Pasaka par puisīti un debess spīdekļiem

Vells! ir uz meles bet ara nenak. :D

Morgan le Fay, lūdzu, mēģini izspiest. :D

Sprīdītis.

Spriidiitis man liekas gaaja mekleet laimi turpat uz zemes :D

Mazais princis?

Mazajā Princī puisis nebija no zemes, bet gan no citas planētas.

Nebij Nezinītis? Es virs sižetu neatceros, bet kut kas par Sauli un Mēnesi tur bija :D

Paldies, beigās pati atradu. :) Ja interesē -
Dzīvoja reiz pasaulē nabaga puisītis. Ne viņam tēva, ne mātes, visi nomiruši. Neviena paša vairs šai pasaulē nav palicis. Bet puisītis tik staigā visu laiku apkārt, kaut ko meklē. Gan dienā meklē, gan naktī meklē. Visu laiku kaut ko meklē. Neatradis uz zemes, nolēma puisītis debesīs pameklēt. Tur mēnestiņš tik maigi spīd. Nogāja puisītis līdz mēnestiņam, skatās – tas jau tikai tāds puveklītis. Tad nu puisītis pie saulītes ciemos gāja. Kā piegāja tai tuvāk, skatās – tā jau tikai saulespuķe novītusi. Bet kad puisītis pie zvaigznītēm ciemos aizgāja, tās izrādījās tikai zilganas mēslu vabolītes, uz adatiņām saspraustas. Tad nu sagribējās puisītim uz zemes atgriezties. Paskatījās, bet zemes vietā - tikai naktspodiņš vēkšpēdus apgriezies. Apsēdās puisītis un sāka gauži raudāt. Tā vēl šobaltdien sēž. Gluži viens pats.

nu, briesmīga pasaciņa :D

:o Tā tik ir pasaciņa. :( :D

Nu,gan pasaka :D kāda ir morāle? :D

Saviem bērniem tādu nestāstītu :D

Unique, ne tādiem mērķiem man tā paredzēta. :D Tas būs man monologs priekš uzstāšanās. :)
Morāli gan vēl pagaidām skaidri nevaru noformulēt, bet, ja Jums ir idejas, priecāšos uzklausīt. Kaut kādā virzienā jau iet.

Interesanta. :) Es, izlasot šo pasaku, aizdomājos par attieksmi pret dzīvi. Pats vainīgs, ka visur izvēlas redzēt mēslu vaboles un ieslīgt sevis žēlošanā.

es domāju tā pat kā pievakare