Jā vai nē?

konnca man arī nepatīk, ka mazu bērnu bildītes lšitā noliek. Tgd esmu tik jūtīga :D

It kā mazs bēbis pats sevi safotogrāfē un ieliek visu publiskai apskatei tādās grimasēs . :D

No savas bērnības atceros dažus pēršanas gadījumus.
Vienreiz dabūju pa muti no tēva un skarbu paskaidrojumu, kad atļāvos kaut ko rupji uzdirst mātei. Man bija kādi 4-5 gadi. Tas bija visai negaidīti, bet es ļoti labi apzinājos, ka tas ir pelnīti. Nu tas nostrādāja kā naglai uz galvas. Kopš tās reizes nekad vairs neatļāvos ko rupju teikt nevienam vecākam cilvēkam. Es gan neatceros, vai pirms tam es biju kaut ko tādu teikusi mātei un vai mani mēģināja pāraudzināt mierīgā sarunu veidā...
Citus gadījumus atceros kā tiešām pēršanu (ar siksnu, žagaru u.tml.). Tā bija draudēšana un tālāk jau konkrēta izpilde ar klasisko bikšu novilkšanu, noteiktu mērķtiecīgu pērienu skaitu. Vot šito es ciest nevarēju! Jo pat tagad atceros to neizbēgamo nolemtības sajūtu, pašu pēršanu, savu kaukšanu no sāpēm un aizvainojumu, pērienu atstātās pēdas, bet neatceros par ko bija šie pērieni.

Esmu par uzsišanu pa dupsi situācijās, kad bērns ir pilnīgi neadekvāts un nekāda runāšana un skaidrošana vairs nepalīdz. Tas ideāli nostrādā kā "restarts"! Sāpīgi tas noteikti nav, bet tas palīdz bērnam atjēgties un sakoncentrēties.
Visvairāk šajā NEPĒRŠANAS propogandēšanā es apsaubu faktu, ka nvisi tiek likti vienā maisā! Tā gan ir vieglāk - nenotiek nekādā šķirošana, nedrīkst un viss. Bet tas nekad nebūs ideālais audzināšanas variants visiem un vienmēr! Ir dažādi bērni, dažādā vecumā, dažādas situācijas, dažādi vecāki - ticu, ka var būt gadījumi, kad pēršana ir vienīgais pareizais lēmums. Bet kurš būs tas gudrais, kas to izvērtēs?...

Viens piemērs, paziņu meitai ir 3,5 gadi. Traks skuķis! Viņa nav hiperaktīva, bet nu aktīva ļoti. Slikti koncentrējas, izklaidīga un aizmāršīga. Vecāki ir diezgan stingri, pārāk nelutina, audzina un cenšās visu viņai paskaidrot un izskaidrot. No vecāku puses tiek darīts viss pēc labākās sirdsapziņas. Bet te nu tāds gadījums - meitene nekad neiet pie rokas, vienmēr skrien pa priekšu kur acis rāda un ļoti liela attālumā. Mātei atliek vien skriet pakaļ, jo nekā savādāk viņai nav iespējams ieskaidrot, ka tā nedrīkst darīt un tas var izrādīties bīstami. Tad nu ir gadījumi, kad meitene nokļūst bīstamās situācijās - viņa bieži nokļūst uz braucamās daļas, bieži lien kaut kādās vārtrūmēs, pazūd cilvēku pūļos u.t.t. Nekāda runāšana un skaidrošana nepalīdz. Kā pienāk nākošā tāda situācija, viņa pat uz sekundi neaizdomājas un tik skrien. Tad nu pienāca brīdis, kad neviena no nevardarbīgām metodēm neizrādījās kaut cik efektīvas. Ko tad darīt šādā situācijā? Ļaut, lai bērns nokļūst reālā negadījumā (sabrauc mašīna, nomaldās, kāds nolaupa, smagi savainojas)? Vai tomēr iepērt? Uzsaucieniem "nāc atpakaļ!", "pagaidi!", "neej tur!", "stāvi!" meitene vispār nereaģē (lai kā viņai tiktu skaidrots). Tad nu vecāki, kad atgadījās kārtējā tāda situācija, panāca meitu, sapēra un sabāra. Raudāšana bija nežēlīga, bet kopš tās reizes vismaz šajā situācijā meita ir kļuvusi paklausīgāka. Jā, joprojām skrien, joprojām ne pārāk klausa, bet nu kad sadzird, ka mātes balss paliek pavisam nikna, tad kļūst rāma. Iepiekš tu varēji plaušas izbļaut - šai pie vienas vietas bija...

ba&sh
Nu, kas par muļķībām? Vecāki vienkārši noķēruši tādu kadru un ielikuši i-netā, kā joku bildi. Thats all!

par sliktiem vārdiem nepērtu, bet par sliktiem darbiem - iespējams.

Man gan pašai nav bērnu, bet atbalstu pēršanu, ja savādāk bērns nesaprot un neklausa!

Nu ja maate ir tik stulba ka nemaak ar vardiem paskaidrot ko var un ko nevar dariit tad arii per .Neatbalstu saadas metodes .

Joka bilde ar dēmonisku ģīmi ? Tas ir pretīgi un raisa negatīvas emocijas pret bērnu.Bet vecākiem galvenais paspīdēt slavas saulītē,tas nekas,ka ikviens,kas ierauga to bildi padomā -jak, cik neglīts un ļauns bēbis. Ko gribēja,to dabūja un savas emocijas es neslēpšu tikai tāpēc,ka tas ir notverts kadrs.Pretīgs kadrs un tādus normāli vecāki pat neuzņem,kur nu vēl publicēt.

ba&sh
Piekrītu, un vispār uzskatu, ka ir muļķīgi savu bērniņu fotografēt un likt sociālajos tīklos, tomēr nepiekrītu, ka bērns ir ļauns un dēmons, vienkārši grimase tāda.

Neons, lūk, pavisam reāls iemesls izmantot bērnu saitīti!

Mani pašu nekad neviens nav pēris un nav pat viegli uzšāvis-vārdu sakot tikai un vienīgi morāles lasīšana,līdz 16 gados no mammas pārvācos pie tēta,jo mamma aizbrauca uz Angliju un tēvs izdomāja,ka tagad,kad 16 gadus manā audzināšanā vispār nav piedalījies nu pat ņems un dresēs mani-vienreiz paņēma manu zodu un stingrāk saspieda,pat nesāpēja,bet kaut kas tajā brīdī eksplodēja un jau pēc pusstundas,kad radās izdevība es jau biju prom no mājām un nakts vidū ar kājām gāju 40km pie drauga,kuru viņš man bija aizliedzis satikt.Uz mani aktrā ziņā nekas tāds nekad nebūtu iedarbojies.
Par tēmu-uzskatu,ka labāk ir runāt un tikai galējos variantos,kad galīgi kāpj uz galvas varbūt nopērt,bet vispārīgi uzskatu,ka pēršenai nav nekāda rezultātā,tā pat arī bļaušanai.

Winterra, bērnu saitīte 3,5 gadniecei? Nopietni? Iespējams varētu mēģināt agrāk... Bet, vai tad tā saitīte arī neskaitīsies kā kaut kāda bērna brīvības diskriminācija? Bērns tak nav suns, lai pie siksnas liktu.
Un traki aktīvu bērnu likt saitē, es nezinu, vai tas maz ko dotu. Gan jau būtu i histērijas, i mūžīgā pīšanās pa kājām, saite visu laiku pītos mezglos, bērns regulāri kristu un tiktu raustīts...

Nu ja maate ir tik stulba ka nemaak ar vardiem paskaidrot ko var un ko nevar dariit tad arii per .Neatbalstu saadas metodes

Es ceru to joko?

Neon, bet ja savādāk nesaprot, ka nedrīkst iet, kur grib? Vishumānākais veids, kā pieradināt, nebūs jāper vismaz.

Winterra, bet es neuzskatu, ka iepērt pa dupsi (ārkārtas gadījumā) ir nehumāni. Nu galu galā, ja bērns dara neatļautas lietas, ir dažreiz jāļauj viņam nedaudz apdedzināties, sagriezties un izjust sāpes (mērenes un uzraudzībā), lai bērnam pielektu, ka ir lietas, kuras nedrīkst darīt, jo tās var kaitēt. Tā pat ir ar iepēršanu - ir jābūt nedaudz sāpēm (ļoti nosacītām), lai lietas, kuras nekādi nevar pa labam ieskaidrot, pielektu.
Zinu, ka daudzas ir pret pēršanu vispār un jebkad. Lai jau! Es palieku pie sava viedokļa, ka ir dažādas situācijas, kad tas ir pieļaujams un nāk tikai par labu.

man skiet, ka saitites, lai paliek sunjiem! kas ta vispar pa jaunu modi bernu pie siksninjas vadat, nebrinisos, ja driz ari bernu uzpurnisus izdomas, lai neizdoma ko sliktu pateikt!

Bija jau šogad plaša diskusija par pēršanu.

Es starp pēršanu un sišanu lieku vienādības zīmi, man tas nav pieņemami.

Neatbalstu peershanu, sishanu vai emocionaalo vardarbiibu, jo esmu dziivs piemeers tam, ka tas viss iedarbojas negatiivi - lai gan mani vecaaki ir ljoti labi, esmu pateiciiga vinjiem par ntajaam lietaam, nu tieshaam saprotu, ka ne katram taadi vecaaki ir, tomeer esmu emocionaali ljoti taalu no vecaakiem, nekad neizraadu emocijas, neapskauju, kur nu veel buchas, nesaku, ka miilu. Pusaudzhu gados bija bail, joprojaam daudzas lietas vienkaarshi nestaastu. Patiesiibaa pashai buus bail kljuut par mammu, jo baidos, kaa buus visaadaas situaacijaas ar manu pagaidaam nepaaraak stabilo emocionaalo pasauli, bet neveelos, lai mans beerns taads izaug. Ja vienam tas neko nenoziimee, tad otram tas traucee pat pieaugusham esot.

Piekrītu te izteiktajam viedoklim, ka per par to, ko paši nav mācējuši ieaudzināt. Netiku pērta un savas atvases arī nesitīšu.

Protams, neatbalstu pērienus, bet ir situācijas, kad vajag, jo bērns nesaprot arī tad, ja paskaidro.
vēl nesen sanāca tāda situācija, ka mazais krustbērns dabūja pērienu, protams ne stipru, par to, ka mazajam brālītim iekoda pirkstiņā.