Vai kādai ir bijis līdzīgi?

Kāds bija viņa arguments vēlmei padzīvot atsevišķi? No labas dzīves neviens prom neiet

Jūtas pret partneri nepazūd tāpat vien. Vai arī ikdienā vienmeŗ tava māte kontrolējusi visas viņa gaitas? Ja tā, zini, nebrīnos, ka cilvēkam apnika dzīvot kā zem lupas.

beibe.marta - vins saka,ka vaina esot vinaa,ne manii,ka vairs nav ta dzirksteliite... dziive vinam slikta nebija, veel sodien vins man teica,ka es vinu esmu apkalpojusi visur kaa mazu beernu,ka vinam pasam nekas nebija jaadara...

beibe,marta,nee ,mana mamma nav kontroleejusi vinu, vina tik nesen atbrauca uz so valsti pie mums un tuuliit jau brauks prom.

Man liekas, ka Tev būtu jāsāk ar sevi. Izklausies pēc control - frīka.

es vinu esmu apkalpojusi visur kaa mazu beernu

Šitais jau uz mammu velk.

Dabuj pati sev dzirkstelīti, un par vīrieti un attiecībām nebūs jāraizējas.

Ieva

Jāsaka ko man reiz teica viens vīrietis. Ja vien vīrietis nav ar novirzēm tad viņš nekad neiekāros savu mammu, tādēļ attiecībās nevajag kļūt par puiša māti un appuišot priekšā pakaļā.

vanila un beibe.marta-savaadaak nevareeja. kad kaut kas nebija izdariits, vins visu laiku stresoja un aardiijaas, draudeeja,ka buus jaameklee cita sieva,kas to varees izdariit,ja jau es nevaru-tas gan bija jokojot,bet nu dzirdeeju no vina to biezi. pie friziera pat nevareeju izskriet,peec stundas jau zvana un aardas,kaapeec nav eest atstaats,ka naakamreiz es nekur netiksu.

Nožēlojami, ļoti nožēlojami

karamelle, es tev piekriitu. man tiesaam par sevi ir kauns, bet ir taa,ka es sev neko nevaru padariit,briizam it kaa viss ok, turos, bet briizam uznaak taada kaa panika un tad sadaru lietas,ko nevajadzeetu,par ko man pasai ir kauns pat no mammas.

Karamelle, ak, nevajag, nenožēlojamā.

Man te liekas, daudzas neizprot, kā dzīv mainās, kad dzīvē ienāk bērns. Jā, arī es esmu grūtākajos brīžos domājusi par pašnāvību ar tādu pašu domu - labāk, lai meita nāk pie kapa nekā apmeklē mani tvaika ielā. Bet nedomāju, ka jebkad to izdarītu. Lai, nu, kā, vājuma brīži nav nekas nožēlojams.

Man jau vienkārši šķiet, ka puisim bija par daudz "Tevis" - tas mātišķums un gādība. Īpaši, ja pasaka, ka ir nepieciešamība pēc Tevis noilgoties. Piekrītu vienai no meitenei, ka Tev vajadzetu daudz vēsāku attieksmi pret viņu, pats atskries atpakaļ, ja tā ir tā īstā problēma.

Ance,paldies par atbalstu.

vanila un beibe.marta-savaadaak nevareeja. kad kaut kas nebija izdariits, vins visu laiku stresoja un aardiijaas, draudeeja,ka buus jaameklee cita sieva,kas to varees izdariit,ja jau es nevaru-tas gan bija jokojot,bet nu dzirdeeju no vina to biezi. pie friziera pat nevareeju izskriet,peec stundas jau zvana un aardas,kaapeec nav eest atstaats,ka naakamreiz es nekur netiksu.

Nu bet tā bija Tava iespēja iemācīt viņam cienīt tevi!!! Ko nozīmē savādāk nevarēja??? Ja mani kāds attiecībās izrīkotu kā armijā, es pagrieztos un aizietu, turklāt momentā. Ko izdabā katrā sīkumā savam vecim un pēc tam brīnies?? Tas nav tēvs, kuram tevi jāsarāj, ja kaut kas nav izdarīts. Mīļotais vīrietis ir blakus, lai atbalstītu un pasargātu. Lai mīlētu! Šaubos, vai jūsu attiecībās vispār ir mīlestība. Rūpes? Varbūt - turklāt tikai no tevis un ar diezgan lielu baiļu piejaukumu. Tavs vīrietis vispār izklausās pēc kompleksaina tēviņa.

Ieteiktu Tev veltīt laiku pārdomām par tēmu, kas vispār ir attiecības, un ko tu vēlies saņemt no cilvēka sev blakus. Iemācies sevi cienīt, un galvenais, mīlēt. Tad nāks viss pārējais.

Vanila, sis ir labs padoms,paldies. Ar logisko sapraatu es to visu saprotu, bet zinu,ka driiz jau man atkal uznaak taas panikas leekmes. Kad es iedomaajos,ka vins vareetu saieties ar citu, tad man vispaar aiziet ciet. Es vinu miileeju, ruupeejos, un pretii sanemt taadu nodeviibu - nezinu,kaa izskaidrot so juutu kokteili...

Iemesls,kaadeel vinam esot apdzisusas juutas - es neesot bijusi pietiekami paklausiiga. vinam vajagot sievieti,kas 100 procentiigi vinam pakļaušoties.

Ance, nu kāpēc uzreiz vai kaps vai psihene? Vai tiešām nevar saņemties, ja ne sevis, tad bērna dēļ (un tam būtu jābūt milzīgam stimulam) un beigt domāt visādas muļķības? Kā vispār var pieļaut domu kāda idiota dēļ ziedot savu dzīvi absolūti bezjēdzīgi!!! Nu kāpēc kas tāds vispār ir jāapsver? Un par ko gan būtu jājūk prātā, es arī nesaprotu. Ne viņš ir miris, ne pazudis bez vēsts. Vienkārši pārstājis mīlēt (ja vispār ir mīlējis) un pametis. So what?!...
Piedod par sašutumu, bet pašnāvība vīrieša dēļ (kurš pat nemīl un neciena) ir tiiiiiiik tizli, ka trūkst vārdu!...
Jā, vājuma brīžī ir saprotami un pieļaujami, bet taču tam visam ir jābūt saprāta robežās!

Un, Ieva, 4 laulības gadi un šādas problēmas nav normāli. Un izskatās, ka attiecības jums nekad nav bijušas labas šī vārda īstajā nozīmē. Nav normāli ne tas, kā viņš tur kaut ko pieprasīja un tagad spēlē kaut kādu bezsakarīgu teātri; ne tas, ka tu esi vāja un bez stingras nostājas un principiem.
Vienīgais ieteikums no manis - iesniedz šķiršanos, pasaki to vīram, nogriez visus ceļus pie tevis, aizbrauc atpūsties uz kūrortu, sakārto savas domas, gūsti mācību no kļūdām un sāc jaunu dzīvi neatskatoties pagātnē!
Pretējā gadījumā, sabojāsi dzīvi sev un bērniem! Nedomāju, ka jebkāds vīrietis ir tā vērts...

Nevis miileeji un ruupeejies, bet gan ljaavi sevi izmantot. 100% pakljaaviiba, ha! Lai audzee baardu, sien turbaanu un meklee sievu kaadaa no 3. pasaules valstiim.

Ieva - ja viņam vajag tādu sievieti, tad viņš vispār nav Tevi pelnījis un Tev jāsāk domāt par to, ka viņš nu galīgi nav Tevis cienīgs!
Nav īsti šim cilvēkam kaut kas kārtībā.

Pag, vai vinjsh vsp ir latvietis?

Vanila, sis ir labs padoms,paldies. Ar logisko sapraatu es to visu saprotu, bet zinu,ka driiz jau man atkal uznaak taas panikas leekmes. Kad es iedomaajos,ka vins vareetu saieties ar citu, tad man vispaar aiziet ciet. Es vinu miileeju, ruupeejos, un pretii sanemt taadu nodeviibu - nezinu,kaa izskaidrot so juutu kokteili...

Tavas panikas lēkmes ir pašapziņas pārbaude. Un šī viņa aiziešana ir vēl viena.
Iemācies būt pašpietiekama, iemācies būt mierā ar sevi un saproti, ka tava laime ir atkarīga no tevis pašas nevis no cilvēka, kas tev blakām. Saņem sevi rokās un sāc analizēt, kāpēc tu esi tāda, kāda esi, izdari secinājumus, mācies no savām kļūdām un viņa aiziešana būs labākais, kas ar tevi noticis.