Manas studijas ilga 6 gadus... Jā, bija brīži kad visam neredzēju ne gala, ne malas. Pēc 1,5 studiju gada gribēju precēties un kardiāli mainīt arī studiju virzienu. Labi vien, ka neapprecējos, jo pēc tam cītīgāk pievērsos mācībām. Konkrētos mācību ciklos nejutu nekādu interesi, bet nu ko padarīsi, programmas ietvaros nodarbība obligāta.
Draugu, grupas biedru atbalsts. Mēs viens otru vilkām, jo tas izdegums nevienam nebija svešs. Kas tik kopā nav izdzīvots, mēs tiešām centāmies viens otru piesegt.
Par gaišu nākotni un viegliem darba apstākļiem jau sākotnēji nesapņoju. Tāpēc lielā mērā visus studiju gadus mani pavadīja neziņa par nākotni, kas vēlmi studēt nestiprināja. Zināju, ka jāpabeidz...čerez ņe mogu