Kārtējā ideja :D

Ja apmierina tas, ko māca tajās programmās, tad ej un dari. Es domāju, ka vislabāk šajās jomās iet tiem, kuri plāno darboties personīgi, nevis sēdēt par šuvēju kādā firmā (tas tikai piemērs).
Zinu, ko gribu ļoti, ļoti, bet nesanāks to pagaidām realizēt, tādēļ izvēlējos no visām profesijām sev tuvāko. Augstskolas nesniedz to, ko vēlos.

kad jūs sapratāt ko patiešām vēlaties studēt?

vienmēŗ esmu zinājusi, ka studēšu ekonomiku. Man vienkārši padevās ļoti labi matemātika, informātika, ekonomika un sports. Nu, nekas cits tur nevarētu normāls sanākt :D

Gāju uz profeni ar domu, ka friziera darbs ir mans sapņu darbs. Mācoties sapratu, ka pietiks ja to darīšu hobija līmenī, un sapratu, ka gribu kaut ko es uzņēmuma vadīšanu, ekonomiku un finansēm studēt. Aizgāju studēt uzņēmējdarbības vadību, kādā 2. kursā, ka gribu jurisprudenci studēt. Pagaidām vēl nestudēju, bet ir visi materiāli ievākti, un izvēlēta potenciālā izglītības iestāde. Bet nesteidzos ar sākšanu, jo sāku apsvērt ideju par izglītību ārvalstīs.

Materiālzinātnes forša lieta. Sīkā māsīca studē. Pati ir bez nerviem un knapi dzīvību velk, bet kad paklausos ko viņi tur dara, izklausās interesanti. :)

jākārto iestājpārbaudījums zīmēšanā par šo nevarēju atrast konkrētu informāciju, kas tajā būs jādara, neesmu īsti zīmēšanas talants, bet varu mēģināt apgūt vajadzīgo

Saprotu tagad, kad esmu pabeigusi gandrīz bakalauru un saprotu, ka nafig man viņš vajadzīgs :D

kad jūs sapratāt ko patiešām vēlaties studēt?

Es vēl joprojām nezinu, ko gribu :(
Pēc vidusskolas iestājos tajā programmā, kur tiku budžetā. It kā patika un bija interesanti, bet... nepabeidzu.
Arī tagad ir iespēja kaut ko mainīt savā dzīvē, bet es nezinu, uz kuru pusi man skatīties. Ienīstu šo sava rakstura šķautni un neizlēmību.

Tas ir Latvijas viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem.. Normālās valstīs ir tā, ka ja cilvēks aiziet mācīties, piemēram, inženierus, viņš zina- ka pēc tam viņam tiks dota iespēja iekļauties darba tirgū. Jo pieprasījums ir.

Bet Latvijā.. Latvijā ir tā, ka no 10 cilvēkiem labi, ja 2 strādā savā profesijā, kuru ir mācījušies. Ne tāpēc, ka stulbi, ne tāpēc, ka slinki, bet tāpēc, ka Latvijā nav pieprasījuma.. UN nav nekādu ideju nākotnei(valsts līmenī). Ir tikai daudz, daudz(un vēl nedaudz) dažādu mācību programmu, kas, atšķirībā no rūpniecības, nav nolikvidētas..

UN rezultātā šo diskusiju var pārvērst par kārtējo "aitu un cirpēju" diskusiju, kur tie divi cilvēki, kas strādā savā profesijā, aizstāvēs viedokli, ka katram ir iespējas, bet pārējie būs vai nu aizbraukuši, vai darīs kaut ko absolūti citu par mazu samaksu.

Likās, ka atradu to, kas patīk, bet nekā. :D Tā kānevar ticēt tam pirmajam ''šis toč ir mans''. :D

jūtos stulba, jo visiem šķiet jau sastādīti 10 gadu plāni, bet man plāni mainās ik dienu tādi kā es laikam nekur tālu dzīvē netiek

kad jūs sapratāt ko patiešām vēlaties studēt?

Es sapratu viena notikuma dēļ ap kādiem 15 gadiem, tomēr to neuztvēru nopietni, bija dažādi citi varianti un kā pārdomātu lēmumu pieņēmu tikai pēc eksāmenu nolikšanas. Kamēr gaidīju rezultātus, tikmēr aktīvi meklēju, ko, kur studēt līdz nonācu, ka šis būs labākais variants. Iestājos, viss patīk, tomēr, ņemot vērā dažādas problēmas citās dzīves jomās, pašlaik arī ir tāds noskaņojums un pārdomas, ka liekas - tomēr nav īstā izvēle. No otras puses, tiešām tad nemaz nezinu īsto izvēli un šīs studijas/profesija man joprojām patīk. Tā man līdz ar noskaņojumu un noslogotību lēkā "negribu studēt" uz "gribu studēt", tomēr šovakar ar savu pašreizējo noskaņojumu esmu tikusi līdz "gribu studēt un centīšos nepadoties". :D

Tāpēc domāju, ka ir liela iespējamība, ka cilvēks ilgu laiku nespēj saprast, ko viņš patiešām vēlas no dzīves un ko spēj. Līdz ar to visu to plānu kalšana desmitgadei un savas profesijas zināšana kopš bērnības daudziem nemaz neder, vēl dažiem liekas, ka der, bet vēlāk viņi saprot, ka vīlušies. Protams, ir daudz arī pozitīvo iznākumu, tādus cilvēkus apbrīnoju. :)

Ja ir interese par šādām lietām, tad ,manuprāt, ir daudz perspektīvāk apgūt kādu no šīm profesijām, nevis izmācīties par kaut kādu dizaineri ... Lai gan man jau šķiet, ka LV nav attīstītas apģērbu rūpniecības.

es gaaju macities,tikai tapec,ka vecaaki lika iegut augstaako.... un man pilnigi neinteresee tas,ko studeju... tagad mekleju savu lielo dzives milestibu ,ar ko veelos pelnit naudu un tad sakt macibas :D

Es zinu meiteni, kas ir pabeigusi šo programmu un strādā Maximā! Bet ne jau programma ir īsti rādītājs, ļoti bieži jaunieši studē to, kas pašiem nemaz nepatīk, nepadodas - ne katrs var būt labs programmētājs, lai cik ļoti vilinātu lielais atalgojums un ne katrs var būt labs jurists, lai cik vilinātu tas, ka prestižs darbs un tamlīdzīgi.

Aizej vispitms uz RTU un tad doma par to,ka tev nebus profesija,busu barga,bet RTU ir vieta kur cilveki macas un nakotne nepazud,tur ir loti lielas prasibas. Es domaju,ja ari ta profesijas,kas tev patik valstij liekas nevajadziga,nepieprasita, bet tev tas ir sapnu darbs,tad ej tur,jo ar lielu gribu,darbu un pasapzinu var pats radit darba vietas saja nozare valsti. Galvenais ir atrast to,kas padodas,un iet uz talaku merki,proti,visu laiku attistit ieguto.

es izdomāju ko gribu mācīties jau īstenībā 8. klasē:)
ar paziņu palīdzību stādāju tajā jomā, kur mācījos.
mums darba vienai sievietei ir divas augstākās un viņa priekšnieka pajautāja vai viņam viņu vajag un priekšnieks apzinoties to ka viņai ir vēlviens diploms pateica, ka vajag un pacēla algu. uzskatu, ka tomēr ar priekšnieku vieglāk manipulēt, ja tev ir vairāk kā viens diploms

90% no meitenu saja diskusija nav ne jausmas,ko maca RTU sajas fakultates...vai ne?:D
Loti smagi:) es pati saubos vai pavilktu so universitati

:D latvijā ir attīstīta apģērbu ražošana. jā, tā nav milzīga, bet par neattīstītu to nevar nosaukt.
ogres triktotāža, tie daudzie pupturu ražotāji, lauma. vairāki mazie ražotāji, kas strādā uz līgumdarbiem. jā, protams, nav mums izcēlusies pašu dizainētu parpalu ražotāja, bet to visu var mainīt, ja tos vecos krabjus kāds nomainīs.

Rudenī izdarīju savu izvēli par labu Apģērbu un tekstila tehnoloģijām. Februārī, pēc tiešām ļoti sekmīgi nokārtotas pirmās sesijas tomēr nolēmu, ka mācības šajā specialitātē neturpināšu.
Ja ļoti patīk un padodas ķīmija, fizika, visādas tehniskās lietas, rasēšana un patīkama vide nav tik svarīga, un pats galvenais ir kāda jausma par šūšanu, konstruēšanu un gribas to apgūt pamatīgāk, tad Tev derēs.
Man pašai ļoti prasījās pēc kā radošāka. Daudz bija priekšmetu pirmajā kursā, kas īsti neattiecas uz šo specialitāti. It kā jau visiem pirmais kurss RTU ir tāds, ka nu vienkārši jāiztur un jāpaciešas..
Vēl mani nogruzīja tas, ka mums pašiem nebija savas ēkas, attiecīgi bija jāskraida pa pus Rīgu - Ķīpene, Meža iela, Torņkalns. Solīja, ka nākamruden būšot visas studijas vienā telpā.

Bet pats galvenais jau laikam tas, ka vienkārši neizvēlējos īsto specialitāti. :)



Draudzene, savukārt, studē to dizainu. Tur ir krietni radošāk, jā.

kilometrs tu ļoti palīdzēji ,gribu tur kur radošāk :)) liels liels paldies ;)

iestājeksāmeniem dizaineros der patrennēties kapiteļus zīmēt, man šķiet. kaut kādas perspektīves, proporcijas utml

kilometrs cik procentuāli nosaka zīmēšanas iestājeksāmens? Vai ir iespēja tikt cauri, ja neesmu mācījusies zīmēšanu?