Pievakare, man atkal (sen gan neesmu bijusi pilsētā) neviens vecis labu laiku jau nav piesējies, tikai jaunie krievu puiši ar savu "ģevočka, ģevočka".
Excite, ceru, šoreiz tas vismaz nebija kaut kāds sarkasms vai mazais, melnais, kantainais jociņš.
Tie jau nav nekādi ierakumi pa lielam. Var jau spriest un cept diskusijas par šo tēmu, bet nekas nemainās. Es vinkārši nekad nedomāšu, ka cilvēkam sajā jomā vajag sevi ierobežot, vismaz tādam cilvēkam, kas nav attiecībās. Un attiecības jau arī ir dažādas.
Es tagad piekopju monogāmu dzīvesveidu, labi. Tajā pašā laikā, ja man draugs izdomātu, ka viņš ir gājējs, ļautu, lai iet. Tā ir viņa izvēle. Viņam seksā ir salīdzinoši maz partneres bijušas, kaut gan viņš arī bija ar babņika slavu, vienkārši negulēja ar katru kroksi, kas kārās kaklā. Biju šokā, kad uzzināju ciparu. Tāpēc pieļauju, ka kaut lad viņš atradīs citu čiksi, kaspatiks labāk par mani vai vismaz seksuāli piesaistīs. Protams, tur beidzas attiecības un sākas brīvība, vismaz man tā būtu. Bet brīvam cilvēkam? Kurš tam kaut ko var aiziegt, kurš tam kaut ko var pārmest?