nu tev nevis jāpierāda puisim, ka tu vari mainīties, bet pašai reāli jāmainās. jo savādāk sanāks tā, ka tu cietīsies (nevis strādāsi ar savu problēmu), bet ar laiku tā tava ciešanās atnāks atpakaļ ar uzviju. vienā brīdī tev tāpat pār lūpām birs pārmetumu virkne.
nu ko lai saka, es arī gadus 5 atpakaļ varēju uztaisīt milzīgu skandālu par vsp neko. pat par lietām, par kurām pati esmu aizsākusi runāt. tiek uztverts tālāk viens vārds un savās fantāzijās tā doma vsp tiek pārfrāzēta savādāk, un aiziet vētra var sākties. kad toreiz ar to puisi izšķīrāmies, es tā arī neko līdz galam nebiju sapratusi. es tikai sapratu, ka tā nevar darīt, bet darīju pēc kāda laika atkal. mēs sagājām kopā - šķirāmies. un tā neskaitāmas reizes. līdz pienāca pēdējā reize, kad viņš pateica- viss. nu es jau protams ar savu lielo ego biju sadomājusies, ka esmu nez kāda princese stikla kalnā, ka viņš bez manis nevarēs, ka viņam vsp citu attiecību nebūs, jo viņš cieš tāpat kā es. nu vārdu sakot es ilgi tā sevi mocīju, līdz sapratu, ka tomēr nekādu attiecību mums nebūs. ka velti es mēnešiem gaidu sms vai zvanu. kad es sapratu, ka viss ir beidzies un sāku to pieņemt, es sāku mainīt arī sevi. sāku domāt par to, kā sevi savaldīt un nekļūt neciešamai. tā kā meitenes, ja jums ir ļoti svarīgas attiecības un ja apzinaties, ka pārvarā visās problēmās ir vainīgas jūsu histērijas, nu strādājat ar sevi, lai nav tik traki jācieš. jo vēlāk ar zaudējumu būs grūti samierināties
300
