Es jau saprotu, ka hormoni dara savu. Bet visi tie viņu izgājieni kopš gaidu bēbi, vakar baigi parāva. Piemēram:
drauga māsas teiktais : "Mēs jūs neaicinājām, jo likās, ka jums būs garlaicīgi"(viņas dzīvesbiedram svinēja dzimšanas dienu)!
Tā pati māsa tagad baigi pārdzīvo par mana veikaliņa slēgšanu, bet ziedus iet pirkt pie konkurentiem! Attaisnojās ar to, ka pie mums no pavasara ziediem ir tikai tulpes, bet viņa grib narcises. Tajā dienā mēs atvedām kaudzi ar narcisēm un pie konkurentiem viņa nopirka TULPES!
Tad visi organizē tādus pasākumus, kur es īsti nevaru piedalīties, beigās vēl nosaka: "nez vai Tev būtu prātīgi piedalīties" Sāka likties, ka grūtniecība ir kāda lipīga, nāvējoša slimība un man labāk tupēt 4 sienās...
Drauga māsīcas pateiktais: Kad jau gaidīju bēbi "Ceru, ka jūs neplānojat tuvākajā nākotnē bērnu!", "Tu nejūties kā citplanētiešu kuģis, kurā mazs citplanētietis aug?"
u.t.t.
Un tad vēl draugs.. par visādiem sīkumiem vakar kašķējāmies. Un tad tas viss man kaut kā sakrājās kopā un parāva uz pinkšķi un tā vietā, lai draugs mani mazliet pamierinātu, viņš pagriezās uz otriem sāniem un aizmiga, tas vēl vairāk parāva manas emocijas. :(