palīdzēt citiem.

Ar naudu nepalīdzu, jo neticu, ka vajag. Mana ticība zuda pēc tam, kad autoostā man vairākas nedēļas pēc kārtas pienāca viens un tas pats kadrs, ar vienu un to pašu tekstu, dīcot naudu. Un vēl arī pēc daudzu citu cilvēku stāstiem(pat pa TV ir stāstīts par jaunākajiem šādiem ''biznesa'' veidiem).
Vienīgais, esmu vienreiz iemetusi naudiņu vienai kundzītei, bet tāpēc, ka viņa nevis stulbi diedelēja un centās man iežēlināt, bet dziedāja latviešu dziesmas un labi dziedāja.

Es vienmēr dodu naudu tikai vienam konkrētam onkulītim. Nekad nevaru paiet garām tāpat. Tā sajūta, kad es viņam dodu naudu un viņš pasaka sirsnīgu paldies, paskatās man acīs un paņem savā rokā manu roku, lai uz brītiņu paturētu... man vienkārši sirdi rauj ārā. Pēc tam mājās vienmēr domāju, ka gribētos apstāties pie viņa uz brīdi, parunāties, uzzināt, kāpēc viņš ubago, cik slikti ir apstākļi, vai viņam ir bērni, radinieki, varbūt kaut kā palīdzēt, kaut vai kartupeļus atvedot... Tikai vienmēr kaut kur skrienu, steidzos, kavēju un nesanāk , bet es pat nezinu vai gadījumā, ja nesteigtos, man pietiktu drosmes uzsākt sarunu, jo daļai cilvēku ir grūti lūgt, kur nu vēl runāt un stāstīt svešiniekiem.

Ja luudz paliidziibu, vajag paliidzeet... reiz Extrasensu raidiijumaa bija taa, ka veca tantinja luudz jaunietei paliidziibu, gribeeja, lai naudinju ziedo vai ko.. bet vinja nee, nepaliidzeeja.. un beigaas izraadijaas, ka taa tantinja uzlika vinjai laastu, nobuura.. un jaunietei neveicaas dziivee turpmaak.. ticu, ka taa tas arii ir.. ja pie tevis naak un luudz paliidziibu, nu tachu paliidzi, ja tas ir tavos speekos.. iedod to latinju.. tu tachu nepaliksi nabagaaks uzreiz.. buusi paliidzeejis kam tas lats noziimee ljoti daudz..
Es speciaali nemetu visiem peec kaartas cepurees naudu, bet nu ja pie manis pienaak un paprasa tos 20 santiimus, nebuus man zheel arii iedot.. peec tam tachu vienalga kaa tas cilveeks to izteerees.. galvenais, ka esi izpaliidzeejis.

Naudu ļoti retos gadījumos esmu devusi, jo ļoti bieži gadās, ka lūdzējs ir "biznesmenis". Tā, piemēram, te jau pieminētais kungs, kas prasīja naudu biļetei, jo esot apzagts. Satiekot otro reizi, kas bija pēc kādas nedēļas arī viņam teicu, ka baigi ilgi jau šim neizdodas aizbraukt no Rīgas. Tomēr esmu arī speciāli no kartes gājusi noņemt, kad nav bijusi skaidra nauda. Ļoti izvērtēju, vai dot kādam naudu, bet esmu palīdzējusi citos veidos, piemēram, bērns vienreiz prasīja, lai iedod piezvanīt mammai. Mana mamma reiz kādam pusaudzim aukstā laikā, kurš lūdza palīdzību, paaicināja līdz mājām un atdeva silto ziemas jaku, kā arī nopirka pārtiku. Ar brāli reiz nācām mājās no ballītes Vecrīgā, un pie viena parka jaunietis gulēja dobē. Pārliecinājāmies, ka ar viņu viss kārtībā (bija tikai piemiedzis pēc dzeršanas) un palīdzējām piecelties.

Vienīgais no dzērājiem un tādiem, kas izskatās aizdomīgi es izvairos!