Jaunās māmiņas

Ļoti nepatīk man šie izdomātie standarti.

par mammu jākļust no kādiem 24 gadiem

Par mammu jākļūst tad, kad cilvēks tam ir gatavs un var bērnam nodrošināt normālus apstākļus, kaut vai 18 gados, jo cilvēki ir dažādi, kāda jau tam ir gatava savos 18, cita vēl nav 30.

P.S. nerunāju par neplānotu grūtniecību.

Nu nav gatava viņa bērnam, bet nākas tēlot.

Un vai tiešām TU esi tas cilvēks, kas var ko tādu noteikt- ir gatava vai nav??

Nu vārdu sakot esmu par to, ka par mammu jākļust no kādiem 24 gadiem, ne ātrāk.

Silti iesaku nebūt tik kategoriskai.

PS. Piedod, bet es negribētu sev tādu draudzeni kā Tu, kas aiz muguras tik neglīti runā, tā vietā, lai priecātos par pārmaiņām un tās atbalstītu.

Es šo cilvēku pazīstu ļoti labi un redzu, kad tēlo un kad ne. Tas bija piemērs.
Un reti kura jaunā māmiņa plāno bērniņu. Visbiežāk iekrīt.

Man apkārtējie lielākā daļa savus bērniņus ir plānojuši, tāpēc manu draugu / paziņu lokā tomēr vairums neiekrīt. ;)

Kad esi gatavs, tad arī ir īstais laiks.. neatkarīgi no vecuma.

Citas mātes 30 gaods staigā kā svilpastes un "teļo" baigās mammas, kaut galvā vēl tīņu gadi.
Man pazīstamas meitene piedzmedēja mazu puikiņu 14 gados..un ziniet - daža laba 30 gadīga, varētu vēl pamacīties kādai ir jābūt mammai (attieksmes ziņā).

Domā,ja nav rūpīgi plānots, tad nav gaidīts un mīlēts?

Un reti kura jaunā māmiņa plāno bērniņu. Visbiežāk iekrīt.

Un? Vienmēr esmu teikusi, ka ir MILZĪGA atšķirība starp nevēlamu un neplānotu grūtniecību.

Drīzāk izskatās, ka pati neesi gatava samierināties ar to, ka draudzenei būs bērns.

Sanita, Tev pašai bērni ir? Gaidībās esi?

Arī gados jaunas māmiņas var būt labas mātes. Gadu skaitam šajā jomā nav īsti nozīmes.

Mazā losīte.
Es plānoju un vairums paziņu plānoja ta ka nevajag.

es paliku stavoklii 19 gados, un domaju, ka esam gana labi vecaki, lai gan bernins pieteicas neplanoti (bet attiecibas), neuzskatu, ka vins ir mazak milets ka tad ja butu planojusi :)

un par jaunajam maminam neko sliktu nevaretu teikt, ja vien cilveks tam ir gatavs un spej uznemties rupes, tad kapec ne?

Es apmēram sapratu, ko autore grib pateikt. Esmu 100% jaunā māmiņas. Šobrīd ir 22. Bērnu plānojām tikai ap 24, kad viss būs nokārtojies. Notika kā notika. Pirms tam arī nebiju bērnu fane. Bet kkā veselais saprāts nāca pār mani. Par savu rīcību ir jātbild. Varbūt tava draudzene tgd arī saprot, ka pirms tam bija nepareiza tā izsakoties. Tgd kad ir bērns daudz savādāk skatos uz visādām lietām. Agrāk nevarēju izturēt raudošus mazuļus transportā. Nu viss mainās. Šodien mēs domājam tā, rīt jau savādāk.

Daudzām jau ir tā, ka visu laiku saka nē un nē, bet tad, kad bērniņš pieteicies, iemīl viņu. Tā ka nevajag uzreiz 100% domāt, ka viņa tēlo, varbūt tiešām ir mainījsi domas. Un ko tad viņai labāk dzīvot ar negatīvu attieksmi un noskaņoties slikti vai labāk pozitīvi pieņemt gaidāmās pārmaiņas un priecāties par tām, pat ja nebija īsti plānots?

Autorei laikam ir ļoti jauna, jo tādas mūļķības var uzrakstīt tikai jauna un nepieredzējusi dzīvē meitene!!

Es par māmmiņu kļuvu 25 gados, un līdz pēdējai dienai nebiju tam gatava, bet tagad manam bērnam ir trīs gadi un esmu pati laimīgākā mamma pasaulē, jo bērns dod tik lielu laimi un mīlestību, ka tas nav vārdiem aprakstāms un tas viss nāk tikaia r gadiem nevis uzreiz kad piedzimst bērns :) tās kuras jau ir māmiņas vairākus gadus zin par ko es runāju :)

Vispār dažreiz tieši iekrišana ir labākais, kas var būt, jo tā cilvēki saņemas uz bērnu, jo savādāk tikai stiepj laiku, jo uzskata, ka nekad nebūs īsti labi bērnam.;)

un vai nav vienalga, ka draudzene tēlo tagad, gan jau, kad bērns pa vēderu sāks kustēties un piedzims, tad atnāks īstās mātes jūtas un vairs netēlos, atbalsti viņu un priecājies. ;)

Sanita, pastāv tāds uzskats, ka pēc 30 bērniņiem vairāk var kaut kas atgadīties, bet zem 30 bērniņi dzimst veselīgāki.

Un reti kura jaunā māmiņa plāno bērniņu. Visbiežāk iekrīt.

Par šo gan nevajag vispārināt.

Tas tiešām ir pilnīgi un galīgi atkarīgs no cilvēka.
Kā jau te meitenes minēja - kāda divdesmit gados var rūpīga, mīloša māte, bet cita trīsdesmit gados tik ļoti nepiedomās par bērna vajadzībām.
Turklāt man šķiet, ka nav tādas zelta sundas, kad kāda varētu teikt - jā, es tagad esmu gatav bērnam!

Atceros, ka man māsa teica - ja viņai tagad nebūtu tie divi foršie puikas, viņa, droši vien, jorpjām teiktu, ka nav gatav bērnam.

Par mammu jākļūst tad, kad cilvēks tam ir gatavs un var bērnam nodrošināt normālus apstākļus, kaut vai 18 gados, jo cilvēki ir dažādi, kāda jau tam ir gatava savos 18, cita vēl nav 30.

P.S. nerunāju par neplānotu grūtniecību.

pazīstu meiteni, kuai 18 (ja pareizi atceros) gados piedzima dēliņs- tagad viņa priecīga stāsta par dzīves situācijām, kuras liek smaidīt. Paralēli meitene attīstās- mācās, strādā labā vietā.
Turpretī, ja man vajadzētu iedomāties kādu citu personu, kurai tagad 18..man puzle kopā nesaliktos, ja viņai mazulis pieteiktos. Tpfu, tpfu, tpfu...

katram savs laiks.
sākumā domāju, ka būšu baigā karjeriste vai kaut kas uz to pusi. Tagad, mainoties dzīves situācijai, saprotu, ka gribu mazuli.