Pilnīgs motivācijas trūkums

1283

Reģ: 02.09.2012

Sākoties pavasarim izjūtu ļoti spēcīgu motivācijas trūkumu un vēlmi pēc izmaiņām tieši studiju ziņā. Tūliņ būs pabeigts 2. gads, bet priekšā vēl tik pat. Mani ir daudz neizdarītu darbu pie kuriem es vienkārši fiziski nespēju pieķerties, jo ir neizsakāms riebums un apnikums pret to visu. Zinu, ka slinkums tas noteikti nav (uz doto brīdi esmu pamanījusies gan pastrādāt, gan visu māju iztīrīt, gan iegūt savu dienišķo cosmo devu). Liekas, ka mācības ir pilnīgi veltīga laika izsķiešana par milzīgu naudu, jo studiju laiks ir 4 gadi, bet reāli lekcijas notiek vien 3 reizes nedēļā. Šobrīd vienīgais dzinulis ir tas nolādētais papīrs, bet arī ar to sāk nepietikt.

Gribēju jautāt, vai kādai no jums arī ir bijuši šadi lūzuma punkti un kā jūs tikāt ar tiem galā?

24.04.2013 15:14 |

vaboleens

4942

Reģ: 18.10.2009

man katru gadu pirms sesijas šis ir :D

24.04.2013 15:15 |

Burgerboy

500

Reģ: 11.04.2013

neķer krenķi, man arī ir motivācijas trūkums, slinkums, vēlme gulēt dīvanā un neko nedarīt, ko arī veiksmīgi realizēju dzīvē :(

24.04.2013 15:17 |

pumare

340

Reģ: 29.01.2009

Man vecāki palīdzēja tikt tam pāri, pasakot, ka ja pametīšu, tad gandrīz vai varu aizmirst par viņiem, ka nekad man to nepiedos. Nu pabeidzu, put plauktā, strādāju citā nozarē, žēl pazaudēto gadu.

24.04.2013 15:19 |

Lust For Life

1283

Reģ: 02.09.2012

Es jau darbojos šajā nozarē tāpēc man vēl jo vairāk liekas, ka nākamie 2 gadi bus pilnībā pazaudēti. Bet, no otras puses - papīrs.

24.04.2013 15:25 |

krista21

9169

Reģ: 23.02.2012

Par darbiem - visu dari pa maziem , maziitinjiem soliishiem. Katru dienu paveic vismaz vienu, un kad ir kaadi 10 paveikti, tad apbalvo sevi vai nu ar kaadu kaarumu vai ar ilgi kaarotajiem svaarkiem. Nevajag visam uzreiz mesties virsuu, taa buus gruutaak.

24.04.2013 15:29 |

Madonna ar ložmetēju

3084

Reģ: 29.01.2009

Manas studijas ilga 6 gadus... Jā, bija brīži kad visam neredzēju ne gala, ne malas. Pēc 1,5 studiju gada gribēju precēties un kardiāli mainīt arī studiju virzienu. Labi vien, ka neapprecējos, jo pēc tam cītīgāk pievērsos mācībām. Konkrētos mācību ciklos nejutu nekādu interesi, bet nu ko padarīsi, programmas ietvaros nodarbība obligāta.
Draugu, grupas biedru atbalsts. Mēs viens otru vilkām, jo tas izdegums nevienam nebija svešs. Kas tik kopā nav izdzīvots, mēs tiešām centāmies viens otru piesegt.
Par gaišu nākotni un viegliem darba apstākļiem jau sākotnēji nesapņoju. Tāpēc lielā mērā visus studiju gadus mani pavadīja neziņa par nākotni, kas vēlmi studēt nestiprināja. Zināju, ka jāpabeidz...čerez ņe mogu

24.04.2013 15:31 |