Mētelīšu virinātāji

Parasti stāvēja Lielajos kapos dzīvžogā, kad gāju garām pa ielu, svilpa, lai pievērstu uzmanību. Un vēl tramvaja pieturās Čierī/Mežaparkā, kā arī vilcienā. Tie dročītāji pretīgi, mācījos kādā 5. vai 6. klasē, ar draudzeni braucam vilcienā, vagonā tikai mēs divas, un apsēžas solīds vīrietis arī ar koferi pretējā ejas pusē. Runājamies, pagriežu galvu pa kreisi - šis skatās uz mani un smaida, un sit kulakā. Tā apstulbu, ka pat nevarēju draudzenei pateikt, ka vajag iet uz citu vagonu, par laimi drīz bija jāizkāpj.

Man bija vēl viens stāsts iz dzīves, kad nezināju kā reaģēt.

Braucu no Rīgas uz mājām ar autobusu (līdz šim tikai ar vilcienu). Bija trakoti karsti, es vēl pie loga sēdēju. Apsēžas blakus vīrietis, tāds pieklājīgs, palīdzēja man to štelli griestos noregulēt, lai auksts gaiss plūst. Ok.... braucu... pamanīju, ka vīrietis aizmiga un te nu pagriežos un skatos, ka viņam širinka naturāli vaļā un apeņu nav, tikai mantība uz āru bezmaz vai, un viņš to ņurca... Es apstulbu un nezināju, ko darīt, jo man klāt nelīda, tjip gulēja... BET... wtf?

Kā vispār medicīniski mētelīšu virinātāji definējas? Seksuāla novirze? Citādi parasti cilvēki?

Jā, divas reizes ir sanācis, sajūtas nav tās patīkamākās, kaut arī neesmu jaunava. :D
Vienam bija baltas mežģīņu apakšbikses, atcerēšos kamēr miršu to skatu. :D

Poppy - manuprāt, tie vienkārši ir cilvēki ar seksuālajām novirzēm un garīgu atpalicību.

Nu, ja viņi to nedara bērnu priekšā, tad es varētu noticēt, ka citādi tie ir parasti cilvēki ar šādu fetišu, būt ekshibicionistiem. :D Cilvēkiem visādas dīvainības, galu galā, sekss publiskā vietā arī šāda atkalināšanās vien ir, jo uzbudina doma, ka kāds pieķers un redzēs.
Darīt to mazu bērnu priekšā, protams, ir cits līmenis, tad tā jau droši vien ir slimība.

Pašai arī nekad nav nācies sastapt, pat ar visām daudzajām pastaigām pa mežu un vēl sazin kur. :)

Vienam bija baltas mežģīņu apakšbikses, atcerēšos kamēr miršu to skatu.

Bāac :D

Un ir jādara, kā jau meitenes minēja-jāsaka, lai apģērbjas, vai nav auksts, stāvot tādam plikam u.t.t., tas novērš viņu no sava mērķa, jo kaifu viņš gūst no tā, ka otrs nobīstas, rodas nepatīkamas izjūtas.

Selīna, bez maz vai tādas, kādas man bija kājās. Viņš laimīgs sēdēja kāpās, un tas smaids, apenes -ir neizdzēšamas no manas atmiņas :D

Ir nācies Rīgas centrā sabiedriskajā transportā šo piedzīvot. Biju laikam vēl mazgadīgā, kādi 15-17gadi, kopā ar draudzeni braucām vakarā kaut kur (neatceros vairs), divas mēs un viens vīrietis izvilcis savu pip*li, sākumā viņš sēdēja krēslā un mēs pie pēdējām durvīm stāvējām, sāka droč*i un, kad pamanīju, pilnā balsī smieties sāku. :D Nu nevarēju nesmieties, jo krāniņš mazs un pats pēc muļķa izskatījās, vēl ar tizlu sejas izteiksmi. Nepatīkamākā daļa bija tad, kad viņš sāka virzīties uz mūsu pusi un tramvajs vnk apstājās ne pa tēmu, kaut kas laikam salūza. Mēs jau cerējām, ka vērs vaļā durvis un nokāpām to pirmo pakāpienu lejā, bet nekā, vecis pieskrien klāt, turpina droč*t un vēl berzē savu galviņu pie mums... Brrr.. ne kur aizbēgt, jo rokas abās pusēs nolicis, ne ko iesākt. Pateicu, ka viņš ar savu mazo kranč*ku var iet ieskrieties, jo nekāda jēga no tāda mini pinc*ša nav utt. Smējos par viņu, bet drauzene gan bija pārbijusies un čut ne noraudājusies jau, ļāvu paslēpties vairāk aiz manis, lai vecis nesagādā viņai sirdstrieku. :D

Nu man par laimi nav nācies ar tādiem tikties.

Bet, kad padomāju, ka šādi tipi bieži vien apgrozās publiskās vietās, kur ir bērni - parkos, bērnudārzu tuvumā utt. ......un biedē tos

Piekrītu, tāpēc savu bērnu pēc iespējas retāk sēdinu sab. transpoprtā. Vienai draudzenei reiz viens tāds slimais uzšļāca uz muguras visu savu saturu piepildītā tramvajā. Stulbi, ka citi viņai to pateica tikai tad, kad viņa kāpa ārā. Mīkstmieši.

Man arī Pļavniekos, ejot uz pieturu, pie loga klauvēja.. Tā bija kāda 4. klase

Vēl pirms kādiem gadiem 2-3, tramvaja pieturā pie Centrāltirgus viens vecs vecis visu laiku ganījās. Pēc izskata tāds bomzīgs, biezās zeķubiksēs un roka tajās. Sākumā man pat prātā neienāca ko viņš dara :D

Nav tādas pieredzes. Pieļauju iespēju, ka kāds ir plivinājies manā priekšā, bet es cilvēkiem uzmanību parasti nepievēršu. :D

Viņi uzturās visur,kur ir bērni. Pie manas vecās skolas arī mēdza staigāt,kad vel menti nebija ieviesti skolā. Pēdējā laikā neesmu neko,nekur dzirdējusi par šitiem virpinātājiem!

fuij, paldies dievam nav sanācis un nemaz negribu neko tādu redzēt . veeekkkkk

Neesmu saskārusies.

DRaudzenēm gan ir ar ko padalīties bieži :D

Atmiņā tā miglaini palicis, bet atceros, ka, kad bijām ar draudzeni kaut kur 7 gadus vecas, staigājām gar upi un, nākot atpakaļ, redzējām, kā viens plikais staigā pa upi un dročī. Mēs kā pa galvu pa kaklu skrējām prom un šis vēl teica, lai nākam paskatīties. Tagad priecājos, ka viņš mums pakaļ nedzinās, jo tajā vietā citi cilvēki reti staigā. Mammai nemaz toreiz nepateicu, kauns bija.