Maz esmu kontaktējusies ar latviešu puišiem. Tikai tik, cik skolasbiedri, daži tuvi studiju biedri... Bet nu kaut kas viņos nav tā kā vajadzētu! Nesaku, ka visi ir vienlīdz slikti, bet vairums kaut kādi riktīgi pelēki bāleliņi. Dažas draudzenes ir precējušās ar latviešiem - nu tie vīri viņām ir tādi noslēgti, nerunīgi. Ja ģimenē problēmas, tad vīri izvēlās biežāk braukt makšērēt un izvairās no sarunām ar sievu, gaida, kad viss pats atrisināsies. Ja kāds paziņa uzdod privātāku jautājumu (piem., cik par mašīnu samaksāja), tad netiek dota tieša atbilde, bet kaut kāda locīšanās par un ap... Bieži vien pārāk bieži tiek dzerts alus, tādi miera mikas, rāmi, lēnīgi, drūmi. Nu un kopumā, mani novērojumu, ka daudziem ir kaut kāds dīvains tas pasaules skatījums un intereses.
Man vienmēr pašai bijuši tikai krievu tautības puiši vai ārzemnieki. Nekad nebija problēmu ar sarunāšanos, jo pārsvarā visi dikti runīgi. Kopumā daudz atvērtāki, atraktīvaki, apķērīgāki, dzīvīgāki, priecīgāki, draudzīgāki un ar labāku humora izjūtu. Tāda sajūta, ka viņi mutuļo no enerģijas pārpilnības. Душа нараспашку. Un man tādi cilvēki patīk - ar viņiem ir viegli, ar viņiem ir patīkamāk un drošāk.
Starp citu, vienīgie latviešu vīrieši, kuri man šobrīd šķiet tiešām vīrišķīgi pievilcīgi ir brāļi Auzāni. Neesmu ar viņiem personīgi pazīstama, bet man patīk balss (skaļa, smaga, pārliecinoša), patīk izskats (stāja, brangais augums), un arī viņu darbošanās un intereses. Ja tādu latviešu būtu vairākums, tad diez vai meitenes te tādu diskusiju veidotu.