Ka jūs domājat?

uj,ne pie tās temas pievienoju.,

No bērnu viedokļa, domāju, ka līdz 5 gadiem. No sava viedokļa, man pietiktu arī ar vienu bērnu. :D

Nu vot,es arī domaju,ka kādi 5 gadi..Bet sanak-tikko izaudzini vienu,izej darba,gadu,divus nostrādā un jau vajag nākamo :D

Es gribētu kādu 2-3 gadu starpību, bet tad jau manīs.

Forši būtu pēc 3 gadiem. Tgd, kad pašai mazulis, par nākamo vēl negribu domāt:D

Vsp bērnus negribu, nav probēmu :D

2-3 gadu starpibu, lai berniem kopa interesantak speleties un mamai vieglak :)

It kā 3 gadi liekas tāda ok starpība, cik dzirdēts no citiem(kam jau ir bērni). Bet pati gribu tikai vienu bērnu.

Protams, jo mazāka vecuma starpība, jo labāk bērniem.

Man ar vecāko brāli ir gada starpība, ar jaunāko 3 gadu, perfekti. :)

mans ideālais plāns būtu apprecēties ar turīgu vīru, lai cik sekli tas neizklausītos :D uzčinīt bērnu un aiziet no darba, paralēli darboties un veidot ģimenes uzņēmumu, pēc kādiem 3 gadiem otru beibiku un tā arī publiskā darbā neatgriezties, bet ņemties pa savām lietām :)

Labaak viens beerns un miers :) Troksnis mazaaks un visu uzmaniibu var veltiit vienam :)

Troksnis mazaaks un visu uzmaniibu var veltiit vienam

Jā, jā - un tad izaug tāds pie 100%īgas uzmanības pieradis, dalīties nemākošs egoistiņš :)

Apbrīnju tās sievietes, kurām piedzimst bēbis un uzreiz ir nākamais. Tā tak nobeigties var.

Gribeju rakstīt to pasu,ko womankind :D

Nu es kā vienīgais bērns ģimenē varu teikt, ka nav forši būt vienīgajam. Atceros bērnību kā garlaicīgu laiku, kaimiņos bērnu arī nebija un tad nu uzaugu tāda, kāda esmu - nesabiedriska, vairāk sevī vērsta un nezinu tiešām, vai tas ir labi.
Pati gribētu laikam divus, bet varbūt ne ar tik mazu starpību (gads, divi, trīs), kādi 5, 6 varbūt. Ai, bet tad jau es būšu galīgi veca :D

Es noteikti gribētu vismaz 2 bērnus, jo cik redzēts, tie, kas aug vieni kļūst par baigajiem egoistiem. Bet par cik man lieli mērķi un plāni uz tuvāko nākotni, tad otru bērniņu gribētu ne ātrāk kā pēc 5-6 gadiem.

Man ar māsu ir deviņu gadu starpība un ir ok.Agrāk vairāk plēsāmies,
sobrīd esam labas draudzenes.Un ja ir tāda gadu starpība,tad droši vara atstāt vienam pieskatīt otru,nevis jāmeklē kāds,kas pieskatīs abus. :D Agrāk gribēju trīs,tā lai pirmajam ar otro ir 4 gadu dtarpība un otrajam ar trešo 5 un trešajam ar pirmo 9. :D Bet,kad paskatās reāli,es tomēr gribētu 5 vai vairāk gadu starpību,jo zinot sevi,es gribētu tomēr arī strādāt pa visu bērniem.
Viens bērns tā ir pāri nodarīšana gan sev gan bērnam,jo bērns ir izlutināts un vecākiem aizejot viņam nav nevina tuvāka cilvēka.Grozi kā gribi,māsa vai brālis ir nākamais tuvākais aiz vecākiem. ;)

Vai nu līdz 2 gadiem, vai vismaz 8.

Nu, es sevi par baigi izlutināto vai egoisti nesauktu, bet nu tas, ka vecākiem tiešām pēc tam ir grūti, jo neviens uz vecumu nepaliek ar viņiem, tas gan fakts. Tagad mamma man bieži saka, ka nožēlo, ka nesaņēmās otram bērnam, grūti arī, ka laukos nav, kas palīdz, jo es pa Rīgu un nevaru bieži atskriet palīgā.

Es agraak domaaju,ka gribeetu 2 beernus ( ar apmeeram 3 gadu strapiibu), bet tagad man ir viens bebis un otru nemaz negribas, gribas,lai mazais paaugas un iet straadaat. Un nedomaaju,ka viens beerns gimenee izaugs par egoistu. Tas man shkljiet ir vairaak miits nekaa patiesiiba.