Vecāki un tehnoloģijas.

Bet nu mammai nu jau ir jauns levels, jo nesen uzdāvinājām touch screen mobilo. Man arī likās, ka ne ne, nevarēs, es ļoti pretojos, bet veikalos ar pogām atradu vien pāris nabadziņus :P
Bet sanāk labi, ātri apguva. Vajag tik dot iespēju un būt pacietīgam parādot visu, paturot prātā, ka drīz vien mūsu bērni smīkņās par mūsu neveiklību. Vakarā trenējāmies noslidināt pirkstu vajadzīgajā spiedienā, lai atbildētu uz zvanu:)

Manuprāt, ja runa ir par vecākiem, nevis vecvecākiem, kuriem tiešām jau ar saprašanu lēnāk, tad visu var iemācīties. Tie, kuri nemāk, tiem vienkārši nav vajadzība pēc datora vai skārienjūtīgajiem telefoniem vai arī vispār nav bijusi saskarsme ar tādiem. Manai mammai ir ~45, es patiešām neuzskatu, ka viņai tas būtu jau vecums, kad klāt lēnprātība būtu. Ar skārienjūtīgo ekrānu pati apieties īsti nemāk (jo viņai tāds nav, tikai viņas draugam ir), bet datorā māk visu, ko viņai vajag. Lieta jau ir tāda, ka daudz viņai nevajag - nekādu skype, twitteri nevajag, bet google viņa meklē informāciju vislabāk ģimenē. Vienmēr prasu viņai palīdzību, kad nevaru atrast, jo viņa gan atradīs.

Nesūdzos. Abi ir lieli malači. Daudz jau zin, un ja nezin tad zvana un prasa. :) Nu pat uzdāvināju tētim savu portatīvo un pieslēdzām internetu arī lauku mājās, uzlikām rūteri. Tagad tētis krutāks par kaimiņu, jo var ar savu datoru iziet arī pagalmā uz soliņa un sērfot pa internetu. :) (Viņiem tur maza sacensība ar kaimiņu, jo līdz šim tētis gāja pie mammas uz darbu, mājās neslēdzām internetu, bet kaimiņam bija..) Dikti priecīgs bija. Mamma ne tik ļoti, jo vismaz par pāris darbiem dienā tētis izdara mazāk.