šajā atbildīgajā dzīvē. Bet nekad nav par vēlu restartēt savu dzīvi, kur nu vēl pašā jaunības agrumā. Kā? Tas diemžēl ir tikai Tevis pašas ziņā, galvenokārt jāizslēdz no dzīves viss negatīvais un jāuzstāda kaut kādi mērķi, uz ko Tu gribi iet. Ir tiešām tik daudz iespēju, kā to izdarīt, tikai klausies sirdī, ko tā saka, kas Tev vajadzīgs, ne visas pamācības vai metodes derēs tieši Tev, tāpēc uzklausi, ieklausies ...

Novēlu, lai Tev izdotos aizvērt vienreiz muti savam negatīvajam ego (šis nav domāts ļaunā nozīmē) :)
10.05.2013 16:48 |
 
Reitings 4258
Reģ: 18.06.2012
Neon, šāda slimība pastāvēja arī senāk, ne tikai pēdējos gados. :) Izklausās, ka būšu vairāk informēta par tevi, jo pazīstu cilvēkus pat ap 50, kuri slimo/bija slimojuši ar VD vai depresiju, vai abām kopā.
10.05.2013 16:51 |
 
Reitings 11996
Reģ: 15.03.2013
Pievakare, es tak nekur neteicu, ka tāda slimība nepastāv vai nepastāvēja agrāk! (Ok, Pārlasīju savu tekstu un atraku teikumu "kāpēc tāda nebija agrāk?" - mana doma bija "kāpēc nebija agrāk?")
Saku, ka ir tāda slimība, bet ne jau nu tādos apmēros kā tas ir novērojams šobrīd.
10.05.2013 16:57 |
 

Pievieno savu komentāru

Nepieciešams reģistrēties vai autorizēties, lai pievienotu atbildi!
   
vairāk  >

Aptauja

 
Vai forumā publiski vajadzētu rādīt arī negatīvos vērtējumus (īkšķis uz leju) komentāriem?
  • Jā, jāredz arī negatīvie vērtējumi
  • Nē, lai paliek redzams tikai pozitīvais vērtējums
  • Nezinu, nav viedokļa
  • Cits