Atgadījumi ar telefonu

priekšniekam viena čoma vietā nosūtīju īsziņu "bučiņas svētkos :* :* :*" :D priekšnieks atzvanīja ar wtf jauājumu :D tā nosarku, jo darbā esmu nopietnā meitene, ka vārdu "bučinas" un bučiņu smaidiņus galīgi nelieto :D

Kad biju bērns, telefons mums parādījās, kad man bija ~6 gadi (stacionārais). Mēs ar brālēnu izdomājām numurus, zvanījām un prasījām:
"Jums zilonītis mājās ir?"
Parasti atbildēja, ka nav.
Tālāk prasījām: "A siltais ūdens jums vakarā būs?" Jo parasti vakaros visiem bija siltais ūdens.
Un tad mēs teicām : "Nu tad mēs nāksim pie jums zilonīti mazgāt!"
Un abi kā traki smējāmies, un metām klausuli nost.
Tagad nevaru atcerēties, kur mēs to "zilonīti" izrāvām :D varbūt kādas multenes iespaidā, nezinu.

Draudzenei organizējām dzimšanas dienas ballīti, rakstīju otrai draudzenei par dāvanu, un ātrumā nosūtījās gaviļniecei :D Bet uzreiz zvanīju un teicu, lai dzēš ārā, ka nedrīkst lasīt saņemto sms :D

Jau rakstīju citā diskusijā:

Reiz drauga māsai nosutīju draugam adresētu SMS ar tekstu: "Čau, sīkais. Gaidu mājās tevi un tavu mazo draudziņu. Viss jau gatavs, varam sākt."

Jāpaskaidro, ka ar mazo draudziņu tiešām nebija domāts TAS, bet viņa darba kolēģis, kurš ir īss augumā, tāpēc esmu viņu iesaukusi par azo draudziņu. Gaidīju abus mājās no darba, jo biju samarinējusi gaļu, ko bijām plānojuši uzcept pie ezera.

Bija grūti to izskaidrot drauga māsai, kad viņa atsūtīja whatafak īsziņu.

man bija pazīstams viens puisis, kurš naktīs sūtīja kaut kādus burtu virknējumus. no rīta vienmēr atvainojās, teica, ka pa miegam. scary.

kad biju maza, zvanīju savai draudzenei, bet telefonu pacēla viņas mamma, sarunas beigās tik sapratu ka kaut kas nav tā :D tad palūdzu pasaukt pie telefona draudzeni :D

Bāc, nepamanīju šo diskusiju. :(

un vēl ironiskāk- draugs šon pazaudēja savu telefonu.

tieši tikko izlasīju: http://www.delfi.lv/sievietem/relationships/dzive/ruk-ruk-kuce-un-vilnas-zekites-stasts-par-noklidusajam-iszinam.d?id=43279011

Man ir bijuši vairāki fail šajā sakarā :D
Piemēram, esmu rakstījusi draudzenei sms, ka dāvināšu draugam svētkos to un to, bet beigās nosūtu pašam draugam. :D bieži vien sanāk arī otrādi - nosūtīt citiem to, ko gribēju draugam sūtīt. jo pārsvarā man viņš sms ir saraksta augšgalā un citreiz kad sūtu uz ātro, aiz ieraduma nosūtu tam, kam pēdējam rakstīju sms. :D

Klasika – sarakstijos ar draudzeni un vienu puisi, gribeju aizrakstit draudzenei tas Janis galigi garam – riktigs lohs un aizsutiju puisim!

Neko smieklīgu neatceros, bet, kad lietoju skārienjūtīgu telefonu, tad man reizēm īsziņas pašas rakstījās (es, piemēram, atveru to, kur jāraksta īsziņas un, lai gan nekam nepieskaros, sāk rakstīties vai arī pati kaut ko saspiežu, neatverot īsziņu rakstīšanu, nobremzējas un tad pats atveras, rakstās). Pirmo reizi, kad tā bija, nobijos, pie kam tas bija nakts laikā, bet tad sapratu, ka vienkārši telefons gļuko. Ja būtu konkrēti vārdi uzrakstīti, nevis bezsakarīgs burtu virknējums, laikam tajā naktī noģībtu. :D

Biju izšķīrusies ar draugu, kādu laiciņu. Pagatavoju pusdienas, bija jātaisās uz darbu, dzīvoju kopā ar māsu. Uzrakstīju sms, ka esmu uzvārījusi gardu zupiņu, pēc treniņa būs kāreiz. Pie biežāk lietotajiem numuriem nepaskatījos, ko nospiedu, bet nosūtīju ex draugam.
Atbildē saņēmu "zupa, ta zupa, a izlīgšanas seksiņš arī būs?" Nosūtīju sausu atbildi, ka kļūdījos numura izvēlē, viņam netiek piedāvāts nekas.