Nevaru vīrieti pielabināt...

traktor,es domāju,ka tiem dažiem pāriem,kas nodzīvo visu mūžu laimīgi bez bērniem, abi tomēr negrib bērnus. Šeit meitene tomēr vēlas bērnus, tas tomēr ir savādāk.

Jā, atkal slavenais cosmo padoms - pamet viņu :D

Piekrītu, Lancaster!

Kādi jums vispārnākotnes plāni - kāzas, ģimene? Es domāju, ka jāsāk ar to.. Citādi izklausās, ka bērna ieviešana līdzinās kāda mājdzīvnieka ieviešanai. Lai būtu par ko rūpēties, var arīakvāriju nopirkt!

Un bērna negribēšanai ne vienmēr ir sakars ar otru cilvēku. Varbūt viņš pats gluži vnk vēl nav tam gatavs.

acimredzot vins morali un emocionali tam nav gatavs vai ari ne ar tevi. iespejams, ka uzskata, ka labak naudu teret citam vajadziba, piemeram, masinas iegadei.

aaa...nu sakuma jau jaaprecas!

Ja gribas par kādu rūpēties, iegādājieties suni.

Jā, atkal slavenais cosmo padoms - pamet viņu

Neviena jau nsaka, lai pamet viņu. Čalim pēc laika domas var arī mainīties. Kad draugiem sāks dzimt bērni, tad sāks skatīties uz to visu savādāk (varbūt).
Un ko viņš pa tiešām domā, tu forumā neatradīsi. Jārunā ar viņu pašu. Mierīgā gaisotnē, kad viņam labs noskaņojums.

Lasot šo visu, šķiet, ka tev dzīvē problēmu vispār nav un tu tikai tās izdomā :D Varbūt tā arī nav, bet man tāds iespaids radās.
Tas ir normāli, ka vīrietim ir bail no atbildības un varbūt viņš vienkārši vēl nav gatavs tam. Nevajag steidzināt viņu un viss būs labi :)

nav ko te gudri prātot, jāmēģina vien ar viņu runāt

Ja iemesls būtu nauda, auto vai pagaidām citi plāni vīrietis uz siteina ta arī pateiktu.Te stasts ir cits, klusē jo nevelas sāpināt ar atbildi tevi neredzu ka sava bērna māti.

Piekrītu zakjim*

Gribas pateikt kaut ko rupju. Ja tam Tavam vīrietim ar naudu un darbu viss ir kārtībā, tad Tu pajautā viņam, kāpēc galarezultātā viņš vispār strādā, plēšas ar problēmām, sitas pa dzīvi? Lai būtu vairāk naudas, ko sejā iestumt vai rīklē ieliet? Vai vajadzīgs auto ar mīkstākiem sēdekļiem vai skaļāku un trokšņaināku izplūdes cauruli? Lai pakustina savas smadzenes, - pēc tam pats atzīs, ka bez atvasēm tas stress un cīņa nekam nav vajadzīgi! Bērnībai 26 gados jau nu tā kā bija laiks jau beigties.

Nu pagaidiet - ir jau arī starpība tam, cik ilgi autore ar savu draugu ir kopā.

Ja tam Tavam vīrietim ar naudu un darbu viss ir kārtībā, tad Tu pajautā viņam, kāpēc galarezultātā viņš vispār strādā, plēšas ar problēmām, sitas pa dzīvi? Lai būtu vairāk naudas, ko sejā iestumt vai rīklē ieliet? Vai vajadzīgs auto ar mīkstākiem sēdekļiem vai skaļāku un trokšņaināku izplūdes cauruli?

Un kas tur slikts, ka cilvēkam gribas arī padzīvot pašam sev? M? 26 gadi nav 36 gadi, kad vilciens jau sāk iet garām, ne arī 46 gadi, kad vilciens jau ir paskrējis garām. Lai taču cilvēki padzīvo arī paši sev, ja grib.

Ja gribas par kādu rūpēties, iegādājieties suni.

Piekrītu šim..
Ja uz sievieti tiek izdarīts vīrieša vai sabiedrības spiediens, tad visi saka, ka - neklausies viņos, tad, kad būsi gatava, tad arī būs utt. utt. Tad, kad vīrietis savos tiešām vēl jaunajos gados (Melnā komentārs ir... hmm... jā.. lasīju ar šādu sejas izteiksmi :O un absolūti piekrītu Jessicai) vēl nevēlas uzņemties atbildību, tad viņu obligāti ir jāpierunā vai jāpamet.

Winterra ja es gribētu suni, es te par bērniem nerunātu.

Mēs esam sarakstījušies un uz to momentu kāzas tā kā neplānojām, bet nesen viņš man tā paziņoja, ka gribot tā pa īstam, baznīcā un tā :D es tā dīvaini paskatījos, jo viņš bija tas, kas gribēja sarakstities nevis kāzas baznīcā. Tagad tikai jāizdomā kas un kā. Bet vai tad cilvēkiem ir obligāti jāprecas, lai viņiem varētu būt bērni? Nu nē, man tā liekas.

Un kas tur slikts, ka cilvēkam gribas arī padzīvot pašam sev? M? 26 gadi nav 36 gadi, kad vilciens jau sāk iet garām, ne arī 46 gadi, kad vilciens jau ir paskrējis garām. Lai taču cilvēki padzīvo arī paši sev, ja grib.
____________________________________________
Labi, varbūt 26 gados no vīrieša tas ir par daudz prasīts, bet vīrietim ir jājūt, kad viņa otrai pusei TAS (bērns/prieks/dzīves piepildījums/nebijušas sajūtas/jauna, bet - citāda mīlestība) ir vajadzīgs. Ja jau mēs runājam par attiecībām, kurās vēlamies, lai labi un piepildīti jūtas ne tikai vecis, bet arī autore, tad otrai pusei ir jāņem vērā arī šīs puses vēlmes un vajadzības. Un, ja es pareizi saprotu, tad meitenei tādas vēlmes un vajadzības šobrīd ir.
Vakariņas gribi? Nē, un - viss! :-)

Melns, man liekas, ka bērns ir daudz svarīgāks par vakariņām vai kādu citu dzīves prieku. Kā vispār kaut ko tādu var uzspiest? Tā arī rodas vientuļās mātes.
Iespējams, Emigrantes vīrietis padomās un nonāks līdz tam, ka vēlas bērnus, bet ne tagad uz sitiena, kad Emigrante to ir izsapņojusi. Tāpat kā bija ar kāzām..

bet nesen viņš man tā paziņoja, ka gribot tā pa īstam, baznīcā un tā es tā dīvaini paskatījos, jo viņš bija tas, kas gribēja sarakstities nevis kāzas baznīcā.

Labi, paldies jums visām. Ņemšu vērā visus faktorus.

Pievakare! Es jau čortojos pie sevis. Praktiskā ieteikuma daļa ir parunāt ar vīrieti nevis no "es gribu" pozīcijas, bet no pozīcijas "kā vārdā to visu to visu dari, mīļais?" Pelnām naudu, būvējam mājas, izglītojamies, par ko arī naudu maksājam, stresojam darbā, strādājam virsstundas, cīnāmies un saņemam paaugstinājumus amatā, bet bērnu nav! Tad kāda suņa pēc tas viss? Kam tā māja? Es saprastu, ja "sēžam aizkrāsnē, urbinām degunu un kasām vēderu". Bērnu nav. Nav - un nevajag!

Nu moins! Var arii cilveeks vienkaarshi nebuut gatavs beernam uz doto briidi. Vai arii beerni nepatiik.
Melns ja beernus neciesh, tad tavs padoms nenostraadaas un tas vairaak liekaas dereetu, lai uzspiestu 40 gadiigam uz pogaam. 25 un 30 gados viirietim veel skjiet, ka ir dziive tikko saakusies un ka veel visu paspees. Ap 40 gadiem ir tas laiks, kad tie, kuri beernus agraak negribeeja, saak paardomaat, jo redz spogulii savus sirmos deninjus un saak apzinaaties, ka nav muuzjiigi.