Karma man saistās ar kaut ko tādu, ko nevar mainīt un no tā paliek bail. Tāpēc, ka visas sievietes mūsu rados nav īsti nekad bijušas laimīgas. Redz, kad sāku domāt par to, liekas, ka jau pievelku ar domu spēku. Tāpēc ikdienā par to necenšos domāt un ticēt tam.
Bet kad tiešām aizdomājos par to rodas jautājums, kāpēc rodas tādas sakritības starp meitas likteni un citu radinieču likteni. Ja ņem par piemēru manējās radinieces, visas labestīgas, sirdssiltas un skaistas. Nesaprotu kāpēc tā.
Turklāt, kaut kad nesen palasīju raksturojumu savai astroloģiskajai kartei, izlasīju tādas lietas, kā piemēram, veidoju attiecības aprēķina vadīta, un dzīvē diez vai izjutīšu patiesu laimi attiecībās.
šis teikums priekš dažiem jūtīgiem cilvēkiem vispār ir slepkava. Tad sākas vēršanās pie nezināmām tantēm, kuras mēdz izkrāpt naudu, sākas psiholoģiskas problēmas, jo savas nelaimes viņas sāk izskaidrot ar to, ka pat astroloģiskā karte saka, ka nav lemts. Nē..
Es ticu karmai, ja cilvēks dara ļaunus darbus attiecībā pret kādu (bumeranga princips), bet es neticu tam, ka nabaga cilvēkam, kurš savas dzīves laikā, ļaunākais - nominis gliemezi, vienkārši ne par ko neveicas tāpēc, ka tāda karma no iepriekšējās dzīves vai kaut kāda ķēde no radinieku puses.