Tiekamies tikai pa brīvdienām - kopējās telpas, manuprāt, pilnīgi pietiekami. + Viņam puse no tām brīvdienām tiek pavadīta, strādājot pie datora. It kā dara visu, lai viņam būtu baigi labā nākotne, bet atslēgas vārds ir "viņam", sevi kaut kā tajā nākotnē neredzu, ne viņš runā, ka "pēc tik un tik gadiem dzīvosim tur un tur, varēsim darīt to un to", nu, tādā stilā, ne es pati zinu, vai es tur iederos. Mīlu, bet paralēli nesaprotu, kam man tas viss vajadzīgs. Liekas, ka man laikam ļoti runāt gribas.
Un man arī ir iepatikušās dažas lietas, ko iesāku darīt tikai viņa dēļ, bet problēma tāda, ka manis dēļ nedarīs to, kas nepatīk.