Sveikas!
Tātad, pēc ļoti ilgiem laikiem satikos ar vienu puisi. Bija sarakstes pagājušajā jūlijā, bet nesatikāmies, jo viņš nebija Latvijā. Tad viņš man uzrakstīja oktobrī, bet toreiz man jau bija puisis un liku viņam to arī saprast. Tad nu tā, par pārsteigumu pagāš6dien viņš man atkal uzrakstīja pēc šiem mēnešiem, protams, es jau ilgu laiku esmu brīva un negaidot neko, pati nākamajā vēstulē pateicu - satiekamies šovakar! Iedevu savu nr un aizskrēju tālāk darīšanās. Tajā pat vakarā arī satikāmies. Un deam, šis bija tas gadījums, kurā nespēju tā viegli ieskatīties acīs, jo viņš man liek apmulst. Pievelk kkas. Satiekoties apskāvāmies un tā. Jautāju, braucot mašīnā, kāpēc nav meitenes viņam vēl (viņš jau arī bija paspējis pabūt attiecības kopš tā jūlija pusgadu), viņš man atbildēja, ka, iespējams, viņa sēž man blakus. Tad vēl visādas tādas jaukas frāzes bija utt. Man ir princips, ka nekādu skūpstīšanos pirmajā tikšanās reizē nevēlos un tā, tad arī atvadoties vnk pateicām čau viens otram un tā. Pajautāju tikai, kāpēc ienāca prātā man uzrakstīt un viņš pateica - iespējams, tā bija zīme no augšas.
Tātad - jā, man viņš radīja sen nebijušu interesi, iepatikās. BET! Nākamajā dienā pati uzrakstīju, apjautājos, kā tika mājās un tā, arī kāds iespaids par mani radās, uz ko viņš atbildēja, ka tas lai paliek pie viņa, kad pateicu, ka gan jau kkas slikts, viņš teica, ka to es pati izdomājot. Ok, vakar atkal pati uzsāku saraksti, viņš man uzdeva pretjautājumus, bet nav nekādas norādes par to, ka es viņam esmu tā iepatikusies, vai aicinājums uz nākamo tikšanos. Nekā tāda. Labi, viņš ir gados vecāks, kā jau visi mani izredzētie, varbūt arī tur slēpjas tā neuzbāzība vai kas?
Tagad domāju vairs pirmā nerakstīt, varbūt pa ātru gribu visu un uzreiz? :)