palīdzēt citiem.

Finansiāli nekad, ja palūdz norādījumus vai kāds vecāks cilvēks pārvest pie rokas pāri ielai, tad gan.

ja prasa 10 - 20 santímus - ja man kabatá ir un pie maka nav jálien, parasti iedodu, kaut zinu, ka vinji visu laiku tá dara,katru dienu.

Nu tie, kas centrā - sen vairs neticu!
Agrāk, tie, kas ar suņiem, tiem iemetu, bet tikai dēļ suņiem un vienmēr dusmojos, ka ne jau dzīvniekam viņš to naudu iztērēs, bet sev!

Nav sanācis, bet bieži ir lasīts, ja pamēģini tam cilvēkam iedod jau nopirktu maizes kukulīti, tad tu par sevi varēsi uzzināt tik daudz "jauka" :D

Ar prātu to saprotu, un tomēr šķiet - var jau būt, ka šis cilvēks nav tāds, varbūt viņam patiešām ir izmisums, un šī ir īslaicīgi vienīgā izeja. Nekad nevar zināt. Vecos cilvēkus vispār žēl... Laikam esmu jēradvēsele, visus dzīvē nepažēlosi. Bet gribētos.

Jā, par tiem arī esmu dzirdējusi - nu par cilvēkiem, kuri nepieņem nekādu palīdzību pārtikas veidā. Skumji, bet tajā pašā laikā komiski - gribēji kā labāk, sanāca kā vienmēr :)

Ja man nāk klāt uz ielas un vienkārši kaut ko prasa, visbiežāk nepievēršu uzmanību, diemžēl. Ir bijušas reizes, kad mani uzrunā tās tantītes, kas no rokām tirgo kaut kādas puķes vai kabatlakatiņus, esmu iedevusi kādu latu, preci gan nepaņemot. Reiz pie Alfas man pienāca klāt kāda sirma kundze,tīri ģērbusies, un lūdza, lai iedodu dažus santīmus, jo viņai no pensijas nekas nav palicis pāri un nepietiekot maizītei. Nezinu, es viņai noticēju un iedevu pāris latus.
Vispār, es diezgan baidos no tādiem uzrunātājiem. Reiz man parkā pienāca klāt pusis, izskatījās tāds tīri normāls. Sāka stāstīt kā ir no Liepājas, pamodies no rīta pēc tusiņa apzagts un netiek mājās. Kad sāku teikt, ka neticu un gribēju iet prom, viņš aizstājās priekšā un sāka agresīvi runāt. Man palika bail un es viņam kaut kādu latu iedevu tikai tāpēc, lai no manis atšujās.

man jau kādu laiku ir izveidojusies vienaldzība pret šādiem lūdzējiem.

vienreiz agri svētdienas dienā braucot uz treniņu pienāca pie manis vīrietis,kurš godīgi pateica,ka vajag 50 santīmus priekš salāpīšanās, iedevu viņam,jo viņš godīgi pateica.

vienā pēcpusdienā gāju mājās no darba un man no darba bija paņemta līdzi maize, vesels kukulis, gāju gar vienu mistkasti,kur viens bezpajumtnieks rakās,es piegāju klāt un piedāvāju viņam maizi, viņas ar sasarainām acīm man pateicās un paņēma. vēl visu dienu jutos ļoti labi. bet esmu bieži piedāvājusi nopirkt maizi,izpirkt biļeti, parasti sanāk dzirdēt dažādas atrunas, vienreiz viena sieviete aizlaidās,kamēr iegāju maizi pirkt

Un par biznesmeņiem - ziemā gadījās iet garām dzeltenaijai baznīcai, kas uz Brīvības ielas. To parasti biezā kārtā "apdzīvo" lūdzošās tantiņas. Manā acu priekšā divām tantītēm pienāca klāt jauns puisis ar diviem Rimi maisiem un deva viņām. Viņas nekautrējoties atbildēja, ka viņām to nevajag.

Libra, es kādu laiku dzīvoju uz Lāčplēša iela un bieži vakaros sanāca iet pa Barona ielas, un ļoti bieži pie manis pienāca vīrietis un arī līdzīgu stāstu stāstīja,pēc kādas 5ās reizes es neizturēju un pateicu-vai nav kauns melot. un cik tad ilgi vāks naudu priekš biļetes. un lai labāk atcerās,kam prasa naudu :D kopš tā vakara vairs nebija redzēts

Man nekad cilveekus nebija zheel, es vairaak esmu no tiem, kas iestaajas par paliidziibu dziivniekiem - domaaju, iemeslus skaidrot nevajag. Tiesa, peedeejaa laikaa, kad biezhi esmu Riigaa, esmu ieveerojusi vairaakus cilveekus, kurus man uz briidi kljuust zheel, bet naudu nedodu - taa iemesla peec, ka pati to nepelnu. Besii aaraa tie, kuri ubago kopaa ar sunjiem.

Man ir dazhaada pieredze - ir bijis, ka cilveeks saak staastiit staastu un prasa naudu biljetei, es buudama labaa noskanjojumaa iedodu to, kas man ir skaidraa (nebija daudz, bet tomeer - taa vispaar bija pirmaa un peedeejaa reize, kad kaadam cilveekam devu) un vinjsh nekauniigi tai pat briidii, kad sanjem, saak izteikt pieziimes, ko tik maz.. Ir bijis arii, ka pienaaca cilveeks un prasiija eedienu, es iegaaju veikalaa, nopirku un iedevu - attieksme bija taada, ka vareeja redzeet, ka cilveeks pateiciigs.

Taadiem nepaliidzu. Tiem, kam patieshaam vajag, tie visticamaak, seedees klusi kaktinjaa un neko neteiks. Vieniigais, nekad neatteikshu nopirkt eedienu kaadam nabadziigam cilveekam.

Agrāk, tie, kas ar suņiem, tiem iemetu, bet tikai dēļ suņiem un vienmēr dusmojos, ka ne jau dzīvniekam viņš to naudu iztērēs, bet sev!

Esmu vienreiz gribeejusi nopirkt sunju bariibu un iedot, tikai vienmeer bija bail, ko tas cilveeks blakus tam sunim uzbrauks virsuu. Shaubos, ka ar pateiciigaam aciim skatiisies vai ka sunim maz tiks taa bariiba (lai gan nav nejausmas, kur vinjsh veel to vareetu pielietot). Tachu joprojaam apdomaaju taadu iespeeju.

*nevis vienreiz, bet daudzreiz

Pievakare, tā kā likumīgi tiem bomžiem dzīvniekus atņemt nevar, es zinu ļoti daudz gadījumus, kad dzīvnieku aizsardzības biedrību meitenes iet, pērk dzīvniekiem barību un dod. Pagaidām nav dzīrdēts, ka tie bomži iebilstu. Patiesībā, ļoti bieži tie dzīvnieki ir viņu draugi, kurus viņi atsakās pat pārdot par naudu.

Lai kaa arii nebuutu ,tie bomzji visbiezjaak paruupeesies pirmaam kaartaam par savu suni, tad tad seviim. Vieniigais, vinjiem nav iespeeja tos sunjus mazgaat vai vest pie aarsta, bet nu lielaakoties dziivnieki ir labi pabaroti un apmierinaati ar dziivi.

He, tad jau man kljuudains priekshstats bijis - ka shaadi tiek manipuleets ar cilveekiem, lai ziedo. Atziishos - radies dazhaadu mediju ietekmee (kur ne tas vien pastaastiits, bet arii par vardarbiigu attieksmi pret shiem dziivniekiem), bet taa kaa pati domaaju, ka pasaule ir nezheeliiga, tad pienjeemu to kaa taisniibu (protams, nevispaarinot uz visiem gadiijumiem, bet lielaakoties).
Buus jaapameegjina nopirkt sunju bariibu. :)

Nu, Rīgas centrā visiem lūdzējiem jau sen vairs neticu. Smieklīgi bija tad, kad kādu laiku diezgan bieži braucu ar vilcienu, un, stacijā pērkot biļeti, jau kuro reizi man pienāk klāt tas pats cilvēks un saka, ka nepietiek naudas biļetei. Nu, tad es arī viņam pateicu, ka, ja nepietiek, tad nevajag tik bieži braukāt ar vilcienu. Nedaudz apmulsa, lai gan neko tādu jau nepateicu.
Mēdu palīdzēt veciem cilvēkiem pāriet pār ielu un tā, bet naudu dodu reti, jo vienkārši es nevaru izturēt tos, kas paņem un nodzer visu.

* Mēdzu

Man vienmēr žēl tās večiņas, kuras aukstumā sēž vai spēlē kādu instrumentu. Bet sabiedrībā jau ir iesakņojies uzskats, ka tas viss ir sava veida bizness ar iežēlināšanu, kam es diemžēl arī esmu sākusi ticēt. Palīdzu tikai ar pārskaitījumiem, anonīmi.

Tiem,kas prasa naudu biļetei,vispār nav vērts ticēt. Ko tad atbrauca ja nav naudas biļetei? Tad jau nodzēra to naudu. Ja nodzēra tad pats vainīgs,man nav jāsponsorē citu dzerstiņi. Bet vispār 90 procenti tak melo. Pasaki tu tādam,ka aiziesi ar viņu uz auto ostu nopirkt to biļeti,atradīsies kāda atruna.

iz dzīves. tēta māsai 2 mazi puikas prasija naudu ēdienam,teica,ka vecāki dzerot u.t.t (krievi) sieviete iegāja veikala,nopirka veselu maisu ar lielām ,svaigām bulciņām,un zinat ko viņai atbildēja??? "IDJI TI NA-UJ SO SVOIMI BULKAMI" tulkojums ej tu na*ujar savām bulkām. tad 2 reiz esmu iedevusi sīkajiem naudu. Viens no tiem mazajiem puikām aizgāja pie lielāka puikas iedeva naudu. abi iegāja maximā un iznāca ar čipsiem. un otreiz ,kad iedevu naudu tad ar iegāja vekalā lai cipsus nopirktu. tie čipšu pircēji gandrīz katru dienu strļī naudu pie tā veikala.
Vienreiz pensionāre zālēm prasīja naudu. neiedevu... pagāju uz priekšu sāku domāt,ka pēc dzērājas jau neizskatījās un čipšus ar diez vai pirktu... tad gan nožēloju,ka neiedevu.