Šorīt 8os no rīta uzzvanīja - šķiet vēl bija sadzēries. Ilgāk par minūti nenorunājām. Konkrēti uzjautāju ''kur biji''. Atbildēja - tusējos. Loģiski. Līdz ar to, kā teica, ka brauc vecākiem palīdzēt, jo mājās jūra darbu ar ''malkas skaldīšanu'', beidzās ar labākajā gadījumā 4h darbu 3 dienu laikā. Viņam ap 10 bija jāatbrauc, protams, nebija spējīgs.
Parasti netaisu scēnas, esmu sasodīti mīkstsirdīga, nepatīk ne nosodīt, ne norādīt, kas jādara. Šoreiz gan skatīšos, ja viiņam vēl pietiks kauna atnākt smirdīgam tā ka acīs kož (kā ir bijis) pateikšu visu ko domāju.
Teorētiski jau saprotu, ka viņš nav īstais. Kaut kas jau viņā piesaistīja, kā jau minēju, esam kopā pavisam maz, bet viņš īpaši to necenšās nosargāt. Un viņa teksti ''ļoti mīlu, gribu vienmēr būt kopā'' paliek ļoti jēli.