Esmu bijusi Barselonā, Malagā, Tenerifē. Tenerife ir izteikta kūrortu sala. Ar laiku var paveikties, var nepaveikties, jo visapkārt okeāns, kā arī mākoņiem ir tendence virs salas savākties. No kultūrvēstures godīgi sakot tur īsti nekā daudz nav (pretēji Barselonai) - kas tur ir, ir vulkāns, lielsisks zoodārzs un ūdensparks, okēana šarms un spēks, izcili un mazāk izcili kūrorti par tiešām labām cenām (salīdzinot ar kontinentālo Eiropu). Es tur ieteiktu braukt, ja gatavojies zvilnēt :) Bet sala, protams, burvīga. Tomēr tā nav ar tādu personību (vai vismaz ir stipri savādāka), kā abas pārējās vietas.
Malagā no visa ir pa druskai, daudz vairāk uz Dienvdiem kā Barselona, viņiem saule spīd 3600 stundas gadā, tā ir tikai pārdesmit km attālumā no Āfrikas, līdz ar to iedegums ir praktiski garantēts. Pludmalēs karstās dienās kāju uz tumšajām smiltīm nevar spert, tā apdegs. Pilsētai ir savs šarms, burvīga ostas piestātne, Pikaso dzimtā pilsēta, interesants vēsturiskais centrs ar paliekām no Romas impērijas un arābu valdīšanas laikiem, izcils un krāšņs parks ar vienkārši fantastiskiem augiem - klimats atļauj augt visādiem dīvainiem augiem. No centra attālākās pludmales ir katra savādāka, vietējie vakaros aktīvi sporto, skrien... Malaga ir īsti dienvidi un īsta Spānija :)
Barselona ir metropole - tur ir viss - metro, fantastiski klubi, ļoti jauka centrālā Barceloneta pludmale, ĻOTI dažādi cilvēki, vēsture, IZCILĀ arhitektūra (Sagrada Familia vismaz no ārpuses reizi mūžā jāredz katram), sliktie rajoni ar savu šarmu, māksla, māksla, māksla, perfektais centrs ar iepirkšanās ielām, laimīgie geji, kas bauda iespēju laulāties, milzum daudz tūristu, mazāk pašu spāņu un kataloņu. Ar laiku var paveikties, var ne tik ļoti paveikties, bet pilsēta ir tāda, ka tur var klīst caurām dienām, un ik aiz stūra iznirs kas neparasts, skaists, pilsētai ir daudz, daudz fifīgu detaļu, gaisā var just radošumu un tādu nelielu brīvdomāšanu.
34
