Izķīros.

tikties ar jauniem cilvēkiem.

Tas ir normāli. Dari kko. Aizņem prātu ar kko citu-sporto, skaties filmas, mācis,satiecies ar draugiem radiem, tīri māju, dzer vīnu un ēd šokolādi galu galā.:)

Nomierinies.Aizej kaut kur ar draudzenēm.

Velti vairāk laiku sevis pilnveidošanai, hobijiem, darbam, mācībām/studijām :) Izklaidējies, dodies kaut kur pie dabas!

Nodarbināt sevi..Ja nelīdz - vienkārši pāris dienas izraudāties, saņemt sevi rokās..
Ne tu pirmā, ne pēdējā,kam sirdssāpes šķiršanās dēļ....tas vienkārši ir jāpārdzīvo.

Vai vienkārši izdzer 0,5 :D

Man draudzeņu pilsētā nav. Un alkoholu lietot nevaru. Visas mana draudzenes, kas dzīvoja pilsētā ir aizbraukušas strādāt uz uk. :(

Man negribas neko darīt, jo mani ir pārņēmusi melanholija. :(

Bet kā tas ir pārdzīvot? Viņš bija mans pirmais puisis ar kuru es sāku veidot attiecības.

Kas tu domā, ka Tev vienīgajai ir tā ? :D Nāks jauni s***i, šie aizmirsīsies.

Tā jau ir tik viegli pateikt,nododies mācībām vai skaties filmas..
Domas tāpat neatstās tevi tik ātri,kaut vai sēžot skolā nāksies domāt par to visu! Man vismaz tā bija..
Iesaku, aizbraukt kādā ceļojumā vai tiešām tikties ar kādu cilvēku,jo ja būsi vienatnē ar sevi tad domas nāks un nāks,bet ja runāsi ar kādu vai redzēsi,ko jaunu,domas par puisi aizlidos tālu prom!

satiecies ar kādu draudzeni, kas zina tavu situāciju un atbalstīs tevi. beigās tiešām varam piedzerties :D
kādas ir tās sliktās domas, kas tev nāk galvā? šķiršanās iniciators bija tu vai puisis un kāds bija iemesls?
vnk šķiršanās vēl nav pasaules gals. tev ir jāpasēž un jāpadomā, ko tu darīsi tālāk un kā dzīvosi. jo, kad tev tā pēkšņi pazūd cilvēks no tavas dzīves ar kuru esi pavadījis daudz laika, rodas tukšuma sajūta. un ne velti, jo tu vnk nezināsi ko iesākt. šajos brīžos vari veltīt arī laiku pārdomām par jūsu bijušajām attiecībām. ne jau, kā tās atgriezt, bet apdomāt to, ko jūs darījāt nepareizi, ka tā notika. un padomāt, ko tu ieguldīsi nākošajās attiecībās vai ko nepieļausi, lai tā nenotiktu. sākums būs grūts, bet jādzīvo ir tālāk :)

Ko te daudz var ieteikt - kaut kā velc dzīvību un vienā dienā sapratīsi, ka paliek labāk. Laiks, laiks, laiks.

Pieļauju, ka lielākais vairums ir šķīrušās no sava pirmā puiša un lielākajai daļai sirds sāpējusi. Man palīdzēja izraudāšanās, dienasgrāmatas rakstīšana un atskaitīšanās pašai sev par to, ko katru dienu es priekš sevis esmu labu izdarījusi. Paies laiks un atgriezīsies dzīvesprieks un būs Tev puisis Nr.2! :)

Es negribu jaunu, man jau pietika ar šo. :( Satikos ar viņu, jo domāju, ak tikšu vaļā no veģetatīvās distonijas, bet tas nelīdzēja, kaut gan man daktere teica, ka līdzēs. ;(

nu, ja nav draudzeņu, apmeklē kādas sporta vai deju nodarbības. tas noņem stresu, uzlabo pašsajūtu un tev būs iespēja iepazīties ar kādām jaunām meitenēm, kuras iespējams varētu būt tavas draudzenes. tas tev nav jādara tagad pēc šķiršanās pirmajās dienās, bet pēc kādām pāris nedēļām vari sākt ko tādu domāt. tev jebkurā gadījumā būs jāatrod darbi, ar kuriem aizpildīt laiku, kad biji vēl kopā ar to puisi. betnu daba nemīl tukšumu. padomā par to!

pirmais puisis? vaitad tu nezini,ka pirmie kucēni ir slīcināmi,kā tautā runā?
Kad man bija pirmais puisis, es jau zināju,ka nekā tur nebūs..primais ir pirmais..nāks jauns - šis viss liksies,kā fufelis. Visas esam gājušas tam cauri..nu okej, lielākā daļa..tāda dzīve. nav mirstamā kaite. Bet tīņu gados, šķiet,ka pasaules gals klāt.

kādas ir tās sliktās domas, kas tev nāk galvā? šķiršanās iniciators bija tu vai puisis un kāds bija iemesls?

Mana vaina, es nemācēju viņam izrādīt savas jūtas, esmu vēsā meitene, man ir problēmas ar emociju izrādīšanu atklātā veidā. :(

vsp jau tas ir s'mieklīgākais un vienlaikus traģiskākais iemesls, kāpēc ar kādu satikties. nezinu, kā viņu ārstē, bet ne jau ar citu cilvēku nerviem!!! tu droši vien ārsta teikto uztvēri pārāk burtiski. labāk domā par medicīniskām metodēm, kā ar to tikt galā, nevis uz citu cilvēku rēķina.

psc......