Heii pievērs man uzmanību :)

Kādi knifiņi? Neiespringt pašai. Neaicini, neiekaro, neuzmācies.

Dažreiz man arī gadās sapūcēties par to, ka pietrūkst mīlestības - visbiezāk tā arī pasaku.

Varētu jau es likties mierā un pati atslābt, bet bail, ka tad vispār nekas mūsu ikdienā interesants nenotiks
Gribas, lai viņš saņemas. Bet vienkārši pateikt, hei man trūkst uzmanības, dari kaut ko - uz viņu tas nenostrādās. Vajag kaut kā viltīgāk

Vīrietis saprot tikai tad ja viņam tieši tā arī pasaka - es vēlos to un to, man trūkst tā un tā.. Ja dosi mājienus, rezultātu nesagaidīsi, jo vīrieši NESAPROT mājienus. :)

Bet vienkārši pateikt, hei man trūkst uzmanības, dari kaut ko - uz viņu tas nenostrādās.

Ir mēģināts?

Varētu jau es likties mierā un pati atslābt, bet bail, ka tad vispār nekas mūsu ikdienā interesants nenotiks

Man drīzāk būtu bail, ka es savam puisim uz nerviem nesakrītu.

Nē, nopietni, nevari taču cilvēku piespiest darīt tās "interesantās lietas", ja viņš negrib. Nedomāju, ka uz to baigi jāiespringst. Izkrāso savu ikdienu kopā ar draudzenēm. Agri vai vēlu puisis gan jau pavilksies līdzi.

Ance, jā, ir mēģināts ;)
Šķiet, ka jau esmu sakritusi viņam uz nerviem

atigita, es esmu teikusi, bet viņš to neuztver pārāk nopietni, domā ka tās ir kārtējās garastāvokļa maiņas


Dažreiz esmu sev nosolījusies, viss likšu viņu mierā, nemīlināšos un nepieprasīšu neko. Bet paiet pāris h un atkal viss no gala :D Luncinos viņam apkārt kā ap pasaules centru :(

Šoreiz ir vaina tevī. :)
Tiec ar sevi galā.
Pirmkārt, tāpēc, ka viņš neuztver tevis teikto nopietni.
Otrkārt, man arī apniktu, ja man ik pēc pāris stundām vīrs luncinātos apkārt. Ļauj taču viņam ieelpot. Citādi ātri vien viens otram pieriebsieties tik tāl, ka vispār iziesiet katrs savu ceļu.

Viss šodien apņemos pati pirmā nepieiet viņam pat klāt. Ceru, ka izturēšu :)

Iesaku izlasīt grāmatu "Vīrieši no Marsa, sievietes no Venēras".

Esmu lasījusi ;) Tu par to pievilkšanos un atgrūšanos? :) Tā kā teoriju zinu, bet grūti praksē ieviest

Ponija
Stāsts kā par mani! :D Manējais pieradis, ka luncinos apkārt, jo viņš man no tiem, kam savas jūtas kauns izrādīt, tad nu visu daru es. BET - kā man pietrūkst, ka spieto ap mani!!!

Man arī trūkst uzmanības no vīrieša un liekas, ka es viena patiuzbāžos.
Paklausīju padomiem un runāju skaidru valodu, ka gribu, lai viņš pacenšas vairāk. Pretī saņēmu, ka esmu galīgi safārējusies ar savu cosmo un lai izaugu :D ha haa... Tā kā ar skaidru valodu vīrieši arī mēdz neuzķerties. Ko tālāk?

Vīrietis saprot tikai tad ja viņam tieši tā arī pasaka - es vēlos to un to, man trūkst tā un tā..

Manejais nesaprot :D

Esmu meginajusi ar majieniem, esmu teikusi skaidri un gaisi, ka man trukst uzmanibas. Tapat nekas nemainas, tapec piekritisu vien atiGitai, ka pati vien cubienos ap vinu parak daudz. It ka saprotu pati to, bet nevaru neko sev padarit - tada nu es esmu.

neplānoju vīrietim skriet pakaļ un ceru nekad, nekad to nedarīšu. Attiecībās ir divi, tāpēc par tām jāgādā diviem, ja kaut kas iet ne tā tā arī uzreiz saku, bet bikstīti vīrieti,kur iet nu nē. Citreiz atstāju bērnu un saku- man ir brīvdiena, braucu uz kino, eju uz kafe un viss ok

kordelia, acīmredzot nepareizā pieejaa skaidrajai valodai. Viņš neuztver tevi nopietni. :) Kā viņš zin par kosmo? Nekad nevajag stāstīt - vot kosmo lasīju, ka meitenēm ir tā.. un man arī gribās lai ir tā.. Nē. Visam ir jānāk no pašas, tā ir tava iniciatīva, tavas domas un tavas vēlmes.
Nosēdini vīrieti pie galda, pretīm sev un pastāsti kā jūties. Pavaicā viņam, kā jūtas viņš un kopīgiem spēkiem atrodiet risinājumu. Un no galda neceļaties, kamēr nav viss izrunāts un atrast kopsaucējs, tā lai abiem būtu labi.

Daudziem cilvēkiem ir problemātiski izrunāties. Tas patiesībā ir tas pats grūtākais.. uzsākt runāt. Bet kad tā lieta aiziet, tad problēmas pašas risinās pirms vispār sākušās. Attiecību pamatā vienmēr ir bijušas un būs divas lietas - uzticēšanās un spēja komunicēt.
Ja to nav, tad agrāk vai vēlāk iesiet katrs savu ceļu.

Piekrītu,ka uz vīriešiem mājieni nedarbojas,bet uzmanības trūkums manuprāt ir tā vienīgā lieta,kur noteikti nevajag runāt tiešu valodu. Padomā kāpēc tas tā notiek. Nesaku,ka obligāti ari tavā gadījumā,bet lielākoties tas ir pašpietiekamības trūkums. Nu nevajag lūgt (kur nu vēl lūgties) uzmanību,tas izraisa tikai pretreakciju,un tu kļūsti viņam vēl neinteresantāka. Labāk padomā par to,lai tava dzīve ir interesanta,lai ir labi ar sevi un vīrietis sapratīs,ka tava dzīve ir interesants piedzīvojums,kurā viņs gribētu piedalīties.

Laikam jau jāpiekrīt viedoklim, ka pašpietiekamas sievietes ir patīkamākas, interesantākas. Protams, ja nav galējības, kad sieviete ir tik pašpietiekama, ka vīrietis vairs neredz, kur tad vispār viņam viņas dzīvē ir vieta.
Pašai gan reizēm problēmas ar to pašpietiekamību, gribas, lai esam kā cimdiņš ar rociņu katru dienu, visu laiku. Bet to savienību jau nevar tā mākslīgi uzturēt, dabīgi viņai jāpastāv. Un tad laikam vērtīgākais ir - ļaut elpot.