Čau, dāmas!
Jūtos diez gan draņķīti, tāpēc gribējās pastāstīt kādam savu stāstu un protams interentā tas ir visvieglāk izdarāms.
Esam kopā ar draugu +/- pusgadu. Sekss ir vismaz 3 reizes nedēļā. Nedzīvojam kopā. Es strādāju birojā no 9.-18.00, viņš strādā no mājām. Vienu dienu viņš sāka sarunu, ka viņam nepieciešams vairāk seksa, vismaz vairākas reizes dienā, jo viņš esot ļoti seksuāli aktīvs vīrietis. Uz to es atbildēju, kas tas vienkārši nav iespējams, mēs nedzīvojam kopā un nevaru katru dienu pēc darba iet pie viņa lai vienkārši nodarbotos ar seksu, papildus esmu fiziski un morāli nogurusi darbdienas beigās, jo visu laiku strādāju ar cilvēkiem nozarē, kurā ir ļoti daudz negatīvi noskaņotu klientu,tāpēc ir dienas, kad neko citu negribu kā iet mājās un gulēt. Viņa darbs aprobežojas ar datoru, skypu un mājām- daudz brīva laika, maz ko darīt. Brīvdienās esam vienmēr kopā, ir sekss nav problēmu. Viss skaisti ar vārdiem no viņa mutes, ka mums ir ideāla saskaņa seksā.
Viss skaisti līdz brīdim, kad netīšām sanāca uzdurties viņa sarakstei ar ex, kura bija anormāli pilna ar tekstiem kā viņam pietrūkst viņu kopīgā seksa un ka tas esot bijis īpašs, bet mūsu seksā ir problēmas ar daudzumu. Ex protams spēlē līdzi un arī apliecina, ka tas kas bija viņu starpā ir neaizmirstams. Nu fcuk! Piedevām viņa ex bija tā, kas pameta viņu un ir tagad laulības ostā ar citu vīrieti.
Nezinu par ko esmu vairāk satriekta. Par to, ka mans vīrietis joprojām nav ticis pāri savai ex un ir tāds idiots lai apmierinātu viņas ego ar to, cik ļoti viņam tomēr viņas pietrūkst vai arī par to, ka ir pataisījis mani viņas acīs par kārtējo draudzenīti, kas nekad nebūs labāka par viņu. Turklāt tas teikums, ka viņš kopā ar mani ir tikai tāpēc, ka mīlot, savādāk jau sen būtu šķiries... Nezinu kā, lai tagad skatos viņam tagad acīs, uz doto momentu ir vienkārši nereāls riebums pret viņu.
648
