Stop Stop Stpēšana :D

Slepkavam un izvarotajam ir drosak paiet garam uz ielas neka pie vina masina braukt. Tas ir risks daudz lielaka pakape.
Citi ptotams var darit ko grib, bet es sevi ta nepazemotu diedelejoties un lieki riskejot ar savu drosibu.

Es labāk eju viena ar kājām nekā viena stopēju. Un mūsu laikus man bail stopēt pat divatā vai uzņemt stopētājus.

Taisnība, ka jebkur var atgadīties kaut kas slikts, bet tāpēc jau nav jāskrien nelaimei tieši rokās! Tāpēc jau mēs esam mācītas vēlu vakaros pa ielām neblandīties, svešās mašīnās nekāpt, neģērbties pārlieku izaicinoši u.tml. lietas. Piesardzība biežāk atmaksājas, nekā pārgalvība.

Esmu pārāk paranoiska,lai stopētu.

Vienu reizi apstākļi piespieda stopēt. Biju kopā ar draugu. Savādāk nevarēja..
Cilvēks bija ļoti jauks, bet nu tā bija pirmā un pēdējā reize.

Kādreiz bieži stopēju, bail nebija, nekas slikts nenotika un neuzskatu to par diedelēšanu. Esmu iepazinusies ar daudziem foršiem cilvēkiem stopējot - gan autobraucējiem, gan citiem stopētājiem. Tagad lieku tiesības, kad nolikšu, arī ņemšu stopētājus.

nekad to nedarīju, nedaru un nedarīšu

+

nenormāli patīk stopēt.
viena pati gan esmu stopējusi tikai vienu reizi un tas pats bija pēc 2 dienu braukšanas uz Poliju, kad atgriezāmies Latvijā svētdienā, 5os no rīta, paskats bija drausmīgs un viss bija vienalga, ka tik ātrāk tikt uz mājām. sanāca labs piedzīvojums, ar trim dažādiem auto laimīgi tiku mājās. visi dīvaiņi tajā laikā vēl gulēja laikam, jo ceļā tiešām patrāpījās ļoti forši cilvēki.

Man draudzene ir aizrautīga stopētāja, patsmitgados stopējām stopēšanas pēc - bij tik jautājums "Ko šodien lai dar? Ai davai braucam tur un tu? ok"
Parasti tas bija vasaras brivlaikā, kad nebija ko darīt, dīkdieņojām. Piedzīvojumi labu labie, braukājušas vienam DJ līdzi visu dienu, jo mums nebija ko darīt, un viņam bija garlaicīgi vienam :D Tad sagadīšānās pēc vienas dienas laikā viena un tā pati sieviete apstājās lai mūs aizvestu. Beigās jau atteicāmies. Esam braukušas ar Hummer, kabrioletiem utt.
Paldies dievam visi braucieni ir beigušies labi. Tagad tas jau viss ir pagātne, kkā neērti. Bet draudzenei gan vēl aizvien patīk :)

Ja stopēju, tad tikai kopā ar māsu! :) Forši, ka naudu var ietaupīt, iepazīt jaunus cilvēkus. Stopējām uz Fonīti, arī viskautkurcitur ir būts ir ideja Eiropu apceļot ar stopiem, bet tas vēl tikai plāna līmeni :D

Stopēju tad, kad mācījos autoskolā. No tās pilsētas uz manām mājām autobuss parasti bija ilgi jāgaida, jo braukšana beidzās tādā neforšā laikā, tā nu braucu ar stopiem. Nekādu starpgadījumu nav bijis. Domāju, ka mamma gan tad uztraucās :D Vienreiz no autoskolas braucām kompānija - 4 cilvēki. Paveicās - paņēma visus kopā :D

Man arī stopēšanas periodā kaut kā gadījās tikai sakarīgi šoferīši, bet nu jau-kur tie gadi (~pieci gadi pagājuši, kopš pēdējo reizi stopēju), tagad laikam visi šoferi ļauni izvarotāji un slepkavas palikuši :D
Pati vienmēr ņemu stopētājus!

Nekad neesmu stopējusi, un stopētājus neņemu. Man tāda veida "piedzīvojumi" nav vajadzīgi.

Nekad neesmu stopējusi, līdz ar to nejūtos vainīga pabraucot garām stopētājiem. Plus man atmiņā vienmēr palicis stāsts, kur sieviete, labu gribēdama, paņēma stopējošu jaunekli, kurš viņu pēc tam nodūra un apzaga.

Agrāk ar draudzeni to bieži darījām, līdz vienam ļoti bailīgam atgadījumam, vairs ne...brrr

Esmu ārkārtīgi daudz stopējusi. Bet ne viena. Braucu no Vācijas uz LV, bez naudas, ēdiena un naktsmājām. Bet cilvēki ir atsaucīgi un labi, gan pabaro, padzirda. :) Pa LV esmu stopējusi ļooti daudz, tie vienmēr ir bijuši jautri gadījumi, kopā ar draudzeni, nekas slikts nekad nav noticis, tiešām ar tik daudziem cilvēkiem iepazināmies, nu es atceros ar labu tos laikus, bet vairs negribu, esmu pieņēmusies prātā :) Lai gan veco laiku vārdā - labprāt. Atceros, ka stopējām Jāņos uz Liepāju, mums bija vainagi, skaists plakāts, cilvēki, kas mūs paņēma - cienāja ar alu, nu vispār nenormāli forši.

Pirmo un pēdējo reizi stopējām ar omi, kad man bija kādi 6 gadi. No autobusa pieturas līdz laukiem jāiet 9km ,un tā mēs parasti gājam. Pa to laiku vai nu nebrauca neviena mašīna pa to ceļu vai arī viena tikai. Un vienreiz onkulis apstājās un piedāvājās aizvest ar savu zilo ņivu.

Tā vairs nekad neesmu, tomēr laikam baidos. Kādi tik briesmu stāsti nav dzirdēti.

Vienīgā ārkārtas situācija, kad to var darīt - ja esi sazāļots, apzagts, svešā vietā bez telefona izmests, tad var kādu sievieti/ģimeni nostopēt, citādi uz stopētājiem skatos kā uz bomžiem, kam nav naudas. Gan jau bezpajumtniekiem arī gadās satikt gan labus, gan sliktus cilvēkus. :)