Es neko nemeloju, es vienkārši daudz ko noklusēju vai pastāstu daļu no notikušā. Nav tā, ka kaut ko bagi slēptu, bet vienmēr, kad esmu attiecībās, manā skapī uzrodas kaut kādi skeleti - bijušie, kas par katrām varītēm grib atjaunot attiecības vai uzrodas jauni pieludzēji. Tas ir kā lāsts. Tāpēc bieži sanākt nepateikt lietas, ko it kā vajadzētu, vai vispārīgi atbildēt uz jautājumiem, kas ir tieša rakstura.
Pašai man ir daudz melots. Man it kā ir vienalga, ja melo un māk nolēpt līdz galam tā, ka tas atklājas pēc ilgāka laika vai neatklājas vispār. Bet, kad melo tizli, debīli, paredzami, tad gan esmu reāli nikna un ārdos, jo rodas sajūta, ka mani tur par muļķi.