Marilyn - nu, tas vien, ka atrodi pozitīvo uzvārda maiņā ir labi, jo es pirmo reizi rakstot jauno uzvārdu sadusmojos. :D Patika savs - un arī domāju, ka pēc kāzām zaudēšu savu Es un uzvārds likās kā viens no lielākajiem rādītājiem. :D
Mainījās? Viņš visu laiku mani ķircināja, ka tagad esmu viņam sieviņa un es varot bēgt, bet nesanākšot. :D Vīrs iepleta spārnus kā ērglis - sajutās drošāks par mūsu attiecībām, brīvāk pauda savu viedokli, uztiepa man finanšu plānošanu, jo esmu taupīgāka. Man pašai likās, mainīsies viss - bet mainījās tikai attieksme pret puisi. Vairāk piedomāju pie tā ko daru vai saku draugu un ģimenes lokā - paliku atbildīgāka. ā, es salāpīju viņam zeķes - nekas dzīvē nebiju neko tādu darījusi un atkārtojusi arī neesmu - es sapratu, ka neesmu tāda sieva.
Lielā mērā izmaiņas ir tikai divos jautājumos - atklātībā un pārliecībā.
Puisis vēl aktīvāk sāka pievērst uzmanību tam, lai es neatstātu savus mērķus otrajā plānā - es sāku aktīvāk sekot līdzi viņa vizuālajam tēlam. Puisis pārstāja klusēt un sāka uzdot jautājumus, atvērās - es savukārt aptvēru, cik daudz esmu darījusi viņam pāri. Mājas solī nekas nemainījās - joprojām, gatavoju es, bet viņš man neļauj neko maksāt, jo tas esot vīrieša pienākums.
Pa lielam daudzas lietas atkarīgas no tā kāda ir jūsu izpratne par attiecībām mūža garumā. Pēc kāzām jūs saistīs ciešākas saites kā vienkāršās attiecībās - līdz ar to saskarsieties ar atziņu, ka aizbēgt tāpat nesanāks un būs jāstrādā pie saskaņas saglabāšanas. Būs tā sajūta, ka nesat lielāku atbildību viens par otru, jo vairs nebūsiet atsevišķi. Visi tavi sasniegumi būs tas ar ko vīrs leposies un otrādi. Drošības sajūta un pārliecība vienam par otru ņemsies spēkā, vismaz mums bija un ir tā, ka lai arī paši esam paši, tomēr vēl vairāk kā agrāk atbalstam viens otru.
Tā grūti izstāstīt, tāpat jau baigo penteri sarakstīju. :D